Baterija
ir ier?ce, kur? ??miskas reakcijas rezult?t? rodas elektroener?ija, t?d?j?di baterija ir ??miskais
elektr?bas
avots.
T? k? elektr?bu ne vienm?r var ieg?t tur, kur t? vajadz?ga, tika izstr?d?ta bateriju ra?o?ana, lai nodro?in?tu viegli p?rvietojamus elektrisk?s ener?ijas avotus. Lai gan ir sastopamas daudzu veidu un da??das baterijas, to darb?ba pamatojas uz ??misk?s ener?ijas p?rv?r?anu elektriskaj? ener?ij?. Baterijas parasti nodro?ina ar elektroener?iju visda??d?k?s ier?ces, piem?ram, rokas pulkste?us, kalkulatorus, radio, fotoapar?tus, lukturus utt. Mobilajos telefonos ir str?vas avoti, kurus pareiz?k b?tu saukt par akumulatoriem, jo tie ir paredz?ti vair?kk?rt?gai uzl?d??anai.
Iz??ir divu veidu baterijas - baterijas un
akumulatorus
. Akumulatori ir uzl?d?jamas ier?ces, bet baterijas ir paredz?tas vienreiz?jai lieto?anai (kaut gan bie?i vien baterijas var uzl?d?t). Bie?i vien baterijas tiek angliski apz?m?tas k? uzl?d?jamas ier?ces (
rechargeable battery
).
J?dziens "baterija" visp?r?g? gad?jum? apz?m? jebk?du vair?ku elementu kopumu, kas savienoti sav? starp?. Lai ar? viena elementa baterijas b?tu j?sauc par elementiem, t?s parasti sauc par baterij?m. Baterijas
spriegums
ir atkar?gs no t?s elementu ??misk? sast?va un elementu skaita. Vair?ku elementu baterij?s elementus parasti sl?dz virkn?.
1981. gad?
PSRS
ra?ota 4,5 V plakan? baterija
1800. gad? P?vijas universit?tes fizikas profesors
Alesandro Volta
(1745-1827) sarindoja vara, t?bas, cinka, atkal vara, t?bas, cinka utt. ripi?as stikla caurul? un uzl?ja t?m iesk?bin?tu ???dumu. ???dum? s?k?s ??miska reakcija, kuras rezult?t? rad?s
elektr?ba
. T? tika izgudrota pirm? elektrisk? baterija jeb
galvaniskais elements
, kas bija l?dzstr?vas avots. Tika likti pamati elektr?bas zin?tn?. ?o Voltas izgudrojumu k? baro?anas avotu izmantoja tikai pirmie
telegr?fa
izgudrot?ji. Ilgu laika posmu izgudrojumam nebija liela piepras?juma. P?c k?da laika 1868. gad? Georgs Leklan?? izgudroja uzlabotu galvanisko elementu no cinka, ogles stien??a un mang?na dioks?da amonija hlor?da ???dum?. Vair?ku gadu laik? uz??m?gais fran?u in?enieris rad?ja firmu, kas sara?oja 20 000 elementu, kurus ?tri izpirka telegr?fa komp?nijas. Pilnveidojot Leklan?? elementu, 1888. gad? v?cu p?tnieks Gasners izgudroja mums zin?mo sauso bateriju (R6, AA, u.c.) priek?teci, ??idro elektrol?tu aizvietodams ar atbilsto?a sast?va ?eleju.
Baterija ir neliels viegli p?rvietojams elektr?bas avots. Kad bateriju pievieno ??dei, t? nodro?ina ener?iju, kas dzen elektronus cauri ??dei. Baterija sast?v no ??misk?m viel?m, kas rea??jot veido pozit?vus un negat?vus jonus.
Baterija sast?v no viena vai vair?kiem galvaniskajiem elementiem. T?s ir elektro??miskas ier?ces, kas p?rv?r? ??misko ener?iju elektriskaj? ener?ij?. Visi galveniskie elementi sast?v no diviem elektrodiem, elektrol?ta un apvalka. Baterij?m ar ?oti mazviskozu elektrol?tu ir ar? separators (inerts porains
elektriskais izolators
), kas nov?r? elektrodu saskar?anos. Maza baterija parasti satur tikai vienu galvanisko elementu, bet liela un jaud?ga baterija var satur?t se?us galvaniskos elementus. Elementa iek?ien? elektrol?ts rea?? ar elektrodiem, izraisot elektronu p?rvieto?anos caur elektrol?tu no viena elektroda uz otru. Viens
elektrods
k??st pozit?vi l?d?ts, bet otrs - negat?vi. Elektrodi veido elementu pozit?vo un negat?vo spaili. Baterijas darb?bas laik? elektrodi sairst, to ??misk? ener?ija p?rv?r?as elektroener?ij?. Akumulatoriem, izl?d?joties elektrodi da??ji iz???st elektrol?t?, p?c tam pieliekot spriegumu pret?j? virzien?, reakciju var pagriezt pret?j? virzien? un t?d?j?di akumulatoru var uzl?d?t. Parastaj?m baterij?m ?is process vai nu nav iesp?jams nemaz, vai ar? atjaunot? ietilp?ba ir daudz maz?ka par s?kotn?jo.
Galvanisk? elementa spriegums ir atkar?gs no elektrodu un elektrol?ta ??misk? sast?va. Ietilp?ba ir atkar?ba no rea??jo?o vielu masas. Maksim?l? str?va ir atkar?ga no elektrodu virsmas laukuma.
Akumulatori ir baterijas, kas paredz?tas ne tikai lieto?anai, bet ar? uzl?d??anai. Uzl?d?t ir iesp?jams ar? neuzl?d?jam?s baterijas, ta?u t?m ?oti strauji kr?tas ietilp?ba. Izplat?t?kie akumulatoru veidi (p?c ??misk? sast?va) ir svina, litija un ni?e?a (s?rma).
M?jas apst?k?os ar citrona vai kartupe?a pal?dz?bu var rad?t elektroener?iju, kas ir l?dz?ga baterijas rad?tajai. Ir nepiecie?ama
pap?ra saspraude
no t?rauda un misi?a saspraude. T?s ir j?iedur citron? vai kartupel? un ar elektr?bas vadu pal?dz?bu j?pievieno neliela spuldz?te, lai p?rliecin?tos par str?vas esam?bu. Citrona sula izraisa elektro??misku reakciju, kas t?d? veid? liek iedegties spuldz?tei
[
nepiecie?ama atsauce
]
.