Apple

*Apple Inc.*
Apple Inc.
Tips	Publiska kapit?lsabiedr?ba
Dibin?ts	1976. gada 1. apr?lis
Dibin?t?js	St?vs D?obss ; St?vs Voz?aks ; Ronalds Veins ;
Galvenais birojs	Kupertino , Kalifornija , ASV
Darb?bas zona	Visa pasaule
Galven?s personas	Arturs Levinsons (priek?s?d?t?js) ; Tims Kuks (valdes priek?s?d?t?js)
Produkti	Produktu saraksts
Pakalpojumi	Pakalpojumi
Ie??mumi	▲ US$ 156,508 miljardi (2012)
Pamatdarb?bas ien?kumi	▲ US$ 0 55.241 miljards (2012)
Neto ien?kumi	▲ US$ 0 41,733 miljardi (2012)
Akt?vi	▲ US$ 176,064 miljardi (2012)
Kopkapit?ls	▲ US$ 118,210 miljardi (2012)
Darbinieki	72 800 (2012)
T?mek?a vietne	apple .com

Koordin?tas : 37°19′55″N 122°01′52″W / 37.33182°N 122.03118°W / 37.33182; -122.03118

Apple Inc. ir ASV daudznacion?la korpor?cija, kas izstr?d? un p?rdod sadz?ves elektroniku, datoru programmat?ras un person?los datorus. Komp?nijas vislab?k paz?stamie produkti ir Macintosh ier?ces ? iPod , iPhone un iPad . Apple produktu nosaukumos burts "i" noz?m? "internets. ^{[
nepiecie?ama atsauce
]} Paz?stam?k?s Apple programmat?ras ir macOS oper?t?jsist?ma, iTunes izklaides programma, iLife , iWork dokumentu veido?anai, Final Cut Studio profesion?la audio un filmu apstr?des programmat?ra, Safari interneta p?rl?kprogramma un iOS , mobilo ier??u oper?t?jsist?ma. Kop? 2010. gada augusta Apple pieder 301 pre?u veikals desmit valst?s un interneta veikals, kur ir iesp?ja ieg?d?ties visus Apple produktus. Kop? 2011. gada maija Apple ir viena no liel?kaj?m komp?nij?m pasaul? un visuzticam?k? tehnolo?iju komp?nija pasaul?, kas ir apsteigusi Microsoft .

Dibin?ta 1976. gada 1. apr?l? Kalifornij? un atv?rta 1977. gada 3. janv?r?, komp?niju no s?kuma sauca Apple Computer, Inc. savos pirmajos 30 gados, bet v?rdu Computer no??ma 2007. gada 9. janv?r?, jo komp?nija specializ?j?s da??du pre?u ra?o?an?, nevis tikai datoru ra?o?an?. 2010. gada septembr? komp?nijai bija 46 600 patst?v?gie darbinieki un gada laik? nopeln?ja $65,23 miljardus.

Apple ir ieguvusi lielu noz?mi elektronikas pre?u jom?, ?oti daudz cilv?ku ir piev?rsu?ies tikai Apple produktiem, visvair?k ASV . ?urn?ls Fortune Apple nosauca par visvair?k apbr?not?ko komp?niju ASV 2008. gad? un pasaul? 2008., 2009. un 2010. gad?.

Dibin??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T?laj? 1976. gad? divi draugi ? St?vs Voz?aks ( Steve Wozniak ) un St?vs D?obss ( Steve Jobs ) pie??ma l?mumu dibin?t jaunu komp?niju, lai darbotos tam laikam jaunaj? datortehnolo?iju jom?. Vi?i bija spiesti p?rdot pat sev tuvas lietas, lai sakr?tu naudu un izveidotu savu komp?niju. Voz?aks k? artavu deva pat savu d?rgumu ? HP kalkulatoru, bet D?obss ? Volkswagen busi?u. Apple Computer uzl?k?ana slavas zen?t? ir viens no Amerikas lielisk?kajiem st?stiem. Un nu ? p?c 30 gadiem komp?nija, kura tika dibin?ta apr??a joku dien?, jeb 1. apr?l? un tika nosaukta par Apple , bez ?pa?as atz?m??anas uzs?k savu 31. dz?ves gadu, lai turpin?tu pasauli iepaz?stin?t ar programmat?ru un aparat?ru.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1976.-1980.: Agrie gadi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1976. gada mart?, kad komp?nijas dibin??ana Vozam v?l nebija ne pr?t?, vi?? bija pabeidzis savu Apple I datoru, kuru vi?? pied?v? Hewlett-Packard komp?nijai: ?Vai neesat ieinteres?ti pirkt ma??nu, kas str?d? ar BASIC un maks? 800 ASV dol?rus?” Apple I nebija ne tastat?ra , ne korpuss (k?du m?s to paz?stam), ne ska?a vai grafisk? vide ? princip?, t? bija tikai m?tes plate . HP ?o pied?v?jumu noraid?ja, un Voz?aks izl?ma, ka j?dibina komp?nija. Pirmais apr?lis, kas tradicion?li ir joku diena ?oreiz nebija nek?ds joks ? Kalifornij? divi tehniski pui?i ? St?vs D?obss un St?vs Voz?aks dibin?ja Apple Computer . Abi St?vi bija draugi jau kop? 1972. gada, kad D?obss ieinteres?ja Voz?aku person?lo datoru veido?an? un p?rdo?an?. "Ziniet, Apple tika izveidots apr??a joku dien? 1976. gad?. Tolaik m?s dom?j?m, ka tas ir smiekl?gi,” teicis S.D?obss k?d? intervij?. Jau t? pa?a gada maij? Home Brew datoru klub? abi pui?i satika Polu Terelu ( Paul Terell ), kas bija Byte Shop veikalu ??des prezidents, un vi?i nosl?dza l?gumu par 50 datoru pieg?di. Katru ? par 666,66 dol?riem. Apple I tika pieg?d?ts j?nij?. Kop? tika izveidoti aptuveni 200 ?ie apar?ti.

1977. gada febru?r? Maikls Skots ( Michael Scott ) k??st par Apple prezidentu. P?c diviem m?ne?iem apr?l? ? gadu p?c komp?nijas dibin??anas ? dzima t?s logo , kuru izmanto v?l ?odien. T? autors Robs Janovs ( Rob Janov ) uzz?m?ja iekostu ?bolu, kur? bija izkr?sots 6 kr?s?s ? za??, dzelten?, oran??, sarkan?, violet? un zil?. Uz??mum?, kas no Apple Computer p?rtapa par Apple Computer Inc. , tika ieguld?ti arvien liel?ki naudas l?dzek?i. Apple II prezent?ja gadu p?c komp?nijas dibin??anas. Tas bija b?z?ts uz pirm?s Apple versijas, tikai ar da?iem uzlabojumiem. Tas bija iet?rpts plastmasas kast?, Apple II sp?ja att?lot kr?sas, tam bija vair?k ROM un RAM atmi?as. Apple II bija Apple Computer Inc. produktu kl?st? l?dz pat asto?desmitajiem. Da?i no datora parametriem: CPU - MOS Technology 6502 ar ?trumu 1 MHz; ROM - 12 kB; Video maksim?l? iz??irtsp?ja - 6 kr?sas un 280x192 iz??irtsp?jas, 4-bit kr?sas pie 40x48 iz??irtsp?jas; ska?runis ? mono . Dators publiski bija pieejams tikai j?nij? un t? cena bija 1300 dol?ri. Interesanti, ka p?c 4 gadiem prezent?tais IBM PC b?s tie?i t?d? pa?? l?men? k? ?is Apple .

1978. gad? naudas ieguld??ana komp?nij? bija s?kusi atmaks?ties - Apple pirmo reizi izdodas sasniegt 10 miljonus lielus ie??mumus no p?rdo?anas. Vi?i ir strauji augo?a komp?nija, un dr?z vien rodas vajadz?ba p?c jaun?m, pla??k?m telp?m, un komp?nija iev?cas jaun? galvenaj? m?tn?. Par Apple jauno adresi k??st ?10260 Bandley Drive, Cupertino”.

1979. gada j?nij? tiek prezent?ta uzlabota versija Apple otrajam datoram ? Apple II+. II+ at???r?s no II ar to, ka tam bija 48K RAM atmi?a un auto-start ROM vienk?r??kai start??anai. Tas bija apr?kots ar? ar jaunu Basic versiju, kura bija ar peldo?o punktu ? jaun?s Microsoft komp?nijas lolojums. Jaun?s versijas cena bija 1200 dol?ri un to p?rdeva ar? Eirop?.

1980. gad? dienasgaismu ierauga Apple III . Jau ?aj? gad? D?obss bija pieaicin?jis dizainerus, kas veidoja produktu l?nijas stilu. Maij? prezent?tais Apple III dators bija konkurents IBM PC . Dizaineri Apple III izveidoja piln?gi p?c D?obsa v?lm?m, un ?? iemesla d?? dators netika apg?d?ts ar dzes??anas ventilatoru. Rezult?t? tika atsaukti t?ksto?iem datoru p?rkar?anas d??. P?c izskata tas jau s?ka l?dzin?ties m?sdienu datoram. Tam bija procesors ar 2 MHz ?trumu, 128K RAM un 4K ROM atmi?as, dators bija savietojams ar liel?ko da?u Apple II programm?m, kaut ar? datoram bija pavisam jauna oper?t?jsist?ma. Tre??s paaudzes Apple bija pirmais, kuram ieb?v?ta 5,25” diske?u ier?ce. Cena jau bija k?uvusi nepat?kama ? 4300 l?dz 7800 dol?ri atkar?b? no konfigur?cijas.

1981.-1985.: L?za un Makinto?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jau 1981. gada janv?r? D?obss pievienojas Macintosh projektam, kas, k? zin?m, v?l?k ir nesis aug?us un ir gana izplat?ta oper?t?jsist?ma. Mart? S.D?obss nomaina pa?reiz?jo prezidentu Maiklu Skotu pret jauno - Maiku Marakulu. Pirmais prezidents Skots tiek iecelts par viceprezidentu. Septembr? tiek prezent?ta datu glab??anas ier?ce ? veselu piecu megabaitu cietais disks. T? cena bija 3500 dol?ri.

1982. gada 22. janv?ris. D?obss p?rliecina Billu Geitsu rakst?t BASIC Mac videi. Tas k??st par izbr???to MS BASIC. Febru?r? dizaineri iepriecina vad?bu pazi?ojot, ka Mac korpusa dizains ir pabeigts. Visu projekta dal?bnieku paraksti tiek iek?auti korpusa veido?anas veidn?. Pirmaj? septembr? ? Lisa projekts, kur? bija s?kts jau 1978. gad?, tika prezent?ts publikai. Tas bija revolucion?rs person?lais dators. 10000 dol?rus v?rtais (m?sdien?s ekvivalenti b?tu ~ 19 t?ksto?i) dators bija paredz?ts k? ?Next Big Thing” (tie?i ? n?kam? liel? lieta). Datoram bija grafisk? lietot?ja saskarne . 5 MHz procesors, divas diske?u iek?rtas, 12 collu ieb?v?ts monitors ? tas viss un v?l daudz kas kop? maks?ja jau min?tos 10 t?ksto?us. Cietais disks bija 10 MB. Gada beig?s Apple ir pirmie datoru ra?ot?ji, kas sasniedz 1 miljarda apgroz?jumu.

1983. gada janv?r? izlaistais Apple IIe k??st par vienu no veiksm?g?kajiem Apple datoriem taj? laik?. Kaut ar? tam bija procesors ar tikai 1,02 MHz frekvenci, 64K RAM (papildin?ma l?dz 128K) un 32K ROM, tas k?uva par piepras?tu produktu d?? t? cenas ? 1400 dol?ri. Datoru p?rtrauca ra?ot 1985. gad?. Novembr? dienasgaismu veikalu plauktos ieraudz?ja AppeWorks ? integr?ta paka, kas satur?ja teksta apstr?des programmu, tabulu redaktoru un datub?zes programmu.

GUI ? mums pierastais grafiskais interfeiss. To piln?b? izstr?d?ja 70. gados, kad grupa speci?listu no Xerox Palo Alto Research Center (PARC) izveidoja Alto, GUI-b?z?tu datoru. Kad D?obss bija ekskursij? uz PARC, vi?? redz?ja person?lo datoru n?kotni Alto dator? ? GUI. Liela da?a no interfeisa tika izmantota Lisa un Mac datoros, pie kuru interfeisa darbs bija uzs?kts jau pirms PARC apmekl?juma. Daudzi PARC in?enieri p?rg?ja str?d?t uz Apple. Kad D?obss 1984. gad? apvainoja B.Geitsu GUI zag?an? no Apple un t? izmanto?an? Windows 1.0 programm?, Geits atbild?ja: ?N?, St?v, es dom?ju, ka m?s abi esam kaimi?os bag?tniekam Xerox. Tu ielauzies tur, lai nozagtu TV, bet atkl?ji, ka es jau biju pirmais, t?d?? uzskat?ji, ka tas nav god?gi, jo v?lies pats nozagt TV.” Ar ??du ironiju Bills atbild?ja St?vam. Tas gan nav liedzis Apple ties?ties ar Microsoft daudzus gadus v?l?k. ?? pa?a gada janv?r? Macworld pirmais ?urn?ls non?ca kioskos ? uz t? v?ka goz?j?s tolaik jaunais St?vs D?obss un ?urn?la cena bija 4 dol?ri. Janv?r? MS izlaida ar? pirmo Word versiju, kas paredz?ta Mac datoriem.

Pirm?s desmitgades p?d?j? ? 1985. gad? - Apple p?rsauc Lisa datoru par Macintosh XL. Tiek ar? noorganiz?ta pirm? Macworld konference Sanfrancisko Moskone centr?. T? k?uvusi par vienu no galvenajiem notikumiem, kad Apple pazi?o pl?nus, ieceres un st?sta par jaunumiem. T?pat k? Intel Developer Forum. 29. apr?l? pazi?o par Macintosh XL ra?o?anas p?rtrauk?anu. P?d?jo Lisa/MacXL izlai? Teksasas r?pn?c?. Sun Remarketing nop?rk t?ksto?iem p?d?jos Lisa datorus un v?l?k tos izdev?gi p?rdod jau nedaudz uzlabotus. Septembris bija dr?ms laiks Apple komp?nijai ? aiziet viens no dibin?t?jiem St?vs D?obss. Laik?, kad Apple p?rdevu?i 500 t?ksto?us Macintosh mode?us, D?obs izlemj veidot jaunu komp?niju. 17. septembr? vi?? iesniedz atl?gumu. Jau p?c ned??as ? 23. datum? Apple uzs?k tiesu darbus pret St?vu, jo tiek uzskat?ts, ka vi?? zina p?r?k daudz tehnolo?isko nosl?pumu, kurus var?tu izmantot jaunaj? komp?nij?. Neatkar?gi no iek??jiem konfliktiem, Microsoft izlai? Excel, kas paredz?ts Mac datoriem.

1986.-1993.: Pieaugums un kritums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1986. gada janv?r? tiesas pr?vu pret t?s dibin?t?ju D?obsu Apple p?rtrauc un D?obss piekr?t nepie?emt darb? Apple darbiniekus vismaz se?us m?ne?us. Otrs nosac?jums ? vi?am j?veido datori, kas ir jaud?g?ki par jebkuru, ko Apple pied?v? tirg?. Tie?i t? ? Apple ??d? veid? cer izn?d?t St?va komp?niju.

J?nij? Pols Rands (Paul Rand), kur? ir izveidojis IBM logo, nu veido NeXT (S.D?obsa komp?nija) logotipu. Tie?i vi?? iesaka lietot mazo ?e” z?mol?.

Atgrie?oties pie Apple: septembr? tiek prezent?ts 2GS dators. Tas ir p?d?jais mohik?nis Apple II serij?. 2GS bija ar? vissp?c?g?kais ? 2,8 MHz CPU, uzlabotas grafikas un ska?as funkcijas, 256 kB RAM (palielin?ms l?dz 8MB), 128 kB ROM (l?dz 1 MB). 2GS bija pirmais, kam bija iek?auts Large Scale Integration (LSI) ?ips, kuru veidojis Voz?aks. Datoru p?rtrauca ra?ot 1992. gada decembr?. Daudzas komp?nijas pied?v?ja da??du perif?riju un ?dzel?us” ?im Apple datoram (piem?ram, 18 MHz procesoru).

Kaut ar? Apple izveidoja pirms 11 gadiem, vi?i svin desmito dzim?anas dienu 1987. gad?. Diezgan netipisk? laik?, bet atcer?simies, ka tie?i 77. gad? Apple Computers p?rtapa par Apple Computers Inc. ?aj? jubilejas gad? tiek prezent?ts Mac II . Uz 68020 procesora b?z?tais dators ir pirmais 32 bitu Mac. Tam bija 6 Nubus papla?in?juma vietas, kas ??va pievienot datoram pa?a Apple un ar? tre??s puses ra?otas kartes. Grafisk? karte sp?ja att?lot l?dz pat 16,7 miljoniem kr?su. S?kuma l?me?a datora cena bija 3900 dol?ri. D?rg?kajai versijai bija 40 MB SCSI cietais disks!

16 MHz CPU, 256 kB ROM, 30pin RAM atmi?a (maksim?li 128 megabaiti), 40-80 MB cietais disks, 1 vai 2 1,4Mb SuperDrive diske?ier?ces, divi seri?lie porti, 8 bitu stereo ska?a, ieb?v?ts mono ska?runis. T?ds bija Macintosh 2x, kuru izlaida 1988. gad?. B?t?b? tas pats Mac 2 vien bija, tikai procesors bija uzlabots pamat?gi, k? ar? v?l da?i uzlabojumi. Cena gan auga pamat?gi ? 7800 dol?ri. 12. oktobr? D?obsa NeXT izlai? 6500 dol?ru v?rto datoru. Tas, k? jau paredz?ts, ir jaud?g?ks par Apple datoriem ? 25 MHz procesors, 8 MB RAM, 250 MB optiskais disks un re?llaika ciparu procesors.

Turpm?kie 3 gadi ? 1989., 1990., 1991. bija veiksm?gi ne tikai Latvijai, bet ar? Apple. Vi?iem ?ie tr?s gadi bija zelta laiks numur 1 (j?, ir ar? numur 2). P?c smagas “aplau?an?s” ar Mac Portable, ??bolkomp?nija” k?uva par vienu no lielisk?kajiem r?pniecisk? dizaina paraugiem.

Septembr? prezent?tais Mac Portable bija pirmais Apple m??in?jums iekarot portat?vo lauci?u. Diem??l atsauc?ba bija maza. Dators bija l?ns, tam nebija uzlabo?anas iesp?ju un t? ekr?ns bija ?oti d?rgs, t?d?? ar? pati prece san?ca d?rga. V?l?k gan Apple m?c?j?s no ??s k??das un n?kamo kl?pjdatoru izlaida ar Sony pal?dz?bu.

D?obsa komp?nija NeXT izlai? uzlabotu datoru, kam jau ir 16 collu 4096 kr?su monitors. Jaut?siet ? k?p?c visu laiku tiek piemin?ts St?vs D?obs, kaut ar? vi?? ir aizg?jis?! D?obs, kaut ar? apvainojies, tom?r v?l?k atgrie?as sav? komp?nij?.

1990. gada febru?r? Adobe komp?nija iepaz?stin?ja m?s ar Photoshop . M?nesi v?l?k debit? Mac 2FX (10000-12000 dol?ri). K?rt?jais ??tr?kais Mac” jau bija ?oti l?dz?gs m?su datoriem. Vair?k vai maz?k tas l?dzin?s galddatoriem. Datoram bija 2 SuperDrive dzi?i un iek??js SCSI cietais disks. Bija uzraks?ta programmat?ra speci?li 2FX datoram, kas nodro?in?ja t? ?tru darb?bu. ?aj? gad? nomain?s ar? Apple prezidents un par jauno tiek iecets Maikls Spindlers ( Michael Spindler ).

1991. gada maij? Apple prezent? QuickTime . T? ir tolaik jauna sist?mas programmat?ra, kas ?auj atska?ot mediju datnes. Taj? pat gad? s?k?s pirm? sadarb?ba ar IBM ? 3. j?lij? IBM s?ta v?stuli Apple, kur? saka, ka pied?v? pal?dz?bu lai pabeigtu Pink un licenc?tu t? RISC procesoru. Otraj? oktobr? Apple un IBM alianse k??st ofici?la. Apple kop? ar IBM ra?os PowerPC-b?z?tus datorus. Pirmais patiesi portat?vais Apple dators ? PowerBook 100 ir pamat? t?ds pats k? vecais Mac Portable. At??ir?b? no Mac Portable, PowerBook 100 uz??ma labi, jo t? cena bija stipri maz?ka ? 2500 dol?ri. PowerBook 100 v?l?k tika uzlabots un atkl?t?b? n?ca 140 un 170 modelis. Tie?i 100. modelis bija tas, ko Apple izstr?d?ja kop? ar Sony .

CES izst?d? 1992. gad? Apple priek?s?d?t?js D?ons Skallijs ( John Sculley ) pazi?o par Apple pl?niem rad?t pirmos PDA (personal digital assistant jeb person?lais ciparasistents). Tobr?d tas viss v?l ir tikai pl?nu l?men?, bet mums ir j?pateicas tie?i Apple par ??s visnota? ?rt?s un praktisk?s ier?ces att?st?bas virz??anu. Tiek pied?v?ti pirmie Macintosh ar CD-ROM iek?rtu un par?d?s pirmie Apple Workgroup Serveri (60, 80, 95). ?aj? gad? ar? pirmo reizi rodas iesp?ja izmantot QuickTime atska?ot?ju lietojot Windows .

D?ord?s Krovs ( George Crow ), kur? ir p?d?jais no NeXT l?dz?pa?niekiem, neskaitot D?obsu, atk?pjas no amata 1993. gad?, l?dz ar to NeXT ir gandr?z piln?b? izjukusi.

Apr?l? Motorola Apple pieg?d? pirmos 50 un 66 MHz procesrus. Pirm?s paaudzes PowerPC ra?o?ana ir s?kusies. ?is gads bija ?oti ra??gs ar izlaistajiem datoriem. Tie bija: Macintosh Centris 610, Macintosh Centris 650, Macintosh Color Classic, Macintosh LC III, Macintosh Quadra 800, PowerBook 165c, Workgroup Server 80, Workgroup Server 95, Macintosh LC 520, PowerBook 180c, Macintosh Quadra 660av, Macintosh Quadra 840av, PowerBook 145B, Workgroup Server 60, Newton Message Pad (OMP), PowerBook 165, Macintosh Centris 660av, Macintosh Color Classic II, Macintosh LC 475, Macintosh LC III+, Macintosh Quadra 605, Macintosh Quadra 610, Macintosh Quadra 650, Macintosh TV un PowerBook Duo 250.

?pa?u uzman?bu var?tu piev?rst Mac TV ? Tam bija TV uztv?r?js un CD-ROM. Tika sara?oti tikai desmit t?ksto?i ?o datoru, kaut gan tas var?ja k??t par vienu no ienes?g?kajiem mode?iem. Jebkur? gad?jum?, ?? TV karte ir k?uvusi popul?ra un nu to var sastapt ?oti daudzos datoros, ne tikai Mac.

1994.-1997.: Atjauno?anas m??in?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ap 1994. gadu Apple saprata, ka ir j?p?rtaisa Macintosh, ja vi?i grib palikt tirg?. Tad ar? Apple p?rsteidza daudzus, kad tika parakst?ts l?gums ar IBM par jaunas platformas procesoru pieg?di. Tika izveidota AIM alliance ? Apple, IBM, Motorola . Vi?i cer?ja, ka Apple programat?ra un IBM/Motorola risin?jumi atst?s PC un Microsoft t?lu aizmugur?.

Tika s?kta Power Macintosh s?rija, kur? tika izmantoti PowerPC procesori. Procesoros izmantoja pavisam jaunu arhitekt?ru, k? d?? vajadz?ja p?rrakst?t gandr?z visu Apple programmat?ru ? s?kot no OS, beidzot ar util?t?m .

Pa?? 1995. gada s?kum? Apple pazi?o, ka tam laik? ir izdevies p?rdot vienu miljonu Power Mac. ?emot v?r?, ka Power Mac tika pirmo reizi iepaz?stin?ts nepilnu gadu agr?k, p?rdo?anas rezult?ti ir lieliski. Apple savos datoros aizst?j novecoju?o 10 MHz, 32-bit NuBus slotu, ar, nu jau nemirst?go PCI slotu, un pavisam dr?z jau par?d?s Power Mac 9500/120, kuram ir pavisam se?i PCI sloti.

Tre??s Apple desmitgades s?kum? tiek iecelts jauns komp?nijas priek?s?d?t?js ? Gils Amelio ( Gil Amelio ), kur? aizst?j Maiklu Spindleru (Michael Spindler). Uzreiz seko Apple m??in?jums iek??t lieljaudas serveru tirg? ar Network Server 500 un 700, kur? tom?r neizr?d?s p?r?k veiksm?gs. 1996. gada svar?g?kais notikums iekr?t pa?? gada nogal?, kad Apple nop?rk sava l?dzdibin?t?ja St?va D?obsa komp?niju NeXT, un ar? ties?bas uz t?s izstr?d?to oper?t?jsist?mu Nextstep.

P?c ilgas promb?tnes, 1997. gad? Apple atgrie?as t?s l?dzdibin?t?js St?vs D?obss, un vi?? s?kotn?ji ie?em konsultanta amatu, bet, kad j?lij? Apple priek?s?d?t?js Gils Amelio iesniedz atl?gumu, vi?a vietu ie?em D?obss, tiesa, pagaid?m tikai k? pagaidu aizst?j?js. Neskatoties uz visnota? augsto amatu, vi?a m?ne?a alga ir tikai 1 dol?rs. Par godu komp?nijas 20 gadu past?v??anas jubilejai tiek izlaists jubilejas Macintosh, kura cena ir 10000 ASV dol?ru. Tiek ar? izlaista Mac OS 8-t? versija.

1998.-2005.: Atgrie?an?s pie rentabilit?tes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gadu p?c St?va atgrie?an?s, Apple pazi?o par savu n?kam?s paaudzes oper?t?jsist?mas izstr?di Mac OS X . Apple izlai? ar? pirmo iMac galddatoru (t? cena ? 1,299 $), un iesp?jams tie?i t? ietekm? komp?nija piedz?vo reti veiksm?gu gadu ? visos gada t? ceturk??os ir guvusi pe??u. P?d?joreiz tas izdev?s 1985. gad?. Katr? gad?jum? iMac ir ?oti veiksm?gs jaunievedums, kur? savu att?st?bu turpina v?l ?odien.

1999. gad? Macintosh nosvin savu 15 gadu jubileju, un tirg? par?d?s Power Mac G3, kur? ir pieejams s?kot no 1599 l?dz pat 4999 ASV dol?riem atkar?b? no konfigur?cijas. Gada beig?s Power Mac ir pieejami jau ar G4 procesoru.

1999. gads iMac vis?d? zi?? ir kr?sains, jo tas ieg?st daudz da??das papildu kr?sas, s?kot no indigo, l?dz v?nogu to?iem. Pa??s gada beig?s debit? Macintosh oper?t?jsist?mas 9. versija.

N?kot jaunai t?ksto?gadei, respekt?vi, 2000. gadam, St?vs D?obs no pagaidu priek?s?d?t?ja k??st par past?v?go, bet paties?b? vien?g?s izmai?as ir amata nosaukum?, un, cik zin?ms, algas pielikumu vi?? t? ar? nesa?em, un v?l aizvien pelna tikai vienu dol?ru m?nes?. Bet t? k? vi?? sav?s rok?s tur lielu daudzumu Apple akciju, algai ir maza noz?me. Tiek ar? publiskota pirm? OS X beta versija.

Tie?i 2001. gad? Apple aizs?k revol?ciju m?zikas atska?ot?ju nozar? prezent?jot pa?u pirmo iPod , vienlaikus ar? ien?kot sev pavisam jaun? un nepaz?stam? nozar?.

Debit? pirm? Macinstosh oper?t?jsist?ma ar ?ma?isko” burtu X nosaukum? un pusgadu v?l?k t? tiek pie ?oti vajadz?ga versijas atjaunin?juma (OS X 10.1).

S?kot ar 2002. gadu OS X k??st par standarta oper?t?jsist?mu visiem jaunajiem Mac datoriem. Apple ar? atk?rtoti cen?as iek??t serveru tirg? ar Xserve, kas ir pirmais m??in?jums kop? Network server l?nijas laikiem. Xserve ir pirmais Apple dators, kuram ir DDR atmi?a, un t? cena sv?rst?s no 2999 l?dz 3999 ASV dol?riem atkar?b? no konfigur?cijas.

?aj? gad? Apple pirmo reizi p?rk?pj viena gigaherca barjeru ar Power Mac G4 un pasp?j ar? nosvin?t b?res Mac OS 9. Turpm?k tiek att?st?ta tikai OS X oper?t?jsist?ma, kas dr?z vien tiek pie otr? versijas atjaunin?juma ar segv?rdu ?Jagu?rs” (OS X 10.2).

Divus gadus p?c iPod lai?anas apgroz?b? Apple atver savu iTunes interneta m?zikas veikalu, no kura jebkur? var lejupiel?d?t aptuveni 200 000 dziesmu katru par nieka 99 centiem, bez tam, ?o dziesmu skaits nep?rtraukti tupina augt. To pat var?tu nod?v?t par sava veida revol?ciju m?zikas tirg?, jo ?is veikals tie??m k??st ?oti popul?rs iPod lietot?ju vid?. Gada beig?s Apple izlai? ar? iTunes versiju, kas paredz?ta Windows, un no ?? milz?g? auditorijas piepl?duma iTunes m?zikas veikals tikai ieg?st.

Debit? ar? G5 procesori, kuru takts frekvences sasniedz 2 GHz. Tie nok??st Power Mac G5 datoros un to s?kotn?j? cena ir 2 999 ASV dol?ri. Pavisam dr?z seko OS X jaun?k? versija ar segv?rdu ?Pantera”, kas sev l?dzi nes 150 jaunas iesp?jas un uzlabojumus.

2004. gads paiet galvenok?rt zem iPod z?mes. Jau pa?? t? s?kum? Apple papla?ina pieejamo iPod kl?stu, iek?aujot maz?ku un daudz kolor?t?ku versiju ? iPod mini, kura s?kotn?ja cena ir 249 ASV dol?ri. V?l?k debit? ar? pirmais iPod ar kr?saino ekr?nu (iPod photo). iPod lielie pan?kumi piesaista ar? t?du datortehnikas milzi k? HP, kur? tagad apvieno sp?kus ar Apple un s?k tirgot iPod atska?o?jus, kas nes HP z?molu. Vienlac?gi iTunes m?zikas veikals papla?in?s, pied?v?jot savus pakalpojumus ar? Francij?, V?cija un Lielbrit?nij?. Vien?gais noz?m?gais gada NE-iPod notikums bija G5 procesoru nok???ana iMac datoros.

2005. gad? Mac OS X tiek pie k?rt?j?s jaun?s versijas, kurai ?oreiz tiek dots segv?rds ?t??eris” (OS X 10.4). T? sev? nes pirm?s nopietn?s p?rmai?as kop? 2003. gada.

S. D?obs pazi?o par Apple pl?niem turpm?k izmantot Intel, nevis IBM procesorus, un pavisam dr?z p?c tam Apple pirmo reizi izlai? peli, kurai ir vair?ki taustinji.

Septembr? pasauli satricina v?l maz?ks iPod atska?ot?js par iPod mini ? iPod nano. Un par?doties 5 iPod paaudzei par?d?s iesp?ja atska?ot video klipus, kurus nekav?joties s?k tirgot iTunes m?zikas veikali.

2005.-2007.: INTEL p?reja [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2005. gada 6. j?nija WWDC konferenc? St?vs D?obss pazi?oja, ka Apple s?ks ra?ot uz Intel b?zes veidotus Mac datorus 2006. gad?. 10. janv?r? jaunais MacBook Pro un iMac k?uva par pirmajiem Apple datoriem, kuri izmantoja Intel Core Duo procesorus. L?dz 7. augustam Apple piln?b? bija p?rveidojusi Mac ra?o?anu uz Intel ?ipiem, pat vienu gadu agr?k nek? pazi?ots. P?rmai?u laik? vairs netika ra?oti t?di produkti k? Power Mac , iBook un PowerBook , bet Mac Pro , MacBook un Mac Book Pro k?uva par veiksm?giem to aizst?j?jiem. 2009. gada 29. apr??a The Wall Street Journal numur? tika zi?ots, ka Apple veidoja pati savu in?enieru grupu, kas str?d?tu pie jaunu mikro?ipu izstr?des.

Apple ar? izveidoja Boot Camp , kas ??va uz Mac datoriem instal?t ar? Windows XP vai Windows Vista kop? ar Mac OS X .

Apple pan?kumus ?aj? laika posm? pier?dija vi?u akciju cenu cel?an?s. Starp 2003. un 2006. gadu Apple akciju v?rt?ba pieauga gandr?z desmitk?rt, no aptuveni $6 par akciju l?dz vair?k par $80. 2006. gada janv?r? Apple apsteidza Dell . Pirms devi?iem gadiem Dell direktors Maikls Dells (Michael Dell) teica, ja vi?am pieder?tu Apple vi?? velti net?r?tu savu laiku un visas akcijas adotu atpaka? akciju tirgum.

Lai gan Apple akcijas strauji auga, Apple tom?r v?l daudz atpalika no konkurenta Microsoft Windows, ar tikai 8% galddatoru un laptopu Amerikas Savienotaj?s Valst?s.

2007.-m?sdienas: p?c PC-?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Veicot uzrunu Macworld Expo 2007. gada 9. janv?r? S. D?obss pazi?oja, ka Apple Computer, Inc. piesl?gsies tam punktam, lai tiktu d?v?ti par Apple Inc., jo datori vairs nebija galvenais komp?nijas produkts, bet gan koncentr??an?s uz mobilaj?m ier?c?m. ?aj? konferenc? tika pazi?ots ar? par iPhone un Apple TV . N?kamaj? dien? Apple akcijas uzk?pa l?dz visu laiku augst?kajam punktam $97.80. Maij? Apple akcijas p?rsniedza 100 dol?ru robe?u.

Rakst?, kas tika public?ts Apple m?jaslap? 2007. gada 6. febru?r?, St?vs D?obss uzrakst?ja, ka Apple b?tu gatavi p?rdot m?ziku iTunes veikal? bez DRM (kas ?autu atska?ot m?ziku uz tre??s personas ier?c?m), ja to at?autu ierakstu komp?nijas. 2007. gada 2. apr?l? Apple kop? ar EMI pazi?oja par DRM tehnolo?ijas atcel?anu no EMI iTunes kataloga. V?l?k tam sekoja ar? citas ierakstu komp?nijas.

2008. gada j?lij? Apple izveidoja App Store , lai p?rdotu tre??s personas lietotnes priek? iPhone un iPod Touch . M?ne?a laik? veikals p?rdeva 60 miljonu lietot?u un ienesa 1 miljonu dol?ru dien?, D?obss spekul?ja, ka App Store var?tu k??ta par Apple miljardu dol?ru komp?niju. Tr?s m?ne?us v?l?k tika pazi?ots, ka Apple ir k?uvusi par tre?o liel?ko mobilo ier??u ra?ot?ju pasaul? iPhone popularit?tes d??.

2008. gada 16. decembr? Apple pazi?oja, ka p?c 20 gadu ilgas Macworld apmekl??anas 2009. b?tu p?d?jais gads, kad vi?i r?kotu Macworld Expo un ka Fils ?illers (Phil Schiller) b?s tas, kas vad?s konferenci St?va D?obsa viet?. Aptuveni tie?i m?nesi v?l?k 2009. gada 14. janv?r? D?obss internet? pazi?oja, ka vi?? uz se?iem m?ne?iem aizies no komp?nijas l?dz 2009. gada j?nijam, lai vi?? lab?k var?tu koncentr?ties uz savu vesel?bas st?vokli un at?autu komp?nijai lab?k koncentr?ties uz produktu izstr?di. Neskatoties uz D?obsa promb?tni Apple 2009. gada 1. ceturksn? guva 1.21 miljardu dol?ru pe??u.

P?c vair?ku gadu spekul?cijas un baum?m Apple pazi?oja liela ekr?na, plan?etdatoru, ko sauca par iPad. iPad darbojas uz t?das pa?as oper?t?jsist?mas k? iPhone un tam ir daudzas t?das pa?as lietotnes k? iPhone. Tas iPad deva lielu lietot?u katalogu pat pirms iPad izlai?anas. 2010. gada 3. apr?l? iPad tika izlaists ASV un p?rdeva gandr?z 300,000 vien?bu taj? pa?? dien? un sasniedza 500,000 vien?bu t?s ned??as beig?s. T? pa?a gada maij? Apple beidzot apsteidza Microsoft , pirmo reizi kop? 1989. gada.

Apple izlaida 4. Paaudzes iPhone(iPhone 4), kur? bija pieejams video zvans, vair?ku uzdevumu veik?ana vienlaic?gi un jauns dizains, kur? ietilpa ner?so?ais t?rauds , kas kalpo k? telefona antena. D?? ?? antenas vair?ki klienti s?dz?j?s, ka z?d zona, kad telefons tiek tur?ts ?pa?os veidos. Preses konferenc? Apple pazi?oja, ka vi?i pal?dz?s iPhone lietot?jiem un katram pied?v?ja gumijas maci?u, kas netrauc?ja sign?la kvalit?ti un ne??va to trauc?t pa?iem lietot?jiem. V?l?k taj? gad? Apple atsvaidzin?ja iPod l?niju, kur tika ieviesti jauni iPod Nano , iPod Touch ar FaceTime un iPod Shuffle ar pog?m, kas tika ieviestas no agr?k?m ier?c?m.

2010. gada oktobr? Apple akcijas uzk?pa l?dz 300 ASV dol?riem. 20. oktobr? Apple uzlaboja MacBook Air , iLife un pazi?oja par jaunu oper?t?jsist?mu Mac OS X Lion . 2011. gada 6. janv?r? atv?ra Mac App Store , kas ir ?oti l?dz?gs iOS App Store .

2011. gada 17. janv?r? D?obss atkal pazi?oja, ka vi?? aizies vesel?bas d??. Un Timotijs Kuks (Timothy D. Cook) aizst?s vi?u, lai gan D?obss v?l atbild?s par visiem komp?nijas l?mumiem.

P?c tam, kad Apple apsteidza Microsoft , t? k?uva ar? par v?rt?g?ko pat?r?t?ju pre?u komp?niju pasaul? ar 246 procentu pieaugumu l?dz 19,1 miljardam dol?ru.

2011. gada j?nij? Apple pazi?oja par savu jauno sinhroniz?cijas sist?mu iCloud m?zikai, fotogr?fij?m, dokumentiem un programm?m.

2014. gada 27. maij? pazi?ots, ka Apple par 3 miljardiem USD ieg?d?sies audioier??u ra?o?anas un m?zikas straum??anas pakalpojumu uz??mumu Beats Electronics . Uz??muma dibin?t?ji m?zi?is Andre Romelle Jangs (paz?stams k? Dr. Dre ) un D?imijs Aiovins turpin?s darbu Apple . ?is ir Apple v?stur? liel?kais pirkums. ^[6]

2015. gada 30. j?nij? Apple izlaida savu jauno produktu Apple Music , lai konkur?tu ar Spotify , Deezer un citiem m?zikas straum??anas servisiem. Apple Music ir iesp?jams klaus?ties miljoniem dziesmas no da??diem m?zi?iem, uzzin?t jaunumus no slaveniem m?zi?iem sada?? Connect , k? ar? klaus?ties dziesmas kuras ieg?d?t?s no iTunes Store .

2018. gada 1. j?nij? konsorcijs BCPE Pangea Cayman , kur? ietilpa SK Hynix , Apple , Dell un Seagate Technology , pabeidza Toshiba NAND zibatmi?as un pusvad?t?ju disku noda?as Toshiba Memory (kop? 2019. gada Kioxia ) 49,9 % kapit?lda?u ieg?di.

2022. gada 23. mart? Apple ieg?d?j?s Apvienot?s Karalistes jaunuz??mumu Credit Kudos , kas izstr?d? risin?jumus, pal?dzot finan?u aizdev?jiem pie?emt lab?kus l?mumus.

Produkti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Mac un piederumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Mac mini , pus-galddators, izlaists 2005. gad?
iMac , galddators, izlaists 1998. gad?
Mac Pro , galddators, izlaists 2006. gad?, aizst?ja Power Macintosh
MacBook , portat?vais dators, izlaists 2006. gad?, aizst?ja iBook
MacBook Pro , profesion?ls portat?vais dators, izlaists 2006. gad?, aizst?ja PowerBook
MacBook Air , ?oti pl?ns portat?vais dators, izlaists 2008. gad?

?iem datoriem tiek p?rdoti ar? atsevi??i aksesu?ri, piem?ram, datora pele, akumulatora l?d?t?ji u.c.

iPad [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: iPad

iPad ir Apple Inc izstr?d?tais plan?etdators . Par t? izstr?di tika pazi?ots 2010. gada 27. janv?r?. Tas ietilpst kategorij? starp viedt?lru?iem un kl?pjdatoriem .

Funkcionalit?tes zi?? iPad ir sal?dzin?ms ar maz?k jaud?gajiem iPhone un iPod touch , un taj? tiek lietota t? pati oper?t?jsist?ma iOS , modific?ta. Tam ir 25 cm vair?kpiesk?rienu (Multi-touch) displejs ar gaismas dio?u fona izgaismojumu, no 16 l?dz 64 GB pieejam? zibatmi?a , Bluetooth , un 30 kontaktu piesl?gvieta, lai sinhroniz?tu ar iTunes un piesl?gtu aksesu?rus.

2011. gada 2. mart? Apple prezent?ja uzlabotu iPad modeli, kam bija ?tr?ks procesors un divas kameras, respekt?vi, priek?? un aizmugur?. Tom?r iPad 2 pieejam?ba ir ierobe?ota sakar? ar 2011. gada mart? notiku?o cunami un zemestr?ci Jap?n? .

iPod [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

iPod ir p?rn?s?jamais m?zikas atska?ot?js, kuru rad?jusi firma Apple. Pirmais iPod tirdzniec?b? izn?ca 2001. gada 23. oktobr?. Tas bija iPod Classic ar 5 un 10 GB atmi?u. ?obr?d tirdzniec?b? ir ?etri da??di iPod mode?i - iPod Classic ar 80, 120 un 160 Gb atmi?u, iPod Nano ar 8 un 16 GB atmi?u, iPod Shuffle ar 2 un 4 GB atmi?u un iPod Touch ar 32 un 64 GB atmi?u.

iPhone [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: iPhone

2007. gada janv?ra konferenc? St?vs D?obss iepaz?stin?ja ar ilgi gaid?to iPhone , kas sev? ietv?ra internetu un iPod . T? sist?mu darbin?ja p?rveidota Mac OS X oper?t?jsist?ma ar da??m t?s funkcij?m, piem?ram ar Safari interneta p?rl?kprogrammu un e-pastu. Taj? ietilpa ar? t?das lietotnes k? Google kartes (Google Maps) un laika zi?as. iPhone bija ar 3.5 collu (89mm) sk?rienj?t?gu ekr?nu, ar 4,8 vai 16 GB atmi?u, Bluetooth un Wi-Fi . Pirmo reizi iPhone bija pieejams 2007. gada 29. j?nij? par 499 dol?riem(4 GB) un 599 dol?riem(8 GB) ar AT&T l?gumu. 2008. gada 5. febru?r? Apple papildin?ja ori?in?lo iPhone ar 16 GB versiju. 2008. gada 9. j?nij? Sanfrancisko izstr?d?t?ju konferenc? (WWDC) St?vs D?obss pazi?oja, ka iPhone 3G b?s pieejams 2008. gada 11. j?lij?. ?? versija atbalst?ja 3G t?kla darb?bu, taj? bija ieb?v?ta GPS navig?cija un cenas tika nolaistas, 8 GB versija maks?ja tikai 199 dol?rus un 16 GB versija maks?ja 299 dol?rus un abi mode?i bija pieejami meln? un balt? kr?s?. Jaun? versija vizu?li at???r?s no sava priek?g?j?ja, tam bija sudraba aizmugure. Main?j?s ar? programmat?ras iesp?jas, jaunais iPhone bija pieejams ar App Store ; ?is veikals pied?v? iesp?ju lejupiel?d?t lietotnes, kuras ir sader?gas ar iPhone. 2009. gada 24. apr?l? ?is veikals p?rvar?ja 1 miljarda lejupiel??u skaitu. 2009. gada 8. j?nij? tika pazi?ots, ka tiks izlaists jaunais iPhone 3GS , kas bija uzlabot?ks un bija daudz ?tr?ks par iPhone 3G, iesp?ja ierakst?t video un balss kontrole. 2010. gada 7. j?nij? tika atkl?ts iPhone 4 par kuru Apple saka: "liel?kais solis, ko esam sp?ru?i", kop? pirm? iPhone. Telefons bija piln?gi jaun? dizain?, 960x640 displejs, Apple A4 procesors, kuru izmanto ar? iPad , ?iroskops lab?kai sp??u baud??anai, 5 megapikse?u kamera ar zibspuldzi, priek??j? VGA kamera priek? video zvaniem, ko Apple d?v? par ' FaceTime . Dr?z p?c iPhone 4 izlai?anas klienti s?dz?j?s, ka ir probl?mas ar zonas uztver?anu. Tas ir d?? ner?so?? t?rauda pl?ksnes, kas aptver visu iPhone 4 , kas kalpo ar? par ?? telefona antenu. Pa?laik (2017. gada s?kum?) jaun?kie iPhone mode?i ir iPhone 7 un iPhone 7 Plus , kas prezent?ti 2016. gada 7. septembr?. ^[7]^[8]

Apple TV [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2007. gada konferenc? D?obss nodemonstr?ja Apple TV (no s?kuma bija zin?ms k? iTV). Ier?ce tiek piesl?gta pie lietot?ja televizora un sinhroniz? iTunes saturu no k?da datora, caur Wi-Fi vai vienk?r?i caur kabeli. Apple TV ori?in?li tika veidots ar 40 GB cieto disku, kur? ietilpa HDMI izeja, un sp?ja atska?ot video 720p kvalit?t?. 2007. gada 31. maij? tika izgatavota 160 GB versija, kura aizst?ja 40 GB versiju un 2008. gada 15. janv?r? tika izlaists atjaunin?jums, kas ??va datnes lejupiel?d?t tie?i no Apple TV. 2009. gada septembr? Apple piln?b? p?rtrauca ra?ot 40 GB versiju un turpin?ja ra?ot tikai 160 GB versiju. 2010. gada 1. septembr? tikai izlaists jaunais iPod un ar? tad tika izlaists piln?gi p?rveidots Apple TV. Jaun? ier?ce ir par 1/4 maz?ka, str?d? klus?k. Apple savai A4 procesoru l?nijai bija pievienojusi v?l vienu ier?ci, l?dz tam uz A4 procesoru str?d?ja iPad un iPhone . Vien?g? video izeja tam ir HDMI. Ir iesp?ja iTunes veikal? nom?t vai pirkt filmas, TV ?ovus, skat?ties interneta video, piem?ram, YouTube un Netflix . Apple ar? samazin?ja ier?ces cenu l?dz 99 ASV dol?ru. 2015. gad? tika izlaists jaun?kais Apple TV ar AppStore , Siri un daudziem citiem jaunumiem.

Kult?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Korporat?va [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apple bija viena no visveiksm?g?kaj?m komp?nij?m, kas tika dibin?ta 1970. gados, kas piln?b? main?ja cilv?ku uzskatus par to, k?dai b?tu j?b?t korporat?va kult?rai organiz?ciju hierarhij?. Citas ??da veida l?dz?g?s veiksm?gas firmas no t? pa?a laika perioda ir Southwest Airlines un Microsoft .

L?dz ar komp?nijas aug?anu un kuru ir vad?ju?i daudzi direktori, katrs pats ar savu ideju, k?dam b?tu j?b?t Apple, da?i no ?stajiem m?r?iem ir zaud?ti, bet Apple v?l joproj?m savai komp?nijai piesaista talant?gus darbiniekus, it ?pa?i p?c atk?rtotas St?va D?obsa atgrie?an?s. Lai atpaz?tu savus lab?kos darbiniekus, Apple izveidoja Darbinieku programmu, kas apbalvoja darbiniekus, kas komp?nij? pa?i br?vpr?t?gi bija veiku?i noz?m?gus darbus. Da?i no ?iem darbiniekiem ir Bills Atkinsons (Bill Atkinson), St?vs Kaps (Steve Capps), Rods Holts (Rod Holt), Alans Kejs (Alan Kay), Gajs Kavasaki (Guy Kawasaki), Alans Alkorns (Al Alcorn), Ri?s Peid?s ( Rich Page) un St?vs Voz?aks (Steve Wozniak).

Daudzi Apple darbinieki ir teiku?i, ka projekti bez D?obsa pal?dz?bas tiek izstr?d?ti ilg?k nek? ar vi?a pal?dz?bu.

Apple rekl?mas sauk?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apple runasv?rs St?vs D?obs vienm?r uzskat?jis, ka ir noz?me gan stilam, gan rekl?mai. T?, piem?ram, pokera sp?l? laim?t?s Austr?lijas s?ls raktuves vi?? p?rv?rta par pasaul? vien?go rekl?mu, kuru var redz?t no kosmosa (att?l? redzams iPod atska?ot?js).

Interesant?kie sauk?i 30 gadu gait? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"Byte into an Apple" (Iekodies ?bol?. Septi?desmitie gadi.)
"Soon there will be 2 kinds of people. Those who use computers, and those who use Apples." (Dr?z b?s divi cilv?ku veidi. Tie, kas lieto datorus un tie, kas lieto Apple. Asto?desmitie.)
"The power to be your best" (Sp?ks tavam vislab?kajam sniegumam. 1980 - 1990)
"Think different" (Dom? cit?d?k. 1997 - ....(tiek lietots v?l arvien)) Kaut ar? sauklis ir gramatiski nepareizs, tas ir viens no zin?m?kajiem. Varb?t ?? gramatisk? k??da ar? ir popularit?tes iemesls.

iMac, iBook un Mac Mini rekl?mas sauk?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"Insanely great!" (1984)
"The iMac to Go." (1999)
"Where did the computer go?" (2004)
"From the creators of iPod." (2004)
"The most affordable Mac ever." (Vispieejam?kais Mac jebkad. 2005. gads. Mac Mini prezent??anai)
"Small is Beautiful" (Mazs ir br?ni???gs. 2006. gads. Lai prezent?tu Intel b?z?to Mac Mini).

PowerMac un PowerBook sauk?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"Two Brains are better than one" (Divas smadzenes ir lab?k k? viena. 2000. gads. ??di iepaz?stin?ja ar divu procesoru PowerMac)
"Less is more" (Maz?k ir vair?k. 2003. gads.)
"Sends other UNIX boxes to /dev/null" (Pas?ta citas UNIX b?z?t?s sist?mas uz /dev/null (miskasti). 2003. gads. Izmantoja Mac OS X populariz??anai)

iPod un iTunes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"1,000 songs in your pocket." (1000 dziesmas tav? kabat?. 2001. gads. ??di reklam?ja pirm?s paaudzes lielas ietilp?bas iPod atska?ot?ju.)
"The best keeps getting better" (Lab?kais k??st lab?ks. 2004. gads. Ceturt?s paaudzes iPod reklam??ana.)
"Life is random." (Dz?ve ir nejau?a (random ? da??d? sec?b? atska?o ska?darbus). 2005. gads. iPod Shuffle rekl?ma.)
"1,000 songs. Impossibly small." (1000 dziesmas. Neticami mazs. 2005. gads. iPod nano populariz??ana.)
"One more thing..." (V?l viena lieti?a... 2005. gads. Piekt? paaudze ? iPod ar video atska?ot?ju.)
"The best Windows app ever." (Lab?k? Win programma jebkad. 2003. gads. iTunes reklam??ana Windows videi.)
"Drink. Win. Play." (Dzer. Uzvari. Sp?l?. 2005. gads. Pepsi-iTunes akcija.)

Intel makinto?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"What's an Intel chip doing in a Mac? A whole lot more than it's ever done in a PC." (Ko Intel procesors dara Makinto??? Daudz vair?k k? tas jebkad ir dar?jis PC. 2006. gads.)

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ Ronald W. Linzmayer. Apple Confidential: The Real Story of Apple Computer, Inc. No Starch Press, 1999.
↑ ucdvicky. ≪Waymarking: Apple Inc≫ . Waymarking.com: GEO*Trailblazer 1 . Skat?ts: 2013. gada 6. janv?ris .
↑ ≪Press Info ? Apple Leadership≫ . Apple. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 26. Marts . Skat?ts: 2012. gada 22. febru?ris .
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 ≪2012 Apple Form 10-K≫ . 2012. gada 31. oktobris . Skat?ts: 2012. gada 4. novembris .
↑ ≪Apple's 2012 Annual Report: More Employees, More Office Space, More Sales≫ . Macrumors.com. 2012-10-31 . Skat?ts: 2012-11-11 .
↑ 'Apple' par 3 miljardiem dol?ru tom?r pirks repera Dr. Dre uz??mumu 'Beats' Delfi Bizness, 29. maijs 2014
↑ Dan Seifert. ≪iPhone 7 and 7 Plus announced with water resistance, dual cameras, and no headphone jack≫ . The Verge , 2016. gada 7. septembris . Skat?ts: 2016. gada 4. novembris .
↑ Nilay Patel. ≪Taking the headphone jack off phones is user-hostile and stupid≫ . The Verge , 2016. gada 21. j?nijs . Skat?ts: 2016. gada 4. novembris .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Apple .

[AppleConf-1] Ronald W. Linzmayer. Apple Confidential: The Real Story of Apple Computer, Inc. No Starch Press, 1999.

[Waymarkmark-2] ucdvicky. ≪Waymarking: Apple Inc≫ . Waymarking.com: GEO*Trailblazer 1 . Skat?ts: 2013. gada 6. janv?ris .

[3] ≪Press Info ? Apple Leadership≫ . Apple. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 26. Marts . Skat?ts: 2012. gada 22. febru?ris .

[10-K-2012-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 ≪2012 Apple Form 10-K≫ . 2012. gada 31. oktobris . Skat?ts: 2012. gada 4. novembris .

[5] ≪Apple's 2012 Annual Report: More Employees, More Office Space, More Sales≫ . Macrumors.com. 2012-10-31 . Skat?ts: 2012-11-11 .

[Delfi_29.05.2014-6] 'Apple' par 3 miljardiem dol?ru tom?r pirks repera Dr. Dre uz??mumu 'Beats' Delfi Bizness, 29. maijs 2014

[7] Dan Seifert. ≪iPhone 7 and 7 Plus announced with water resistance, dual cameras, and no headphone jack≫ . The Verge , 2016. gada 7. septembris . Skat?ts: 2016. gada 4. novembris .

[8] Nilay Patel. ≪Taking the headphone jack off phones is user-hostile and stupid≫ . The Verge , 2016. gada 21. j?nijs . Skat?ts: 2016. gada 4. novembris .

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]