Apgaism?bas laikmets

Apgaism?ba bija filozofisk?s domas att?st?bas posms Eirop?, kas rad?s 18. gadsimt? un iev?rojami ietekm?ja t? laika izgl?tot?s aprindas.

Rad?s cilv?ku dabisko ties?bu (t.i., dz?v?ba, br?v?ba, ?pa?ums) teorija, kas sludin?ja pilso?u l?dzties?bu varas priek?? un to, ka valsts vara (likumdo?ana, tiesu vara, izpildvara) ir dal?ta.

Raksturojums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apgaism?bas pamatus lika XVII gs. filozofijas un zin?tnes (?pa?i matem?tikas ) att?st?ba, tai ir tie?a saist?ba ar hum?nismu un reform?ciju XVI gs.

Apgaism?bas filozofijas spilgt?k? izpausme bija racion?lisms, cilv?ka pr?tu aicin?ja mekl?t atbildi uz visiem sabiedr?bas un pasaules att?st?bas jaut?jumiem. V?stures literat?r? sastopams ar? viedoklis, ka apgaismes filozofu loks bija visai ?aurs, vi?u idejas savstarp?ji stipri at???r?s, bet ietekme uz pla??kiem sabiedr?bas sl??iem bija minim?la ? ??s idejas sabiedr?bu ietekm?ja caur izgl?totiem monarhiem , kas t?s bija pie??mu?i. Savuk?rt apgaism?bu k? atsevi??u laikposmu var izdal?t tikai t?p?c, ka ?ai laik? zin??anas s?k strauji ie?emt noz?m?g?ku vietu cilv?ku v?rt?bu sist?m?.

Apgaism?bas tendences stimul?ja tas, ka tradicion?l?s attiec?bu formas s?ka bremz?t t?l?ku valstu att?st?bu. XVI un XVII gs. reform?cija un kontrreform?cija neap?aub?mi bija sp?c?g?ks, visaptvero??ks process, un l?dz pat XVII gs. otrajai pusei laic?gaj?m v?rt?b?m bija otr??ir?ga loma. Interese par laic?gaj?m v?rt?b?m strauji pieauga XVIII gs. un bija cie?i saist?ta ar filozofisk?m atzi??m. ?? laika dom?t?ji, veidojot savas filozofisk?s teorijas, balstij?s uz pr?ta j?dzienu, ar kura pal?dz?bu cent?s skaidrot pasauli un sabiedr?bu. Jaun?s filozofisk?s nost?dnes stipri ietekm?ja matem?tikas att?st?ba, kur visa teorija bija cie?i saist?ta ar pr?ta darb?bu. Gan Ren? Dekarts , Baruhs Spinoza , Gotfr?ds Leibnics , Izaks ??tons , gan D?ons Loks un Tomass Hobss bija cie?i saist?ti ar matem?tikas teoriju.

Apgaism?bas filozofijas da??d?s izpausmes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Anglij? par?d?j?s deisms ? filozofiska sist?ma, kura nosl?dza reform?ciju ar atzi?u, ka pr?ts var b?t saist?ts ar tic?bu un tic?bas atkl?smi, nenon?kot pretrun?s.

D?ons Loks un Tomass Hobss akcent?ja cilv?ku sabiedr?bas att?st?bu, saistot to ar l?gumu sist?mu; uzsv?ra, ka cilv?kam ir individu?l? br?v?ba, bet tautai ir augst?k? vara, ko t? ir tikai uztic?jusi monarham. Francij? Fransu? Volt?rs , Monteskj? , Ruso ?oti lielu uzman?bu piev?rsa tie?i soci?lo probl?mu risin?jumiem utt. Vi?i, stud?jot v?sturi, apkopoja un uzsv?ra tos faktorus, kuri ietekm?ja vienas vai otras valsts likumdo?anu: klimatu , cilv?ku raksturu, reli?iju , valsts uzb?ves trad?cijas u.c. Dom?, ka Monteskj? "Likumu gars" (1748) bijis pagrieziena punkts valsts un ties?bu teorijas att?st?b?. Par galveno kategoriju vi?i izv?l?j?s pr?tu un noraid?ja visu, kas bija pretrun? ar racion?lo (nenoliedzot emocijas). ?iem filozofiem bija visai sare???tas attiec?bas ar Romas kato?u bazn?cu .

V?cu apgaism?bas filozofi ( Lesings , Herders u.c.) liel?ku akcentu lika nevis uz probl?mu un situ?cijas anal?zi, bet uz to risin?jumu; nevis uz t?ru pr?tu, bet gan vair?k uz cilv?ka emocion?lo sf?ru. Lesings akcent?ja un teor?tiski pamatoja reli?isk?s tolerances teor?tiskos aspektus (t? v?l joproj?m bija viena no svar?g?kaj?m soci?laj?m probl?m?m).

Apgaism?ba Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izcil?kie R?gas liter?ti un izgl?tot?kie patricie?i no 1750. gadiem pulc?j?s ap br??iem B?rensiem, no kuriem ietekm?g?kais bija lieltirgot?js, r?tskungs un saimniecisk?s tiesas prezidents Johans Kristofs B?renss (1729?1792). Vi?a draugu lokam pieder?ja R?gas Doma skolas rektors un inspektors Johans Gothelfs Lindners , m?c?t?js Gotl?bs ?l?gelis , Johans Kristofs ?varcs un gr?matizdev?js Johans Fr?drihs Hartknohs (1740?1789). R?gas un Jelgavas t? laika sabiedr?bu sp?c?gi ietekm?ja ar? rakstnieks un filozofs Johans Georgs H?manis (1730?1788), saukts par "Zieme?u magu" un Johans Gotfr?ds Herders (1744?1803), kas R?g? izveidoj?s par v?l?k slavenu dzejnieku, teologu un filozofu. Kurzemes hercogistes zemnieku, v?l?k visu latvie?u izgl?t?bas jom? apgaism?bas idejas izplat?ja S?lpils un Sun?kstes m?c?t?js, latvie?u laic?g?s rakstniec?bas dibin?t?js Gothards Fr?drihs Stenders ("Vecais Stenders", 1714?1796).

Vi?u idejas t?l?k att?st?ja R?gas liceja skolot?js, v?l?k konrektors (no 1801) Johans Kristofs Broce (1742?1823), rakstnieks un publicists Garl?bs Mer?elis (1769?1850) un luter??u m?c?t?js K?rlis Fr?drihs Vatsons (1777?1826). Apgaism?bas laikmeta idejas Latvij? vainagoj?s ar dzimtb??anas atcel?anu Kurzemes un Vidzemes guber??s.