Antoci?ni

Vikip?dijas lapa

Antoci?ni jeb antocian?ni ir augu pigmenti , kas pie??ir augiem sarkano, zilo un violeto kr?su to strukt?r?s. Kr?sainie antoci?nu pigmenti tiek tradicion?li izmantoti k? dabisk?s ?dienu kr?svielas , un tiem piem?t antioksid?jo??s un bakteric?d?s ?pa??bas. ?o pigmentu kr?su un stabilit?ti ietekm? vides pH l?menis, gaisma, temperat?ra un molekulu strukt?ra. Krizantem?ns jeb cianid?na?3?glikoz?ds ir visbie??k sastopamais antoci?ns augos. [1]

Upenes ( Ribes nigrum ) satur lielu daudzumu antoci?nu

Funkcijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Augos [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Antoci?ni ir flavono?du glikoz?di , kas atrodas augu vakuol?s iz???din?t? form?. Epiderm? un mezofila ?r?j?s ??n?s uzkr?joties, antoci?ni absorb? gaismas vi??us virs 500 nm, t.i., zili za?o un ultravioleto gaismu, nov?r?ot fotosint?zes sp?ju samazin??anos ( fotoinhib?ciju ) un pasarg?jot lapas no p?rm?r?gas gaismas. [2]

Antoci?nu koncentr?cijas pieaugums izraisa koku lapu kr?sas mai?u ruden?. [2]

Ietekme uz citiem organismiem [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ziedu sarkanais un purpura kr?sojums antoci?nu ietekm? pievilina apputeksn?t?jus. Aug?u kr?sain? miza piesaista dz?vniekus, kas ap?d ?os aug?us un izplata to s?klas. [2]

Izmanto?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Antoci?nus izmanto p?rtikas r?pniec?b? k? dab?gas kr?svielas ar numuru E 163. [3]

Latvijas Universit?tes ?eogr?fijas un Zemes zin?t?u fakult?te ar? piev?rsusies antoci?nu lieto?anas p?rtikas r?pniec?b? izp?tei projekta "Smart Packaging" ietvaros, izmantojot m?lus un antoci?nus k? vair?kk?rt lietojamus ?diena der?guma termi?a indikatorus. Sensors maina kr?su no sarkanas uz zilu, par?dot bakteri?l? un mikrobiolo?isk? pies?r?ojuma l?meni. [4]

Antocianid?ni [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Visbie??k sastopamie antocianid?ni augos.

Antocianid?ni ir antoci?nu flavono?du da?as [2] jeb antoci?ni bez sahar?du atlikumiem. Izplat?t?kie antocianid?ni ir cianid?ns, delfinid?ns, pelargonid?ns, peonid?ns, malvid?ns un petunid?ns, kas ir atrodami aug?os un d?rze?os, attiec?gi, ar 50%, 12%, 12%, 12%, 7% un 7% p?rsvaru: [1]

  • Cianid?ns izpau?as k? sarkan?gi violetais pigments, kas ir atrodams liel? daudzum? og?s un sarkan?gos d?rze?os, k?, piem?ram, sarkanaj?s bat?t?s un violetaj? kukur?z?.
  • Delfinid?ns ir zili sarkanais pigments, kas ir nov?rojams zilganaj?s pu??s.
  • Pelargonid?ns ir sastopams k? sarkanais pigments oran?ajos ziedos un sarkanajos aug?os un og?s.
  • Peonid?ns ir purpursarkans metil?tais antocianid?ns, kas ir atrodams og?s, v?n? un pa??s v?nog?s.
  • Malvid?ns pie??ir purpura kr?su zilganaj?s pu??s, ?pa?i Torenia ?ints hibr?dam Summer Wave Blue , k? ar? tum?i sarkano nokr?su v?n?.
  • Petunid?ns ir tum?i sarkans vai violets pigments, kas labi ???st ?den? un ir sastopams upen?s un violetajos ziedos.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. 1,0 1,1 Khoo, Hock Eng; Azlan, Azrina; Tang, Sou Teng; Lim, See Meng (2017-01). "Anthocyanidins and anthocyanins: colored pigments as food, pharmaceutical ingredients, and the potential health benefits" (en). Food & Nutrition Research 61 (1): 1361779. doi : 10.1080/16546628.2017.1361779 . ISSN   1654-6628 . PMC   PMC5613902 . PMID   28970777 .
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 ?. Ievi??. Augu fiziolo?ija. Funkcijas un mijiedarb?ba ar vidi . R?ga : Latvijas Universit?te, 2016. 161. lpp. ISBN   9789934180910 .
  3. EFSA Panel on Food Additives and Nutrient Sources added to Food (ANS) (2013-04). "Scientific Opinion on the re?evaluation of anthocyanins (E 163) as a food additive" . EFSA Journal 11 (4). doi : 10.2903/j.efsa.2013.3145 .
  4. A. Asere. ≪Sensors zi?o par p?rtikas svaigumu≫ . Dienas Bizness , 2020. gada 2. septembris . Skat?ts: 2023. gada 10. augusts .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]