Anglik??u sadraudz?ba

Anglik??u sadraudz?ba ( ang?u : Anglican Communion ) ir 44 autonomu anglik??u bazn?cu sadraudz?ba, kas ir vienotas ar Anglijas Bazn?cu un t?s galvu Kenterberijas arhib?skapu . Tai ir aptuveni 80 miljoni locek?u, galvenok?rt ang?u valod? run?jo?aj?s valst?s . Kopum? pasaul? ir ap 450 anglik??u b?skapiju 160 valst?s .

Anglik??u Bazn?cas pirms?kumi ir saist?ti ar Anglijas Bazn?cu , kas rad?s 1538 . gad?, kad Anglijas Karalistes karalis Henrijs VIII ar speci?lu aktu noteica sevi par Anglijas Bazn?cas galvu Romas p?vesta viet?. Kop? t? laika form?lais Anglijas Bazn?cas valdnieks ir Anglijas Karalistes monarhs .

No 1867. gada Anglik??u Bazn?ca r?ko t.s. Lambetas konferences , lai spriestu par anglik??u bazn?cu kop?jiem jaut?jumiem un koordin?tu kop?go politiku.

Attiec?bas ar valsti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apvienotaj? Karalist? Anglijas Bazn?cai ir valsts Bazn?cas statuss, kas nosaka noteiktas privil??ijas ?ai Bazn?cai. Viena no Anglijas Bazn?cas privil??ij?m un vienlaikus pien?kums ir vad?t un organiz?t nacion?las noz?mes svin?bas, piem?ram, kara?u kron??anu (?is pien?kums noteikts ar likumu).

Kop? 1840. gada vien?gi Anglijas Bazn?cu aizsarg? likums Pret zaimo?anu ( The Law of blasphemy ). Saska?? ar ?o likumu noteikta krimin?latbild?ba par jebk?da veida v?r?anos pret anglik??u Bazn?cu. Britu precedentu ties?bas ?o likumu attiecina ne tikai uz Anglijas Bazn?cu, bet interpret? papla?in?ti, aizsarg?jot no zaimo?anas visp?r krist?go doktr?nu kopum? (papla?in?ta interpret?cija neattiecas uz cit?m reli?ij?m, piem?ram, budismu vai isl?mu ).

P. Kampers no Notingemas universit?tes min piem?ru par valsts un Bazn?cas attiec?b?m: godinot Folklendu (Malvinu) milit?raj? konflikt? kritu?os britu karav?rus, 1982. gad? tika sar?kots atceres pas?kums. Kenterberijas arhib?skaps Roberts Ransijs ( Robert Runcie ) aizl?dza par ab?m pus?m ? gan par britu, gan par argent?nie?u kritu?ajiem, ? ar to izpelnoties publisku Lielbrit?nijas premjerministres M?rgaritas Te?eres nosod?jumu. ^[1] Arhib?skapam tika p?rmests apolitisks aizl?gums un ? tie?i t?p?c ? ar? iesaist??an?s politik?. Arhib?skapa Rancija priek?g?j?js K. Garbets 1950. gados rakst?ja: “Viduslaikos Anglijas Bazn?cu kontrol?ja p?vests un kronis, v?l?k ? tikai kronis, un tagad to dara ar? parlaments. ^[1]

Anglik??u Bazn?ca Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: R?gas Anglik??u Sv?t? Pest?t?ja bazn?ca

Tagad?j? Latvijas teritorij? anglik??i par?d?j?s l?dz ar britu kopienas izveido?anos. L?dz 19. gadsimta vidum, kad R?g? , Daugavas mal? blakus R?gas pilij uzc?la anglik??u bazn?cu, kopiena reli?iski bija saist?ta ar R?gas reform?tu draudzi .

1829. gad? Londonas b?skaps noz?m?ja D?onu Elisu par R?gas britu kopienas kapel?nu , un 1830. gad? R?gas Reform?tu bazn?cas telp?s notika pirmais R?gas anglik??u dievkalpojums.

1857.?1859. gad? p?c J. D. Felsko projekta, Paula bastiona viet? (m?sdien?s Pils iela (R?ga) 11), R?g? ce? Anglik??u bazn?cu. Bazn?ca ir eklektisma paraugs.

1859. gad? R?g? tika iesv?t?ta anglik??u Sv. Pest?t?ja bazn?ca.

P?c 1891. gada tautas skait??anas datiem, R?g? bija 180 anglik??i.

1938. gad? starp Latvijas eva???liski luterisko Bazn?cu un Lielbrit?nijas Anglik??u Bazn?cu tika nosl?gts konkord?ts (gan vienas, gan otras Bazn?cas locek?i var iet pie dievgalda ab?s bazn?c?s). Anglik??u Bazn?ca ?o dokumentu ratific?ja 1939. gad?, bet vieno?anos ieviest to dz?v? iztrauc?ja Otrais pasaules kar? .

Padomju okup?cijas gados Anglik??u bazn?c? no 1941. l?dz 1966. gadam pulc?j?s Sv. P?tera eva???liski luterisk? draudze.

No 1967. gada l?dz 1992. gadam Anglik??u bazn?cu izmantoja R?gas Politehnisk? instit?ta “Studentu klubs”, k? ar? bibliot?ka.

1992. gad? amerik??u mision?rs Ardens Haugs izveidoja anglik??u draudzi, kas form?li bija pak?auta Latvijas eva???liski luteriskajai bazn?cai.

1995. gad? par draudzes m?c?t?ju k?uva Juris C?l?tis . Vi?a vad?b? draudze 1998. gad? pievienoj?s Anglik??u Bazn?cas Eiropas?Gibralt?ra diec?zei .

2004. gad? Latvijas Republik? p?c Reli?isko lietu p?rvaldes datiem bija 41 anglik?nis.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Religious Human Rights in Global Perspecitive/ Ed. by J.D. van der Vyver and J.Witte, Jr./ Printed in the Neitherland. // Publihed by Kluwer Law International, 1996
Coll A..R., Arend A..C. The Folklands War. ? London, 1985