Amonjaks
ir
sl?pek?a
un
?de?ra?a
??miskais savienojums
, kura
??misk? formula
ir NH
3
.
Norm?los apst?k?os
t? ir bezkr?saina, sal?dzino?i viegli sa??idrin?ma
g?ze
ar asu smaku. Amonjaks ir
ind?gs
,
saind??an?s
ar to ir atkar?ga no tvaika koncentr?cijas un saskares ilguma.
[2]
Amonjaks ir
amfot?riska viela
. ?den? t? ir k?
b?ze
. Tas veido ar? da??dus
amonija s??us
. Amonjaks ?oti labi ???st
?den?
? pie 0 °C 1 tilpum? ?dens iz???st ap 1200 tilpumu amonjaka (pie 20 °C attiec?gi 700 tilpumu). ???dum? tas veido
amonija jonu
NH
4
+
un ?o ???dumu var uzskat?t par
amonija hidroks?du
. 10% ???dumu lieto medic?n? k? kairino?u l?dzekli un sauc par
o?amo spirtu
. Viena no liel?kaj?m amonjaka uzglab??anas stacij?m atrodas
Ventspil?
, Latvij?.
[3]
Amonjaku ieg?st tie?? reakcij? starp
sl?pekli
un
?de?radi
. Amonjaks ir galven? visu sl?pek?a savienojumu r?pniecisk? izejviela.
Rea??jot ar
sk?b?m
un sk?bajiem oks?diem, amonjaks veido
amonija s??us
. Noz?m?g?kie amonija s??i ir
amonija sulf?ts
((NH
4
)
2
SO
4
) un
amonija nitr?ts
(NH
4
NO
3
), kurus lieto k? miner?lm?slus (sl?pek?a m?slojums).
Katal?tiski oksid?jot amonjaku, ieg?st
sl?pek?sk?bi
.
Amonjaks nedeg, ta?u, degot t?r? sk?bekl?, veidojas sl?peklis un ?dens:
- 4NH
3
+ 3O
2
→ 2N
2
+ 6H
2
O
Amonjaks rea?? ar? ar daudziem organiskajiem savienojumiem, veidojot sl?pek?organiskos savienojumus (ar halog?nog??de?ra?iem veido
am?nus
, ar halog?nkarbonsk?b?m veido
aminosk?bes
, ar
formaldeh?du
veido
urotrop?nu
(heksametil?ntetram?nu)).
Galvenok?rt lieto sl?pek?a miner?lm?slojuma ra?o?anai, spr?gstvielu, polim?ru, sl?pek?sk?bes, sodas un citu ??misk?s r?pniec?bas produktu ieg??anai.
??idru amonjaku
anal?tiskaj? ??mij?
da?reiz lieto par ne?dens pol?ru ???din?t?ju. Taj? ???st
s?rmu met?li
. ??idru amonjaku pla?i izmanto sald??anas iek?rt?s (ar to aizst?j videi kait?gos
freonus
).