Alt?ris
(no
lat??u
:
altus
? 'augsts') jeb
ziedoklis
[1]
ir
kulta
vieta ritu?l?m noris?m.
Agr?naj?m taut?m alt?ris bija
upur??anas
vieta, kas parasti atrad?s br?v? dab?.
Senaj? Rom?
un
Senaj? Grie?ij?
par alt?riem kalpoja grandiozas
marmora
celtnes.
Kristiet?b?
jau kop?
2. gadsimta
alt?ris ir mensa jeb galds, kas atrodas sakr?l?s celtn?s ?
bazilik?s
,
katedr?l?s
,
bazn?c?s
un
kapel?s
vai ?rpus t?m dievnama teritorij?. Mensa ir simbolisks ziedoklis, uz kura tiek novietots
krucifikss
,
eva???lijs
, sakramentam nepiecie?amie trauki. V?l?kos gados alt?ri p?rsedza ar ciboriju jeb
baldah?nu
, k? ar? papildin?ja ar apgleznotu vai skulptur?lu
sienu
. S?kot ar
renesanses
laiku alt?ris tiek papildin?ts ar
alt?rgleznu
, kas m?sdien?s ir alt?ra galven? sast?vda?a.
Romas kato?u bazn?c?
alt?ris tiek atdal?ts no p?r?j?s telpas ar zemu s?ti?u, bet
pareiztic?go bazn?c?
alt?ri norobe?o ar
ikonostasu
.
Kristie?u dievnamos alt?ri var b?t vair?ki. Kato?u dievnamos parasti ir
tr?s
alt?ri, no kuriem vid? eso?ais alt?ris ir galvenais.
Galvenais alt?ris sakr?l?s celtn?s parasti atrodas
aps?d?
, kas l?dz
5. gadsimtam
bija orient?ta uz
rietumiem
, bet p?c 5. gadsimta orient?ta uz
austrumiem
.