Alfr?ds Rozenbergs Alfred Rosenberg
Okup?to Austrumu apgabalu ministrs
Amat? 1941 . gada 17. j?lijs  ?  1945 . gada 30. apr?lis
Premjerministrs	?dolfs Hitlers (k? f?rers )
Dzim?anas dati	1893 . gada 12. janv?ris Tallina , Igaunijas guber?a , Krievijas Imp?rija
Mir?anas dati	1946 . gada 16. oktobris Nirnberga , Sabiedroto okup?t? V?cija
Taut?ba	v?cbaltietis
Politisk? partija	NSDAP
Dz?vesbiedrs(-e)	Hilda L?smane (1915?1923, igauniete) Hedviga Kr?mere (1925?1946, v?ciete)
B?rni	2
Profesija	arhitekts, politi?is

Alfr?ds Rozenbergs ( v?cu : Alfred Rosenberg ; 1893 . gada 12. janv?ris ? 1946 . gada 16. oktobris ) bija viens no Nacion?lsoci?listisk?s v?cu str?dnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ?rlietu da?as vad?t?js (1933), v?l?k V?cijas Okup?to Austrumu apgabalu ministrs (1941?1945). L?dzatbild?gs par NSDAP antisem?tisma ideolo?ijas un okup?to Baltijas valstu p?rv?co?anas pl?nu izstr?di. Aps?dz?ts kara noziegumos un sod?ts ar n?vessodu p?c Nirnbergas tribun?la l?muma 1946. gad?.

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis Tallin? 1893. gada 12. janv?r? Vidzemes tirgot?ja (vai kurpnieka) Voldem?ra Vilhelma Rozenberga un vi?a sievas Elfr?das Karol?nes (dzimu?as Sires) ?imen?. Vi?a m?te nomira divus m?ne?us p?c vi?a dzim?anas, bet t?vs ? 1904. gad?, un vi?u audzin?ja t?va m?sas. Par vi?a etnisko izcelsmi ir da??das zi?as, v?l?k ir pat apgalvots, ka "vi?a dz?sl?s nav ne piliena v?cu asi?u" un ka vi?a sen?i ir vien?gi "latvie?i, ??di, mongo?i un fran?i". ^[1] Visi pieejamie arh?vi par vi?a dzimtu ir m?r?tiec?gi izn?cin?ti Baltijas valstu okup?cijas laik? (1941?1945). ^[2] M?c?jies Tallinas P?tera re?lskol?, kur vi?am radusies interese par aizv?sturi, kop? ar savu v?stures skolot?ju vi?? esot piedal?jies arheolo?iskajos izrakumos un m?c?jies z?m??anu pie Vilhelma Purv??a . P?c skolas beig?anas Rozenbergs 1910. gad? iest?j?s R?gas Politehnisk? instit?ta Arhitekt?ras fakult?t?, kur tika uz?emts v?cbaltie?u studentu korpor?cij? " Rubonia ". 1915. gad? Rozenbergs apprec?ja Hildu L?smani un vi?as ietekm? s?ka las?t klasisko literat?ru un filozofiskus darbus, ?pa?u ietekmi uz vi?u atst?ja Fr?driha N??es gr?matas un R?gas pils?tas V?cu te?tr? uzvest?s Riharda V?gnera operas. ?aj? laik? vi?? s?ka rakst?t pirm?s esejas, kas atspogu?oja vi?a identit?tes mekl?jumus. ^[3] . Pirm? pasaules kara s?kum? p?c frontes tuvo?an?s R?gai vi?? 1915. gad? p?rc?l?s uz Maskavu , kur jau p?c Oktobra revol?cijas 1918. gada janv?r? pabeidza Maskavas Tehnisko augstskolu ( Московское высшее техническое училище ). ^[4] P?c tam, kad V?cijas karasp?ks ie?ema Igauniju , Rozenbergs 1918. gada febru?r? atgriez?s Tallin? un neveiksm?gi m??in?ja iest?ties v?cu armij?. P?c tam m??in?ja str?d?t par z?m??anas skolot?ju Gustava ?dolfa ?imn?zij? un rakst?ja antisem?tiskus rakstus. 1918. gada 30. novembr? vi?? Tallinas Melngalvu nam? nolas?ja lekciju par "ebreju jaut?jumu" (?die Judenfrage“) ^[5] un p?c V?cijas armijas atk?p?an?s no Igaunijas dev?s uz revolucion?ro nemieru p?r?emto V?ciju , jo k? radik?li noska?ots Krievijas pilsonis sa??ma atteikumu Anglijas v?zai. ^[6] Minhen? Rozenbergs nok?uva v?cbaltu emigrantu sabiedr?b?. ?aj? laik? vi?? izstr?d?ja savu teoriju par ??du?br?vm?rnieku sazv?rest?bu, k? rezult?t? s?cies Pirmais pasaules kar? un Oktobra revol?cija Krievij?. 1923. gad? Rozenbergs izdeva savus koment?rus " Cionas gudro protokoliem ", kas cit?ti Hitlera gr?mat? " Mana c??a " ( Mein Kampf ).

1923. gad? vi?? k?uva par nacistu av?zes ?Volkischen Beobachter“ galveno redaktoru, bet p?c Minhenes " Alus pu?a " izg??an?s, kad Hitlers nok?uva cietum?, ? par nacistu kust?bas vad?t?ju. 1929. gad? Rozenbergs nodibin?ja antisem?tisko "C??as savien?bu par v?cu kult?ru" ( Kampfbund fur deutsche Kultur ), 1933. gad? tika iecelts par Nacion?lsoci?listisk?s str?dnieku partijas ?rlietu da?as vad?t?ju. Vi?? att?st?ja teoriju par zieme?u rases p?r?kumu un v?cie?iem k? "kungu rasi", tom?r aizst?vot t?zi par sl?vu tautu iesp?jamo integr?ciju. ^[7]

P?c V?cijas uzbrukuma PSRS Rozenbergs tika iecelts par Okup?to Austrumu apgabalu ministrijas vad?t?ju un izpl?noja Ostlandes , Ukrainas , Kauk?za un Maskavas reihskomisari?tu izveidi okup?taj?s teritorij?s. Kara beig?s vi?? tika apcietin?ts un noties?ts Nirnbergas kara tribun?l? . Tiesas laik? atz?ts, ka Rozenbergam bijusi iz??iro?? loma nacisma filozofijas un ideolo?ijas rad??an?. ^[8] Pak?rts cietum? 1946. gada 16. oktobr?.

Darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Eine ernste Frage , 1918
• Uber Religionsunterricht , 1918
• Der Jude , 1918
• Die Spur des Juden im Wandel der Zeiten 1919
• Das Verbrechen der Freimaurerei: Judentum, Jesuitismus, Deutsches Christentum , 1921
• Borse und Marxismus oder der Herr und der Knecht , 1922
• Die Protokolle der Weisen von Zion und die judische Weltpolitik , 1923
• Der Mythus des 20. Jahrhunderts , 1930
• Dietrich Eckhart. Ein Vermachtnis , 1935
• An die Dunkelmanner unserer Zeit. Eine Antwort auf die Angriffe gegen den ?Mythus des 20. Jahrhunderts“ , 1937
• Protestantische Rompilger. Der Verrat an Luther und der ?Mythus des 20. Jahrhunderts“ , 1937

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Antisem?tisms

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Alfr?ds Rozenbergs .

• Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotin? lietuvi? enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)