Aleksandrs Biezi?? Person?g? inform?cija Dzimis 1897 . gada 31. august? Biks?res pagasts , Vidzemes guber?a (tagad   Latvija ) Miris 1975 . gada 18. maij? (77 gadi) R?ga , LPSR (tagad   Latvija ) Taut?ba latvietis

Zin?tnisk? darb?ba Zin?tne medic?na Darba vietas Latvijas Universit?te , R?gas Medic?nas instit?ts , R?gas Traumatolo?ijas un ortop?dijas zin?tniski p?tniecisk? instit?ta b?rnu kl?nika Alma mater T?rbatas universit?te , Latvijas Universit?te Pasniedz?ji J?kabs Alksnis Doktoranti J?nis Gauj?ns , J?nis Volkol?kovs Sasniegumi, atkl?jumi Latvijas b?rnu ?irur?ijas dibin?t?js Apbalvojumi Latvijas PSR Nopelniem bag?tais zin?tnieks

Aleksandrs Biezi?? (1897-1975) bija latvie?u b?rnu ?irurgs , LU Medic?nas fakult?tes profesors, b?rnu ?irur?ijas ? ortop?dijas skolas izveidot?js LPSR .

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1897 . gada 31. august? Biks?res pagast? (tagad Madonas novada Sarka?u ciems) ^[1] "Dilma?os" zemnieka P?tera Biezi?a ?imen?.

1917. gad? A. Biezi?? beidza R?gas Nikolaja ?imn?ziju un medic?nas studijas s?ka 1917. gad? T?rbatas Universit?t? , p?c tam turpin?ja Latvijas Universit?tes Medic?nas fakult?t?, kuru beidza 1923. gad?. ^[1]

Str?d?ja R?gas pils?tas b?rnu slimn?c? , 1939. gad? no sava ?efa Reinholda Girgensona p?r?emot b?rnu ?irur?ijas kl?nikas vad?bu. ^[1]

1929. gad? A. Biezi?? aizst?v?ja medic?nas doktora disert?ciju ?Eksperiment?li p?t?jumi par c?pslu pu?umu dz??anu” un no 1931. gada iesaist?j?s LU darb? ka priv?tdocents. ^[1]

No 1937. gada vi?? bija Sporta medic?nas kabineta un instit?ta vad?t?js, Vesel?bas veicin??anas biedr?bas ?erme?a labo?anas sekcijas vad?t?js. ^[1]

No 1938. l?dz 1942. gadam A. Biezi?? bija Fizik?l?s terapijas instit?ta un polikl?nikas vad?t?js. ^[1]

No 1940. gada LVU docents, no 1944. un 1945. gad? vad?ja Ortop?dijas katedru, p?c tam Visp?r?j?s ?irur?ijas katedru un no 1947. gada (1950. gad? p?rejot uz RMI) l?dz 1972. gadam ? Operat?v?s ?irur?ijas un topogr?fisk?s anatomijas katedru.

1946. gad? vi?? tika iev?l?ts par profesoru LVU , no 1950. gada RMI profesors. ^[1]

No 1948. gada profesors bija R?gas Traumatolo?ijas un ortop?dijas zin?tniski p?tniecisk? instit?ta b?rnu kl?nikas vad?t?js, no 1959. l?dz 1965. gadam ? instit?ta direktora vietnieks zin?tniskaj? darb?.

No 1957. l?dz 1964. gadam vi?? bija Latvijas Traumatologu un ortop?du zin?tnisk?s biedr?bas priek?s?d?t?js un no 1965. l?dz 1973. gadam ? Latvijas ?irurgu zin?tnisk?s biedr?bas priek?s?d?t?js. ^[1]

1962. gada janv?r? A. Biezi?? paveica pirmo plau?u rezekciju b?rnam ar plau?u sastrutojumu. ^[2]

1962. gada febru?r? pirm?s sirds oper?cijas B?rnu slimn?c? paveica J. Me?alkins un V. Fufins. Vien? z?l? J. Me?alkins oper?ja zil? tipa sirdskaiti, veicot kavopulmon?lo anastomozi, kuram asist?ja A. Biezi?? un J. Volkol?kovs . Otr? z?l? V. Fufins nos?ja Botalla vadu, asist?jot J. Gauj?nam. ^[2]

Pteicoties A. Biezi?a un ?rsta O. Staltma?a (1924?1976) p?l?m, 1964. gad? slimn?c? tika uzcelts oper?ciju bloks, kas sekm?ja sirds ?irur?ijas att?st?bu republik?. 1964. gad? pirmo reizi Padomju Savien?b? B?rnu ?irur?ijas kl?nik? tika uzs?ktas sirds oper?cijas ar m?ksl?go asinsriti. ^[2]

No 1964. gada A. Biezi?? bija Latvijas PSR Vesel?bas aizsardz?bas ministrijas galvenais b?rnu ?irurgs. ^[1]

1973. gad? pirmais Latvij? sa??ma no savu kol??u rok?m simbolisku augst?k?s atzin?bas balvu ?irurga meistar?bai ? Zelta skalpeli. ^[1]

A. Biezi?? miris 1975. gada 18. maij? R?g? un apglab?ts Me?a kapos, kur vi?a kapa pieminekl? lakoniski rakst?ts: ?Latvijas b?rnu ?irur?ijas t?vs”. ^[1]

Darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Profesora spalvai pieder ap tr?ssimt publik?ciju, taj? skait? asto?as m?c?bu gr?matas un monogr?fijas b?rnu ?irur?ij?, operat?v? ?irur?ij? un topogr?fisk? anatomij?. ^[1]

1966. gad? pabeidza rakst?t monogr?fiju "B?rnu bar?bas vada ??miskie apdegumi", kuru izdeva gan Maskav? , gan Berl?n? . A. Biezi?? sarakst?jis vair?k nek? 130 zin?tnisku darbu, galvenok?rt b?rnu ?irur?ij?, ortop?dij?, traumatolo?ij? un operat?vaj? ?irur?ij?. Vi?? bija viens no ?rstniecisk?s fizkult?ras pamatlic?jiem Latvij?, b?rnu ?irur?ijas ? ortop?dijas skolas izveidot?js LPSR. Biezi?am ir sevi??i nopelni b?rnu ?erme?a deform?ciju (p?du, g??as loc?tavu, mugurkaula, u.c.) ?irur?isko ?rst??anas meto?u att?st?b?. Izstr?d?jis ori?in?las oper?ciju metodes auksl?ju ??elt?u un bar?bas vada plastikai.

1938. gad? A. Biezi?a aprakst?t? subepifiz?ras lokaliz?cijas liel? lielakaula osteohondrop?tijas kl?nisk? forma literat?r? paz?stama k? Erlahera?Blaunta?Biezi?a slim?ba. ^[1]

Cit?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"Prof. A. Biezi?? labi izprata medic?nas progresa iesp?jas, vi?? bija viens no pirmajiem toreiz?j? PSRS, kas lika akcentu uz agr?na vecuma b?rniem, ? tas attiecas gan uz kr??u dobuma ?irur?iju, gan urolo?iju un ortop?diju u. c." Profesors-kardiologs J?nis Gauj?ns . ^[2]

Apbalvojumi un piemi?a [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Latvijas atbr?vo?anas kara piemi?as z?me (1924) ^[1]
• Latvijas PSR Nopelniem bag?tais zin?tnieks (1957) ^[1]
• Zelta skalpelis (1972), Latvijas ?irurgu zin?tnisk?s biedr?bas un Latvijas Traumatolo?ijas un ortop?dijas zin?tnisk?s biedr?bas augst?k? atzin?bas z?me. ^[1]
• PSRS Darba sarkan? karoga ordenis (1967) ^[1]
• Latvijas PSR Valsts pr?mija par plau?u slim?bu ?irur?isko ?rst??anu (1974). ^[1]
• Biezi?a v?rd? 1986. gad? nosaukta Aleksandra Biezi?a iela R?g? , Zolit?d? . ^[1]
• R?gas Stradi?a universit?t? 1988. gad? ier?kota A. Biezi?a auditorija.
• Dzimtajos Dilma?os 1989. gad? atkl?ts profesoram velt?ts piemineklis un 1989. gad? taj?s atkl?ts pirmais medi?im velt?tais memori?lais muzejs Latvij?. ^[1]
• Par izcilu veikumu b?rnu ?irur?ij? kop? 1989. gada tiek pie??irta Aleksandra Biezi?a balva. ^[1]

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• "A. Tre?aks. Sarka?u pagasts. V?sture, Izgl?t?ba, Kult?ra", R?ga: SIA Haidenfelde, 2007. ? 126 lpp. ISBN 978-9984-39-272-1

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]