Aizkauk?zs jeb Dienvidkauk?zs ir politiski??eogr?fisks apz?m?jums teritorij?m uz dienvidiem no Liel? Kauk?za kalnu gr?das. Nosaukums radies Krievijas Imp?rijas laik?. Aizkauk?zu veido Arm?nija , Azerbaid??na un Gruzija , k? ar? vair?kas starptautiski neatz?tas republikas ? Abh?zija , Dienvidosetija un Kalnu Karabahas Republika .

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirms Pirm? pasaules kara Aizkauk?z? dz?voja 1,68 miljoni arm??u , 1,71 miljons gruz?nu , 3,08 miljoni musulma?u . Erev?nas guber?? arm??i veidoja 60% iedz?vot?ju, Elizabetpoles 33%, Tbilisi 28%, Karsas 30%. Tbilisi pils?t? arm??i bija liel?k? grupa, veidojot 45% iedz?vot?ju. Baku dz?voja 400 000, Tbilisi 350 000, Erev?n? 35 000 cilv?ki. Musulma?i veidoja zemes ?pa?nieku ??iru, kam?r arm??i bija bezzemnieki, kas ?o zemi nom?ja, k? ar? pils?tu bur?u?zijas un komercijas liel?kie p?rst?vji. Musulma?u vid? pla??kais atbalsts bija L?dzties?bas partijai ( Musavat ). At??ir?b? no ?eogr?fiski izklied?tajiem arm??iem, gruz?ni dz?voja kompakti sav?s v?sturiskaj?s zem?s, kur veidoja vair?kumu. Pieaugo?? arm??u bur?u?zijas tur?ba noveda pie vi?u konkurences ar gruz?nu aristokr?tiju. ^[1]

1917. gada novembr? Aizkauk?z? notika Krievijas Satversmes sapulces v?l??anas. Gruz?nu soci?ldemokr?ti, musulma?u Musavat un arm??u Da?nak kop? ieguva ap 75% balsu. Tikai tas, ka kop? tika skait?tas ar? armijas krievu kareivju balsis, palielin?ja eseru un bo??eviku rezult?tus.

• Soci?ldemokr?ti ? 661 934
• Musavat ? 615 816
• Da?nak ? 558 440
• Musulma?u soci?listu bloks ? 159 770
• Eseri ? 117 522
• Bo??eviki ? 93 581

Baku padom?, kas 1917. gada novembr? atzina bo??eviku Oktobra revol?ciju, varu 1918. gada apr?l? sagr?ba bo??eviki kop? ar eseru un da?naka deput?tiem, kas pasludin?ja Baku kom?nu. Satversmes sapulces v?l??an?s Baku bo??eviki sa??ma 22 276, Musavats un musulma?u bloks 21 752, Da?naks 20 314 un eseri 18 789 balsis. ^[1]

Pirmais neatkar?bas posms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dz?gi k? Krievijas Turkest?nas musulma?i, ar? Kauk?za kara laik? iekarotie musulma?i nebija pak?auti milit?rajam dienestam un mobiliz?cijai imp?rijas armij?, ta?u var?ja armij? iest?ties br?vpr?t?gi. No Kauk?za kalnie?u br?vpr?t?gajiem izveidoja slaveno "Me?on?go div?ziju".

Gruz?nu patrioti jau Pirm? pasaules kara pirmajos gados s?ka veidot sakarus ar V?cijas imp?riju , pied?v?jot s?kt partiz??u c??u. 1916. un 1917. gad? v?cu zem?denes pieg?d?ja iero?us Nacion?lo demokr?tu partijas akt?vistiem.

Kauk?z? abas karojo??s puses (Krievija un Osma?u imp?rija) veica civiliedz?vot?ju slakti?us. 1915. gad? Krievijas armija slepkavoja lazus, gruz?niem radniec?gus musulma?us.

Neviena no Aizkauk?za taut?m ?sti nev?l?j?s neatkar?bu, ta?u bo??eviku veikt? varas sagr?b?ana Aizkauk?za politi?us nost?d?ja jaun? situ?cij?. Osma?i pl?noja anekt?t da?u Aizkauk?za zemju, p?r?j? teritorij? izveidojot bufervalsti ar Padomju Krieviju.

1918. gada novembr? Tbilisi nodibin?ja viet?jo varu ? Aizkauk?za Komisari?tu , kas pazi?oja, ka darbosies l?dz demokr?tisk?s Krievijas Satversmes sapulces san?k?anai. Komisari?tu veidoja 3 gruz?ni, 3 musulma?i, 3 arm??i un 2 krievi. Komisari?ts un tam sekojo?ais Aizkauk?za Sejms uzst?ja, ka joproj?m ir Krievijas da?a, ta?u nepiecie?am?ba veikt sarunas ar osma?iem vi?us virz?ja neatkar?bas virzien?. Arm??i piln?b? noraid?ja iesp?ju atdal?ties no Krievijas, jo tikai t? sp?tu atg?t Rietumarm?niju un nodro?in?t dro??bu. L?dz?gos uzskatos bija gruz?ni, bet musulma?i aizvien vair?k nosv?r?s uz osma?u pusi.

Komisari?ts un Krievijas Kauk?za armijas vad?ba nosl?dza Erzind?anas pamieru ar osma?iem. T? k? Krievijas kareivji masveid? dezert?ja, uz fronti nos?t?ja nelielas gruz?nu un arm??u br?vpr?t?go vien?bas. 1918. gada s?kum? osma?i Komisari?tam pied?v?ja s?kt tie?as miera sarunas. Aizkauk?za Sejma gruz?nu un musulma?u vair?kums pazi?oja, ka atteiksies no iekarot?s Rietumarm?nijas un vienosies par mieru 1914. gada robe??s un autonomijas garantijas Rietumarm?nijas arm??iem. Aizkauk?za deleg?cijai dodoties uz Trabzonas miera konferenci pien?ca zi?as par bo??eviku nosl?gto Brest?itovskas mieru. Sarun?s atkal iez?m?j?s musulma?u deleg?tu gatav?ba cie?ai sadarb?bai un inform?cijas apmai?ai ar osma?iem. Gruz?ni neiebilda turku pras?b?m, jo t?s koncentr?j?s uz arm??u teritorij?m. Arm??i atteic?s atteikties no sp?c?g? Karsas cietok??a, kas aizsarg?ja visu re?ionu. Osma?i ?tri atguva visu Rietumarm?niju un sasniedza 1914. gada robe?u. Aizkauk?za deleg?cijas vad?t?js Akakijs ?henkeli bija spiests pazi?ot, ka pie?em Brest?itovskas l?guma noteikt?s robe?as, lai pasarg?tu svar?go Batumi ostu no kri?anas osma?u rok?s. Aizkauk?za Sejm? gruz?ni un arm??i noraid?ja ??das piek?p?an?s iesp?ju, kam?r musulma?i pazi?oja, ka pret osma?iem nekaros. Sejms pav?l?ja izbeigt sarunas un pazi?oja par karu pret osma?iem.

14. apr?l? osma?i sagr?ba Batumi, kas uzreiz atv?sin?ja gruz?nu kareiv?gumu. Vi?i tagad bija gatavi piek?pties osma?u pras?b?m ? pasludin?t Aizkauk?za neatkar?bu un atk?pties uz 1877. gada robe??m. Arm??i izteica protestu , ta?u piekrita neatkar?bas pasludin??anai 22. apr?l?.

1918. gada mart? Baku uzliesmoja c??a par varu starp bo??evikiem un arm??u da?nakiem no vienas puses un musulma?u Musavat partiju. Notiek abpus?ji civiliedz?vot?ju slakti?i, un pils?t? izveidojas Baku Kom?na . Ar Lielbrit?nijas pal?dz?bu Centr?lkaspijas diktat?ra (eseru, soci?ldemokr?tu un da?naku savien?ba) dr?z g?? Baku Kom?nu. Kad briti pameta Baku, 1918. gada septembr? osma?u un musulma?u azerbaid???u sp?ki iekaro Baku, sar?kojot arm??u civiliedz?vot?ju slakti?u, kur? nogalina 10-30 000 arm??u. ^[2]

Draudi neatkar?bai ko rad?ja De?ikina Balt? armija 1919. gada vasaras s?kum? lika jaunaj?m valst?m apspriest cie??ku sadarb?bu. Gruzija un Azerbaid??na nosl?dza milit?ro savien?bu, kam?r Arm?nija izveidoja sadarb?bu ar De?ikina sp?kiem, kas Zieme?kauk?z? izn?cin?ja kalnie?u republiku.

Gruzijas 1919. gada febru?ra v?l??an?s soci?ldemokr?ti ieguva 109 vietas no 130, kam?r Nacion?lie demokr?ti un Soci?listiskie feder?listi sa??ma pa asto??m viet?m katrs.

Padomju Krievijai bija nepiecie?ama Baku nafta, t?p?c Azerbaid??nas iekaro?ana bija tikai laika jaut?jums. Padomju pl?niem pal?dz?ja ar? Osma?u imp?rijas sabrukums un Mustafas Kemala s?ktais Turcijas Neatkar?bas kar?. Kemals sa??ma padomju finans?jumu un iero?us. Vi?? bija gatavs akcept?t padomju varu Aizkauk?z?. Turki apgalvoja azerbaid???iem, ka Sarkan? armija tikai pal?dz?s c??? pret britiem. 1920. gada 27. apr?l? Sarkan? armij? ieg?ja Azerbaid??n? un 30. apr?l? pasludin?ja padomju varu.

Dagest?nas kalnos 1920. gada septembr? uzliesmoja Gruzijas atbalst?tu kalnie?u sacel?an?s.

Pirm? pasaules kara beigas izmain?ja situ?ciju. Gruzija un Azerbaid??na zaud?ja savus aizst?vjus v?cie?us un osma?us, kam?r Arm?nija ieguva iesp?ju atg?t zaud?t?s teritorijas. ?emot v?r? Antantes valstu l?dzj?t?bu arm??iem, Arm?nijas neatkar?ba s?kotn?ji ??ita diezgan dro?a. Lai ar? Par?zes miera konference neapmierin?ja arm??u pras?bas p?c milz?g?m Rietumarm?nijas teritorij?m Maz?zij?, Sevras l?gums vi?iem pie???ra liel?ko da?u zemju, ko Krievija Maz?zij? bija iekarojusi Pirm? pasaules kar? laik?. Turcijas neatkar?bas kar? ?im pl?nam ne??va ?stenoties. Kemals vienoj?s ar Maskavu par Arm?nijas teritorijas sadal??anu. 1920. gada septembr? turki iebruka Arm?nij?, to smagi sakaujot. Tam sekoja Sarkan?s armijas iebrukums un padomju varas nodibin??ana. Arm?nijas PSR un m?sdienu Arm?nija aiz?em maz?ku teritoriju nek? Arm?nijas Pirm? republika . ^[2]

P?c Aizkauk?za sovjetiz?cijas, Turcija atguva 1877. gada robe?u, iz?emot Batumi un Ad??riju , kas palika Gruzijas sast?v?.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Aizkauk?zs .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)