Adigi

Adigi
*Адыгэ*
	Adigi tautast?rpos
Visi iedz?vot?ji
	ap 2,5 mlj.
Re?ioni ar visvair?k iedz?vot?jiem
	Turcija 1 367 000 ; Krievija 712 234 ; Jord?nija 180 000 ; S?rija 75 000 ; L?bija 35 000 ; Ir?ka 34 000 ; Sa?da Ar?bija 23 000 ; V?cija ; ??ipte 12 000 ; Izra?la 7400 ; ASV 7100 ; Palest?na 3900 ; Serbija 2800
Valodas
	adigu valoda ; kabardie?u valoda ; krievu valoda ; turku valoda ; ar?bu valoda
Reli?ijas
	sunn?tu isl?ms
Radnieciskas etniskas grupas
	abh?zi , abaz?ni

Adigi (pa?nosaukums: адыгэ ) jeb ?erkesi ir viena no Zieme?kauk?za taut?m. Liel?k? da?a no apm?ram 2,5 miljoniem adigu dz?vo diaspor? Turcij? , Tuvajos Austrumos un Zieme??frik? , bet ap 700 t?ksto?iem ? sav? v?sturiskaj? teritorij? Krievijas Feder?cijas dienvidos, kur tiem izveidotas tr?s nacion?l?s administrat?v?s vien?bas: Adigejas Republika , Kabardas-Balk?rijas Republika un Kara?ajas-?erkesijas Republika .

Etnon?ms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kop? ant?kajiem laikiem adigi un to ciltis bija zin?mas k? kerketi, zihi, ka?agi, meoti, sindi, dandariji, doshi, kaski u.c. ^[1] Kop? 13. gadsimta Eirop? un ?zij? tos aizvieto vienots eksoetnon?ms "?erkesi". Vissen?k zin?mais ?is nosaukums atrodams 12. gadsimta mongo?u rakstos, kur min?ti serkesuti. Pa?nosaukums "adigi" zin?ms kop? 16. gadsimta no d?enovie?u ce?ot?ja D?ord?o Interi?no gr?matas.

Padomju laik? adigi teritori?li tika sadal?ti vair?k?s da??s un tiem lietoti vair?ki etnon?mi. Adigej? un Krasnodaras novad? dz?vojo?ie d?v?ti par adigejie?iem , Kara?aj?-?erkesij? ? par ?erkesiem, Kabard?-Balk?rij? ? par kabardie?iem , bet Meln?s j?ras piekrast? pie Tuapses ? par ?apsugiem .

Valoda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Adigi run? adigu valod?, kurai ir divas liter?r?s valodas formas: austrumadigu kabardie?u-?erkesu valoda , kas izplat?ta Kabard?-Balk?rij? un Kara?aj?-?erkesij? , un rietumadigu adigu (adigejie?u) valoda , kas izplat?ta Adigej? un Krasnodaras novad? . Diaspor? izplat?tas abas ??s valodas. Rakst?ba ab?s valod?s kirilicas alfab?t?.

Liel?k? da?a adigu ir divvalod?gi; Krievij? liel?k? da?a prot krievu valodu , diaspor? ? m?tnes zemes valodu, galvenok?rt turku un ar?bu valodu .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?sturiski paz?stami k? ?erkesi, ^[2] kas apdz?voju?i pla?as ?erkesijas teritorijas Kauk?za kalnu zieme?u priek?kaln? un Meln?s j?ras piekrast? no m?sdienu Kabardas austrumos l?dz Anapai rietumos un no Kuba?as vidusteces zieme?os l?dz abh?zu apdz?votaj?m teritorij?m dienvidos. Kauk?za kara (1829?1864) laik? un ?si p?c t? liel?ko da?u adigu (k? ar? radniec?gos abaz?nus , abh?zus un ubihus ) Krievijas Imp?rijas karasp?ks piespieda izce?ot uz Osma?u imp?riju . Apm?ram 5% adigu ^[3] palika Krievijas imp?rij? un tos nometin?ja Kuba?as un Terekas ieleju l?dzenuma da??, biju?aj? adigu teritorij? izmitinot kazaku , arm??u , grie?u , igau?u un citu taut?bu kolonistus.