Aborts

Labot saites
Vikip?dijas lapa
Abortu likum?gums pasaul?

Aborts ir dab?ga vai m?ksl?ga gr?tniec?bas p?rtrauk?ana pirms dzemd?b?m , aug?a vai embrija att?st?bas stadij? eso?ajam b?rnam ejot boj?. Sabiedr?b? ir da??di uzskati par to, kad un vai visp?r pie?aujama gr?tniec?bas m?ksl?ga p?rtrauk?ana. Viedok?u daudzveid?bas diapazons ietver gan piln?gu m?ksl?go abortu neatz??anu, gan aborta pie?au?anu jebkur? gr?tniec?bas stadij?.

Aborta veidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Spont?nais aborts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Aborta izv?les iemeslu sal?dzin?jums da??d?s pasaules valst?s

Spont?nais aborts ir gr?tniec?bas dab?ga izbeig?an?s, kuru var izrais?t ?en?tiski embrija vai aug?a defekti, kuri parasti vairs neatk?rtojas. Citi iemesli var b?t m?tes vesel?bas st?voklis un dz?vesstils vai k?di ?r?ji faktori. Reiz?m spont?nais aborts notiek nenoskaidrotu iemeslu d??. Bie?i vien spont?nais aborts notiek gr?tniec?bas s?kum?, pirms konstat?ta gr?tniec?ba. Parasti p?c spont?n? aborta nerodas probl?mas n?kamaj?s gr?tniec?b?s.

M?ksl?gais aborts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

M?ksl?gais aborts tiek izdar?ts ?irur?iski vai ??miski . Latvij? leg?li m?ksl?go abortu p?c sievietes l?guma dr?kst izdar?t l?dz 12. ned??ai, ja vien tas neapdraud gr?tnieces dz?v?bu, bet smagu medic?nisku komplik?ciju gad?jum?, ja apdraud?ta m?tes vai b?rna dz?v?ba un vesel?ba, l?dz 24. ned??ai. Ta?u ar? ?ajos gad?jumos ?rsts p?c saviem ieskatiem atbilsto?i ?rstniec?bas likuma 40. pantam ir ties?gs atteikties nos?t?t sievieti uz abortu vai atteikties to veikt, tom?r vi?am ??d? gad?jum? j?nos?ta sievieti pie cita speci?lista. [1] Par neat?autu abortu iest?jas krimin?latbild?ba. [2]

Daudz?s pasaules valst?s m?ksl?go abortu ir at?auts veikt l?dz 28. gr?tniec?bas ned??ai, p?c kuras auglis tiek uzskat?ts par autonomi dz?votsp?j?gu. [3]

1960. gados Latvij? tika izgudrots un konstru?ts vakuumekskohleators - tiem laikiem progres?vs un hum?ns apar?ts gr?tniec?bas p?rtrauk?anai, kuru p?c tam ieviesa PSRS slimn?c?s. [4] [5]

M?ksl?g? aborta iemesli [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Parastie b?rna dzemd??anas nev?l??an?s mot?vi ir: [6]

  • tr?c?gums;
  • v?ra, radinieku vai sabiedr?bas spiediens;
  • gr?tniec?bas nepl?notums;
  • savas vai b?rna vesel?bas probl?mas;
  • ?imenes izjuk?ana;
  • izgl?to?an?s un karjeras pras?bas;
  • mazgad?gums;
  • b?rna ie?em?ana izvaro?anas vai incesta rezult?t?.

Reiz?m probl?mas rodas ar? ?patn?ju likumu d??. T?, vairum? ASV ?tatu v?l 2012. gad? izvarot?js saglab?ja ties?bas tikties ar savu ??d? ce?? ie?emto b?rnu un audzin?t to neatkar?gi no upura v?lmes. [7] V?l?k ??das ties?bas tika atceltas vai ierobe?otas. [8]

Aborta ?tiskums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Piemineklis abortu upuriem Lietuv? , kato?u bazn?cas s?t?

M?ksl?gais aborts ir ?tiski ?oti diskutabls jaut?jums. Aborta pretinieki uzskata, ka ar? nedzimis b?rns ir atsevi??s dz?vs cilv?ks un attiec?gi aborts ir cilv?ka slepkav?ba . T? atbalst?t?ji past?v uz gr?tnieces ties?b?m izv?l?ties, cit?di sievietes, apst?k?u spiestas, izdar?tu neleg?lus abortus, kas var b?t b?stami dz?v?bai un vesel?bai. Bie?i vien abortu atbalst?t?ji nor?da, ka piedzimstot negrib?ts vai slims b?rns ciestu liel?kas mor?las un fiziskas mokas nek? aborta izdar??anas br?d?.

Embrija vai aug?a att?st?bas stadij? eso?a b?rna ties?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Diskusij?s par embrija mor?lo statusu ir b?tiski, kur? br?d? cilv?ks k??st par juridisku subjektu un uz vi?u s?k attiekties ties?bas uz dz?v?bu. Da?a no tiem, kuri attaisno abortu, apgalvo, ka cilv?kam ??das ties?bas var piemist tikai tad, kad vi?? ir k?uvis par sevi apzino?u subjektu un ir sp?j?gs veidot apzin?tas n?kotnes ieceres. Tie, kuri iest?jas par abortu ierobe?o?anu vai aizlieg?anu, aizr?da, ka ??ds pie??mums novestu pie t?, ka attaisnojama b?tu ar? tikko dzimu?a z?dai?a nogalin??ana, jo ar? vi?am nav izveidojusies runas sp?ja un vi?? neapzin?s sevi k? laik? eksist?jo?u subjektu, tom?r m?su j?tas pretojas z?dai?u nogalin??anai. Aizst?vji atbild, ka attieksme pret z?daini k? pilnties?gu juridisku subjektu ir tikai m?sdienu soci?las vieno?an?s rezult?ts, bez tam ?im argumentam ir vair?k retoriska iedaba, jo tas nav nepiecie?ams, legaliz?jot abortus.

Diskusij? par b?rna ties?b?m dz?vot str?d?gs ir gan laiks, kad par dz?vu b?tni var s?kt uzskat?t embriju vai augli, gan visp?r?gais dz?vas b?tnes ra?an?s princips. J?dziens "embrijs" cilv?kam parasti attiecas uz laiku l?dz 9. ned??ai, ar kuru tas turpm?k tiek saukts par augli. [9] Savuk?rt patst?v?gas dz?vas b?tnes eksistences s?kumu m?dz defin?t gan k? zigotas ra?an?s br?di, gan pirmo org?nu, smadze?u, jutek?u vai pat patst?v?gas asinsrites un elpo?anas s?k?anos.

Sievietes ties?bas kontrol?t savu ?ermeni [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Svar?gs jaut?jums diskusij?s par abortu mor?lo statusu ir sievietes ties?bu jaut?jums attiec?b? pret embrija un/vai aug?a ties?b?m. Starp abu pu?u m?renajiem p?rst?vjiem ? gan tiem, kuri v?las stingri ierobe?ot abortus, gan tiem, kuri v?las tos legaliz?t vai saglab?t tos leg?lus, past?v vienpr?t?ba taj?, ka aborti ir j?at?auj, ja:

  • sievietes dz?v?bas ir briesm?s;
  • gr?tniec?ba ir seksu?las vardarb?bas sekas;
  • gaid?mais b?rns b?s bezcer?gi slims.

Str?di starp m?reno uzskatu paud?jiem parasti rodas situ?cij?s, kad neviens no ?iem apst?k?iem nav sp?k?, bet sieviete vienalga grib veikt abortu. Liber?l? poz?cija iest?jas par sievietes ties?b?m jebkur? gad?jum? izv?l?ties abortu, ar? tad, ja tam nav ?r?ju iemeslu, savuk?rt konservat?v? poz?cija apgalvo, ka to dar?t nedr?kst, atsaucoties uz diskutablo aug?a k? ties?bu subjekta statusu. No radik?lajiem uzskatiem feminisms centienus abortus pak?aut striktiem ierobe?ojumiem uzskata par veidu, k?d? patriarh?l?s varas strukt?ras padara sievietes ?ermeni par manipul?ciju objektu, at?emot vai b?tiski ierobe?ojot pa?as sievietes varu p?r to, kam?r vairums kristiet?bas konfesiju uzskata, ka vi?u sv?tajos rakstos noteiktais abortu aizliegums ir dievi??? griba un ka embrija non?v??ana izn?cina Dieva doto dv?seli , kas ir nepie?emams noziegums pret Dievu.

Konservat?v? poz?cija uzskata, ka embrijs vai auglis nav m?tes ?erme?a da?a, bet gan autonoma b?tne, kas m?r?tiec?gi un pak?peniski gatavojas piedzim?anai, t?p?c t? ties?bas ir piedzimt. Sievietes ties?bas kontrol?t savu ?ermeni un izdar?t savu izv?li ?aj? variant? b?tu nepie?aut apaug?o?anos (da?as radik??u uzskat? ? ar? dzimumsakaru). ?? poz?cija balsta embrija k? autonomas b?tnes statusu uz t? DNS, kas at??iras no m?tes, kaut ar? tas ir fiziolo?iski integr?ts vi?as organism? un tiek regul?ts k? da?a no vi?as vielmai?as. B?rns tiek no??irts no m?tes ?erme?a tikai p?c dzim?anas.

Reli?iskie aizliegumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2020. gada protesti Var?av? pret abortu aizliegumu

Kristiet?bas poz?cija balst?ta uz bausli "tev neb?s nokaut". Kristie?u vair?kums uzskata, ka cilv?ks rodas nevis pak?peniski dz?ves gait?, bet ol??nas apaug?o?anas br?d?, kad izveidojas jaun? dz?v?ba un tai tiek dota dv?sele. Tas tiek pamatots ar nov?rojumu, ka turpm?k? aug?a att?st?ba ir pak?peniska, bez straujiem l?cieniem un p?rmai??m k?d? konkr?t? dien? vai ned???. T?d?? tiek uzskat?ts, ka m?tes ?ermen? augo?ais embrijs jau no pa?a s?kuma ir cilv?ks . Cilv?ka nogalin??ana, ja ?is cilv?ks neapdraud citu cilv?ku dz?v?bu, tiek uzskat?ta par nepie?aujamu. Ja cilv?ku dr?kst?tu nogalin?t tad, ja vi?? k?dam var k??t par apgr?tin?jumu vai v?juma br?d? pats v?l?tos beigt dz?vi , tad cilv?ka dz?v?bas v?rt?ba un cie?a tiktu iedrag?ta. Turkl?t termina " cilv?ks " defin?cijas sa?aurin??ana var?tu novest pie liel?k?s da?as Homo sapiens sugas p?rst?vju izsl?g?anas no ??s kategorijas. Radik?lie kristiet?bas novirzieni, k? Krievu pareiztic?g? bazn?ca vai Romas kato?u bazn?ca , aizliedz abortu ar? izvaro?anas gad?jum?. [10] [11] [12] Tom?r liela da?a vi?u tic?go neatbalsta tik stingru pieeju. T?, Polij? kato?u bazn?cas iespaid? pie?emto piln?go abortu aizliegumu atbalst?ja ne vair?k k? ceturtda?a po?u. [13]

Ortodoks?laj? j?daism? parasta ir stingra nost?ja pret abortiem, uzskatot, ka tie trauc? Dieva pl?nu ?steno?anu. Iz??mumi pie?aujami sievietes dz?v?bas vai vesel?bas apdraud?juma, vai izvaro?anas gad?jum?. Tom?r j?daisms ?o noteikumu uzst?da ebrejiem no pirm?s dienas, bet neebrejiem tikai no 40. dienas, [14] kad, p?c tic?juma, embrijs k??st gatavs sa?emt dv?seli un k??st par cilv?ku. [15] T? k? ortodoks?laj? j?daism? past?v da??di uzskati, tad da??du rab?nu stingr?bas l?menis ?ajos jaut?jumos iev?rojami at??iras. Konservat?vaj? un reformiskaj? j?daism?, kuri izplat?ti g.k. ?rpus Izra?las , ir nosliece vair?k atbalst?t sievietes ties?bas izlemt pa?ai, jo j?daism? embrijs tiek uzskat?ts par sievietes organisma da?u, kas maz?k v?rt?ga par pa?u sievieti. [16]

Isl?m? aborts vienm?r tiek pie?auts tikai, ja bez t? tiek apdraud?ta sievietes dz?v?ba, da??d?m “skol?m” ir at??ir?gi viedok?i par citu c?lo?u pie?au?anu k? “maz?ko ?aunumu” un at?auto laika periodu. Kor?n? ir tie?a nor?de tikai par to, ka aborts nav pie?aujams nabadz?bas d??, ta?u, piem?ram, Ir?nas lielajatolla S?neji 2000. gad? izdeva fetvu , kur? at??va abortu nabadz?bas vai p?rapdz?vot?bas d??. [17]

Aborti un soci?lais konteksts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

St?vens Levits un D?ons Donahj? 1990. gados veica p?t?jumu, kur? secin?ja, ka past?v korel?cija starp abortu legaliz?ciju un noziedz?bas l?me?a samazin??anos. Saska?? ar to, 18 gadus un v?l?k p?c laika, kad ASV tika legaliz?ti aborti, tika fiks?ta iev?rojama noziedz?bas l?me?a samazin??an?s, tai skait? slepkav?bu skaita kri?an?s par 40%, turkl?t liel?ks abortu skaits ?tat? deva ar? liel?ku situ?cijas uzlabojumu taj?. [18] Abortu pretinieki nor?da uz min?t? p?t?juma tr?kumiem, nor?dot uz da?u noziegumu veidu pieaugumu, ?pa?i 330 % vardarb?bas pieaugumu pret b?rniem, [19] uz ap?aub?mu metodolo?iju, [20] k? ar? uz to, ka noziedz?bas kri?an?s var?tu b?t saist?ta ar t?laika veiksm?m c??? ar narkotik?m. [21] P?c 15 gadus ilgiem str?diem autori 2019. gad? public?ja jaunu p?t?jumu, kur? secin?ja, ka 1997.?2014. gad? noziedz?ba abortu at?au?anas rezult?t? kritusies par 20%. [22] Tai pa?? laik? analo?isks p?t?jums Rietumeirop? ar? deva l?dz?gus rezult?tus par noziedz?bas samazin??anos abortu at?au?anas rezult?t?. [23]

Abortu antikrimin?l?s ietekmes aspektu nosoda da?i abortu pretinieki, apgalvojot, ka ??di secin?jumi var novest pie sava veida eig?nikas , jo abortus parasti izv?las soci?li zem?kie sl??i un l?dz ar to sabiedr?ba tiek atbr?vota no noteikta tipa indiv?diem, ko var trakt?t k? genoc?du . Abortu aizst?vji atbild, ka eig?nikai l?dz?g? tendence ?eit tiek diskredit?ta, izmantojot ad Hitlerum argumentu, kas cen?as to sasaist?t ar Hitlera un nacistisk?s V?cijas politiku. Vi?i uzsver, ka ir b?tiska at??ir?ba starp organiz?tu masu izn?cin??anu, kas balst?s uz ideolo?isk?m fikcij?m, un iesp?ju sabiedr?bai kvalitat?vi att?st?ties bez ?r?ja sp?ka ietekmes, kas ?aj? gad?jum? ir abortu legaliz?cijas sekas. Vi?i ar? atz?m?, ka nev?lamas gr?tniec?bas visp?r rakstur?gas tie?i zem?kajiem sl??iem un abortu aizliegums t?d?j?di rada disproporciju ar ?o sl??u m?ksl?gu papla?in??anu, turkl?t naudas un cietuma sodi nek?di neveicina ?o sl??u st?vok?a uzlabo?anos. [24]

PVO , Masa??setsas Universit?tes un Gutmahera instit?ta p?t?jums konstat?ja, ka taj?s valst?s, kur tika ieviesti abortu aizliegumi, probl?mas atrisin?juma viet? pieauga gan nev?lamu gr?tniec?bu skaits, gan to nev?lamo gr?tniec?bu procents, kas beidz?s ar abortu. [25] Nikaragv? , kur aborti bija stingri aizliegti, 2000.?2010. gad? 13% visu valst? dzimu?o b?rnu m?tes bija vecum? no 10 l?dz 14 gadiem. [26]

Abortu skaita samazin??an?s Krievij? p?c PSRS sabrukuma un pretapaug?o?an?s l?dzek?u masu pieejam?bas s?kuma

Iev?rojumu lomu abortu skaita samazin?jum? sp?l? medic?nisk? izgl?to?ana un pretapaug?o?an?s l?dzek?u pieejam?ba. T?, Krievij? p?c PSRS sabrukuma, kas noveda pie seksu?l?s inform?cijas un pretapaug?o?an?s l?dzek?u masu pieejam?bas, abortu skaits 25 gadu laik? krit?s pieck?rt?gi. [27] [28]

Abortu pretinieki diskusij?s nor?da ar? uz datu vilto?anas [29] [30] un, vi?upr?t, tendenciozas atlases [31] gad?jumiem no abortu aizst?vju puses. T?pat tiek zi?ots par to, ka abortu veic?ji nav zi?oju?i policijai par gad?jumiem, kad gr?tniec?ba nepilngad?gajiem iest?jusies no sakariem ar pieaugu?ajiem, [32] k? ar? par citiem iesp?jamiem krimin?lnoziegumiem , [33] t. sk. kanib?lisma gad?jumu abortu kl?nik?. [34] [35] Tie?i t?pat abortu aizst?vji nor?da, ka reli?isk?s audzin??anas iest?des nezi?o par izvaro?anas gad?jumiem taj?s, lai nedotu upuriem likum?gu iemeslu izdar?t leg?lu abortu, un piespie? tos izdar?t neleg?li. [36] Citos gad?jumos sievietes spiestas melot par nenotiku?u izvaro?anu, lai g?tu ties?bas izdar?t abortu. [37]

Da?br?d konflikti "par" un "pret" pie?em krimin?lu raksturu, kad tiek izteikti draudi pret?jo uzskatu aizst?vjiem un pat notiek slepkav?bas. 2009. gada maija p?d?j?s dien?s ASV tika nogalin?ts viens no zin?m?kajiem abortu aizst?vjiem, ?rsts D?ord?s Tillers, [38] ko abortu pretinieku "Pro Life" liel?k?s grupas gan nosod?ja, publiski pazi?ojot par kust?bas mier?go raksturu. [39] [40]

P?ctraumu stresa sindroms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?ctraumu stresa sindroms (PTSS), kas ?ajos gad?jumos bie?i tiek saukts par p?caborta sindromu (PAS) vai p?caborta stresu, ir psihisku simptomu komplekss, kas var par?d?ties k? aborta sekas, [41] [42] vai k? sekas sabiedr?bas agres?vai attieksmei pret abortu izdar?ju?o sievieti. [43] Tom?r PAS nav iek?auts medic?nisko diagno?u sarakst? k? atsevi??a saslim?ana, un parasti t?ds p?c aborta nerodas. [44] Pa?a ??da sindroma eksistenci neatz?st vado??s psihiatru organiz?cijas, uzskatot, ka tas nav izdal?ms no parast? p?ctraumu stresa sindroma, jo visi to simptomi ir kop?gi, un daudzas sievietes, tie?i pret?ji, aborta rezult?t? g?st atvieglojumu. [45] PAS ?pa?a izdal??ana bie?i tiek saist?ta ar politisko konjunkt?ru, nevis medic?nu. Probl?mas ar PAS bie??k rodas reli?isk?m sieviet?m, [45] kuru r?c?ba non?kusi konflikt? ar vi?u reli?ijas pras?b?m. [46]

Sindroma izpausmes konkr?taj? situ?cij? ir atkar?gas no vair?kiem apst?k?iem: aborta veida (m?ksl?gais, spont?nais), v?lmes k??t par m?ti, no t?, vai aborts izdar?ts ?r?ja spiediena ietekm? utt. Da?as izteikt?k?s PAS paz?mes ir ??das: [44]

Da?i autori ar? nor?da, ka PAS var rad?t attiec?bu probl?m?s un seksu?l?s uzved?bas izmai?as, piem?ram:

  • partnera pame?ana;
  • paaugstin?ta vai otr?di, pazemin?ta interese par seksu.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ Asoci?cijas "Papardes zieds" buklets "Aborts" (pdf)
  2. ↑ LVport?ls. M?ksl?go abortu tiesiskais regul?jums Latvij? . 2012
  3. ↑ Neslimo.lv. Popul?r? medic?nas enciklop?dija, 1984. gads
  4. ↑ Latvijas PSR maz? enciklop?dija . 1. s?jums . R?ga : Izdevniec?ba "Zin?tne".  19. lpp.
  5. ↑ https://www.tvnet.lv/6509613/abortu-masinas-un-ar-coca-cola-pret-nevelamu-grutniecibu
  6. ↑ Bankole, Akinrinola; Singh, Susheela; Haas, Taylor (1998). "Reasons Why Women Have Induced Abortions: Evidence from 27 Countries" . International Family Planning Perspectives. 24 (3): 117?27, 152. doi:10.2307/3038208. JSTOR 3038208
  7. ↑ Prewitt, Shauna. Raped, pregnant and ordeal not over , CNN (23 August 2012).
  8. ↑ USA Today. My rapist fought for custody of my daughter. States can't keep survivors tied to rapists.
  9. ↑ Latvijas padomju enciklop?dija . 1. s?jums. R?ga : Galven? enciklop?diju redakcija . 473. lpp.
  10. ↑ RIA.ru. В РПЦ не считают изнасилование причиной для аборта
  11. ↑ RBC.ru. РПЦ разъяснила свою позицию об абортах после изнасилований
  12. ↑ Vatican.ca. Catechism of the Catholic Church
  13. ↑ BBC. Запрет на аборты расколол Польшу. Чем закончатся протесты?
  14. ↑ Habad. Разрешает ли иудаизм аборты? Р-н Шауль-Айзек Андрущак
  15. ↑ Иудаизм и евреи. Аборт
  16. ↑ ≪Елена Преображенская. Иудаизм и аборт≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2021. gada 10. septembr? . Skat?ts: 2021. gada 10. septembr? .
  17. ↑ BBC. Sanctity of life. Islamic teachings on abortion
  18. ↑ "The Impact of Legalized Abortion on Crime" (PDF). Price Theory Initiative. Becker Friedman Institute. May 2001.
  19. ↑ ≪Canadian Abortion Practitioner Says Abortion Helps Reduce Crime Rate≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 31. janv?r? . Skat?ts: 2010. gada 8. august? . Arhiv?ts 2010. gada 31. janv?r?, Wayback Machine vietn?.
  20. ↑ Christopher L. Foote & Christopher F. Goetz (January 31, 2008). "The Impact of Legalized Abortion on Crime: Comment" Arhiv?ts 2009. gada 30. septembr?, Wayback Machine vietn?. (PDF). Federal Reserve Bank of Boston.
  21. ↑ Joyce, Ted (2004). "Did Legalized Abortion Lower Crime?" (PDF). Journal of Human Resources. XXXIX (1): 1?28. doi:10.3368/jhr.XXXIX.1.1. S2CID 12900426.
  22. ↑ Donohue, John J.; Levitt, Steven D. (May 20, 2019). "The Impact of Legalized Abortion on Crime over the Last Two Decades". doi:10.3386/w25863.
  23. ↑ Francois, Abel; Magni-Berton, Raul; Weill, Laurent (October 1, 2014). "Abortion and crime: Cross-country evidence from Europe" . International Review of Law and Economics. 40: 24?35. doi:10.1016/j.irle.2014.08.001. ISSN 0144-8188.
  24. ↑ Smith, Andrea (Spring 2005). "Beyond Pro-Choice versus Pro-Life: Women of Color and Reproductive Justice" . NWSA Journal. 17 (1): 119?140. CiteSeerX 10.1.1.552.2054. doi:10.2979/NWS.2005.17.1.119. JSTOR 4317105. S2CID 3760837.
  25. ↑ Bearak, Jonathan; Popinchalk, Anna; Ganatra, Bela; Moller, Ann-Beth; Tuncalp, Ozge; Beavin, Cynthia; Kwok, Lorraine; Alkema, Leontine (2020-09-01). "Unintended pregnancy and abortion by income, region, and the legal status of abortion: estimates from a comprehensive model for 1990?2019" (en). The Lancet Global Health 8 (9): e1152?e1161. doi : 10.1016/S2214-109X(20)30315-6 . ISSN   2214-109X . PMID   32710833 .
  26. ↑ Silva, Jose Adan. Pregnant Nicaraguan Girls Forced to Become Mothers (22 September 2012).
  27. ↑ Аборты в России. Demoscope Weekley Arhiv?ts 2021. gada 10. septembr?, Wayback Machine vietn?. № ? 3 14 ? 20 января 2001
  28. ↑ Число абортов в России сократилось на треть 2021.
  29. ↑ ≪Lies exposed by photos and videos≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 30. janv?r? . Skat?ts: 2008. gada 21. decembr? .
  30. ↑ ≪Senate Debates Abortion and Partial-Birth Abortion Ban≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 1. decembr? . Skat?ts: 2008. gada 23. decembr? . Arhiv?ts 2008. gada 1. decembr?, Wayback Machine vietn?.
  31. ↑ ≪Top Researcher: Johns Hopkins Paper Biased on Abortion-Mental Health Issues≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 8. decembr? . Skat?ts: 2008. gada 21. decembr? . Arhiv?ts 2008. gada 8. decembr?, Wayback Machine vietn?.
  32. ↑ ≪Video Shows More Planned Parenthood Abortion Centers Hiding Statutory Rape≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 21. mart? . Skat?ts: 2009. gada 18. mart? . Arhiv?ts 2009. gada 21. mart?, Wayback Machine vietn?.
  33. ↑ ≪Abortion Whistleblowers ? Earn A $25,000 Reward!≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 21. j?lij? . Skat?ts: 2010. gada 8. august? .
  34. ↑ ≪Abortion “Bad Boy” Profiles≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012. gada 30. apr?l? . Skat?ts: 2010. gada 8. august? . Arhiv?ts 2012. gada 30. apr?l?, Wayback Machine vietn?.
  35. ↑ ≪dethoward.pdf≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011. gada 15. august? . Skat?ts: 2010. gada 8. august? . Arhiv?ts 2011. gada 15. august?, Wayback Machine vietn?.
  36. ↑ PBS. Abused nuns reveal stories of rape, forced abortions
  37. ↑ Brazil’s abortion nightmare: Why one desperate woman lied about rape
  38. ↑ ≪ASV nogalin?ts abortu ties?bu akt?vists≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 8. j?nij? . Skat?ts: 2009. gada 1. j?nij? . Arhiv?ts 2009. gada 8. j?nij?, Wayback Machine vietn?.
  39. ↑ ≪Pro-Life Groups Soundly Condemn Murder of Abortion Practitioner George Tiller≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 5. j?nij? . Skat?ts: 2009. gada 1. j?nij? . Arhiv?ts 2009. gada 5. j?nij?, Wayback Machine vietn?.
  40. ↑ ≪Pro Life Action News≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 31. oktobr? . Skat?ts: 2009. gada 1. j?nij? . Arhiv?ts 2008. gada 31. oktobr?, Wayback Machine vietn?.
  41. ↑ "Miriam, k?p?c Tu raudi? Sievietes cie?anas p?c aborta."/ Purmalniece Anda tulk./ kust?ba "Par dz?v?bu" izd. R?ga 2006. 9. lpp.
  42. ↑ aut kolekt?vs, Tompsone D?oana vad./ Ce?ojums. Ce?? uz atvese?o?anos p?c aborta/ B?rtule Marika tulk./ Biedr?ba "Kr?zes gr?tniec?bas Centrs" izd. R?ga 2007. 7. lpp.
  43. ↑ ≪Post Abortion Syndrome. The Silent Suffering≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2021. gada 2. mart? . Skat?ts: 2021. gada 10. septembr? . Arhiv?ts 2021. gada 2. mart?, Wayback Machine vietn?.
  44. ↑ 44,0 44,1 Healthline. What’s the Deal with Post-Abortion Syndrome?
  45. ↑ 45,0 45,1 Psychology Today. Post Abortion Stress Syndrome (PASS) ? Does It Exist? The PTSD of abortion is called PASS.
  46. ↑ United States Conference of Catholic Bishops. A Special Word to Women Who Have Had an Abortion

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aborts&oldid=4059727 "