한국   대만   중국   일본 
253 Matilde ? Vikip?dija P?riet uz saturu

253 Matilde

Vikip?dijas lapa
Matilde
Atkl??ana un nosauk?ana
Atkl?j?js/i Johans P?liza
Atkl??anas datums 1885 . gada 12. novembr?
Apz?m?jumi
Maz?s plan?tas apz?m?jums (253) Mathilde
Citi nosaukumi  [1] 1949 OL 1 , A915 TN
Mazo plan?tu kategorija Astero?du josla
Orbit?lie parametri
Epoha 2014 . gada 9. decembr? (JD 2457000.5) [1]
Af?lijs 3,35 AU [1]
Perih?lijs 1,9428973 AU [1]
Liel? pusass (r?diuss) 2,6465167 AU [1]
Ekscentricit?te 0,2658662 [1]
Apri??ojuma periods 4,31 a [1]
Sl?pums 6,74113° [1]
Uzleco?? mezgla garums 179,60685° [1]
Pericentra arguments 157,27798° [1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~52,8 km [2]
Sideriskais periods 417,7 h [2]
?eometriskais albedo 0,0436 [2]
Astero?du spektru tipi C [2]
Redzamais spo?ums 15,57 [3]
Absol?tais spo?ums 10,3 H [1]

Matilde , ar? 253 Matilde ir astero?ds ar apm?ram 53 km diametru . Objekts atrodas astero?du josl? , pieder C tipa astero?diem .

1997. gad? astero?du p?t?ja starpplan?tu zonde NEAR Shoemaker , palidojot tam gar?m 1212 km att?lum?. Zondei izdev?s cie??k izp?t?t apm?ram 60 % astero?da, uz?emot vair?k nek? 500 att?lu. [4]

Astero?du 1885 . gada 12. novembr? atkl?ja austrie?u astronoms Johans P?liza ( Johann Palisa ) V?nes observatorij?. Orb?tas parametrus objektam apr??in?ja Par?zes observatorijas darbinieks V.A. Lebefs ( V.A.Lebeuf ), vi?? ar? nod?v?ja astero?du par Matildi, nosaucot to Par?zes observatorijas direktora vietnieka Morica Levi ( Moritz Loewy ) sievas v?rd?. [5]

Fiziskie parametri [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Matildei ir neregul?ra forma, virsma tum?a ar ?oti zemu albedo . Virsmu kl?j oglek?a hondr?tu meteor?tiem l?dz?gi materi?li, kuros domin? silik?tu miner?li . Astero?dam ir neparasti ilgs rot?cijas periods , ap savu asi tas apgrie?as reizi 17,4 dien?s. Astero?da virsmu izroboju?i daudzi kr?teri. Starptautisk? Astronomijas savien?ba noteikusi, ka Matildes kr?teri (zin?mi 23 kr?teri) ir j?d?v? og?u ieguves vietu v?rdos. [6] Liel?kais ir Kar? kr?teris (diametrs 33,4 km), [7] nod?v?ts p?c Kar? og?u baseina, Dienvid?frik? . Otrs liel?kais ir I?ikari kr?teris (diametrs 29,3 km), [8] , nod?v?ts liel?k? Jap?nas og?u lauka v?rd?. Liel?kos Matildes kr?terus var?tu b?t rad?ju?as sadursmes ar objektiem l?dz 3 km diametr?. [9] Tiek uzskat?ts, ka ?ie triecieni var?tu b?t nobremz?ju?i Matildes rot?ciju.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]