?izofr?nija
(no
grie?u
:
σχ?ζω
(
skhiz?
) ? 'saskaldu' un
φρ?ν
(
phr?n
) ? 'dv?sele, pr?ts') ir
slim?ba
, kad slimniekam par?d?s
gar?gi trauc?jumi
un z?d
?sten?bas
uztvere
. T? bie?i izpau?as k?
halucin?ciju
par?d??an?s,
paranoja
, iracion?lu uzskatu pau?ana un nesakar?ga
run??ana
(
?izof?zija
).
[1]
Diagnoze
pacientam
tiek noteikta tikai p?c vi?a pa?a teikt? vai nov?rojot vi?a
uzved?bu
. Nav objekt?vas vai zin?tniskas slim?bas noteik?anas metodes, piem?ram, laboratorijas izmekl?jumi.
[2]
?izofr?nijai rakstur?g?s ?pa??bas ir:
- labs intelekts, bet trauc?ta uztvere un izzi?as sp?jas;
- dom??anas procesa izmai?as gan p?c formas, gan p?c satura;
- norobe?o?an?s no apk?rt?j?s pasaules, eso?o intere?u zudums un citu par?d??an?s.
Vairums ?izofr?nijas slimnieku nesp?j iek?auties apk?rt?j? vid? un piedz?vo b?tiskas soci?l?s probl?mas, piem?ram, ilgtermi?a
bezdarbu
,
nabadz?bu
un pat k??st par bezpajumtniekiem.
[3]
Slimniekiem bie?i nov?rojami cita veida sekund?ri gar?gi trauc?jumi:
?eneraliz?ta trauksme
,
kl?nisk? depresija
un
narkom?nija
.
[4]
Aptuveni 5% beidz dz?vi, izdarot
pa?n?v?bu
.
[5]
20% slimnieku t? b?tiski neietekm?
dz?ves kvalit?ti
, da?i no t?s laika gait? iz?rst?jas.
[2]
?izofr?nijai rakstur?gi t.s. pozit?vie un negat?vie simptomi. Pozit?vie simptomi par?d?s pirmie un tie parasti nav sastopami norm?l? popul?cij?.
- Halucin?cijas
? neeso?u lietu uztver?ana apk?rtn?, kas apstiprina mald?gas idejas slimnieka pr?t? (t?s bie?i pavada
murgi
vai
paranoja
). Visbie??k slimnieks p?rklaus?s citu teikto vai p?rprot to r?c?bu, bet ir piln?gi p?rliecin?ts par uztvert? pareiz?bu. Smag?kos gad?jumos dzird un saskata piln?gi neeso?as lietas, piem?ram, balsis gan sev?, gan no ?rienes, kas var b?t glaimojo?as un draudo?as.
- D?vaina uzved?ba. Past?v?gas bezm?r??gas darb?bas un pl?ni, kam tr?kst praktiska satura realit?t?.
- Nesakar?ga run??ana. Sarunu temati var b?t abstrakti, citiem maz saprotami. Smagos gad?jumos run? nestruktur?tos teikumos, tiek lietoti
neolo?ismi
.
- Anhedonija
? nesp?ja g?t prieku.
- Alogija
? nesp?ja izteikties vai nabadz?ga valoda.
- Abulija
? gribassp?ka zudums.
- Uzman?bas trauc?jumi.
- Afekt?vie trauc?jumi ? neizr?da emocijas par apk?rt notieko?o, nereti samazin?ta emp?tija pret apk?rt?jiem cilv?kiem.
?izofr?nijas etiolo?ija nav noskaidrota. P?c pa?reiz?jo p?t?jumu datiem uzskata, ka noz?me var?tu b?t sekojo?iem faktoriem:
- P?rmantojam?ba
(?en?tiskais faktors) ? jo tuv?ka k?dai personai radniec?ba ar ?izofr?nijas slimnieku, jo liel?ks risks saslimt. ?izofr?nijas saslimst?bas risks starp pacienta tuv?kajiem radiem (b?rni, br??i, m?sas) ir aptuveni 10%. Bet ?izofr?nija var par?d?ties spor?diski, ?imen?s, kur?s nekad nebija ?izofr?nija.
- Neirobiolo?iskais pamats
? pati izplat?t?k? teorija ir
dopam?na
hipot?ze. Smadzen?s notiek dopam?ner?iskas sist?mas hiperaktivit?te. Dopam?na
hipot?ze
balst?j?s uz
antipsihotisko medikamentu
efektivit?ti ?rst?jot psihozes (blo?? dopam?na receptorus) un da??du medikamentu (
koka?ns
,
amfetam?ns
,
marihu?na
) sp?j?m provoc?t ?izofr?nijai l?dz?gus simptomus. P?cn?ves smadze?u p?t?jumi pier?da, ka pacientiem slimiem ar ?izofr?niju ir liel?ks dopam?nu receptoru skaits specifiskos subkortik?los kodolos, nek? veseliem cilv?kiem. Tas ir saist?ts ar hronisku antipsihotisko medikamentu lieto?anu.
- Psihosoci?lie faktori
. Pirms ?izofr?nijas, manifest?cijas period?, slimnieka dz?v? notiek svar?g?kie notikumi. Emocion?li iespaidi, piem?ram, kritiska radinieku attieksme pret pacientu var provoc?t ?izofr?nijas uzliesmojumu. Pacientiem, kuriem ir nemier?gi dz?ves (?imenes) apst?k?i, palielin?s
recid?vu
skaits.
- Smadze?u boj?jumi
? p?t?jumos atkl?tas struktur?las un funkcion?las smadze?u izmai?as pieres un deni?u daiv?s, sal?dzinot pacientus ar un bez ?izofr?nijas.
Haloperidols
? neiroleptiskais l?dzeklis
?izofr?nijas simptomu ?rst??anai galvenok?rt izmanto
neiroleptiskos l?dzek?us
. Tie ir ?pa?i efekt?vi ?izofr?nijas pozit?vo simptomu mazin??anai, bet maz?k efekt?vi darbojas negat?vajiem simptomiem.
[6]
