?viva
Льв?в
Karogs ?erbonis
?viva
Koordin?tas: 49°51′N 24°01′E  /  49.850°N 24.017°E  / 49.850; 24.017 Koordin?tas : 49°51′N 24°01′E  /  49.850°N 24.017°E  / 49.850; 24.017
Valsts	Ukraina
Apgabals	?vivas apgabals
Dibin?ta	13. gadsimt?
Pils?tas ties?bas	1353. gad?
Administr?cija
? M?rs	Andrijs Sadovijs
Plat?ba
? Pils?ta	182,01 km 2
Augstums	296 m
Iedz?vot?ji (2022) [1]
? pils?ta	717 273
?  bl?vums	3 942/km²
?  aglomer?cija	1 498 000
Laika josla	EET ( UTC+2 )
? Vasaras laiks ( DST )	EEST ( UTC+3 )
Pasta indekss	79000
M?jaslapa	www.city-adm.lviv.ua
?viva Vikikr?tuv?

?viva ^[2] ( ukrai?u : Льв?в ), v?sturiski ar? ?vova ( krievu : Львов , po?u : Lwow ) un Lemberga ( v?cu : Lemberg ), ir pils?ta Ukrainas rietumos apm?ram 80 kilometrus no Polijas robe?as. Apgabala centrs. Viens no Ukrainas svar?g?kajiem ekonomikas un kult?ras centriem. V?sturiski ar? svar?gs po?u un Austroung?rijas kult?ras centrs. V?sturisk? Gal?cijas galvaspils?ta. Pils?tas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakst?. Pils?tas pa?vald?b? ietilpst ar? Vinniku pils?ta un divi pils?tciemati.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pils?tu 1256. gad? svar?gu tirdzniec?bas ce?u krustojum? dibin?ja Gal?cijas-Vol?nijas k?azistes k?azs un Rut?nijas karalis Danilo un nosauca to sava otr? d?la un tro?mantnieka ?eva Da?ilovi?a (1269 ? ap 1301) v?rd?. 1272. gad? ?viva Gali?as viet? k?uva par karalistes galvaspils?tu.

1349. gad? Polijas karalis Kazimirs III ie??ma pils?tu un pievienoja to Polijas valstij, bet 1356. gad? pie???ra tai Magdeburgas ties?bas . No 1370. gada ?viva bija Ung?rijas sast?v?, tom?r karaliene Jadviga 1387. gad? to atkal pievienoja Polijas kronim. V?l?k pils?t? kron?j?s vair?ki Polijas kara?i. Polijas?Lietuvas kopvalsts laik? ?viva bija viena no iev?rojam?kaj?m valsts pils?t?m. ?eit vienlaic?gi atrad?s tr?s arhib?skapijas ? kato?u , uni?tu un arm??u . S?koties ?e?pospolitas norietam, ?viva iztur?ja vair?kus aplenkumus ? 1649. gad? to aplenca Bohdans Hme?nickis , 1655. gad? zviedri , 1672. gad? ? Osma?u sult?ns Mehmets IV , 1675. gad? ? atkal turki . Liel? Zieme?u kara laik? 1704. gad? Zviedrijas karalis K?rlis XII ie??ma un izlaup?ja pils?tu.

1772. gad?, p?c pirm?s Polijas dal??anas , ?viva nok?uva Austrijas sast?v?, un k?uva par Gal?cijas un Lodom?rijas karalistes ( v?cu : Konigreich Galizien und Lodomerien mit dem Großherzogtum Krakau und den Herzogtumern Auschwitz und Zator ) galvaspils?tu. Pils?tu p?rd?v?ja par Lembergu , un par administrat?vo valodu k?uva v?cu valoda . 1784. gad? ?eizars Jozefs II atkal atv?ra ?vivas Universit?ti. 1861. gad? ?viv? sasauca Gal?cijas Seimu un Gal?cijai pie???ra diezgan pla?u autonomiju. ?viva k?uva gan par po?u, gan ukrai?u galveno kult?ras centru, jo p?r?jos ?o tautu apdz?votajos apgabalos ( V?cij? un Krievij? ) ??du br?v?bu nebija.

Pirm? pasaules kara s?kum? 1914. gada septembr? ?vivu ie??ma krievu karasp?ks, bet 1915. gada j?nij? Austroung?rijas armija to atkaroja. P?c Austroung?rijas sabrukuma 1918. gada 1. novembr? ?viv? tika proklam?ta Rietumukrainas Tautas Republika . Po?u?ukrai?u kara laik? pils?t? un t?s apk?rtn? notika s?vas c??as ? po?i sagr?ba varu pils?t? un iztur?ja ukrai?u aplenkumu. Ar? po?u?padomju kara laik? ?vivas apk?rtn? notika s?vas c??as. R?gas miera l?gums ?vivu iek??va atjaunotaj? Polijas valst?. Starp pasaules kariem ?viva bija viens no Polijas galvenajiem zin?tnes un kult?ras centriem, un t? ar? bija ukrai?u nacion?l?s kust?bas centrs. Pils?t? dz?voja ap 340 000 iedz?vot?ju, no tiem 100 000 ? ebreji . Pasaules slavu ieguva t.s. ?vivas matem?tikas skola .

Otr? pasaules kara s?kum?, Polijas kampa?as laik? 1939. gad?, pie ?vivas po?u armijas da?as atsita v?cu uzbrukumu, bet kapitul?ja padomju karasp?kam. Liela da?a no sag?st?tajiem po?u virsniekiem p?c tam tika no?auti Kati?as slakti?? . 1940. un 1941. gad? NKVD veica masveida terora aktus ?viv?, notika iedz?vot?ju deport?cijas uz Sib?riju . Kad v?cu karasp?ks ie??ma ?vivu, ies?kum? ukrai?u iedz?vot?ji sagaid?ja tos k? atbr?vot?jus. 1941. gada 30. j?nij? ?viv? Ukrai?u nacion?listu organiz?cija (OUN) deklar?ja Ukrainas neatkar?g?s valsts atjauno?anu, tom?r jau dr?z p?c tam v?cie?i arest?ja OUN l?deri Stepanu Banderu , kur? l?dz 1945. gadam bija ieslodz?ts Zaksenhauzenas koncentr?cijas nometn? . V?cu okup?cijas laik? gandr?z visi ebreji tika izn?cin?ti. Repres?ti tika ar? pils?tas po?u iedz?vot?ji, sevi??i intelektu??i. Speci?l? akcij? 1941. gada 3. un 4. j?lij? tika nogalin?ti 45 po?u universit?tes profesori. Sarkanajai armijai tuvojoties ?vivai, 1944. gada 23. j?lij? notika po?u Armia Krajowa kaujinieku sacel?an?s Oper?cijas "V?tra" ietvaros. ?etru dienu kauju rezult?t? pils?tu ie??ma po?u kaujinieki. Padomju varas iest?des uzaicin?ja sacel?an?s l?derus uz p?rrun?m un NKVD tos arest?ja.

P?c kara ?viva atkal tika iek?auta Ukrainas PSR sast?v?, gandr?z visi po?u iedz?vot?ji tika padz?ti no pils?tas. Liela da?a tika p?rvietoti uz Vroclavas apk?rtni, no kuras savuk?rt padzina v?cu iedz?vot?jus. ?vivas Universit?tes m?c?bsp?ku liela da?a p?rv?c?s uz Toru?as Universit?ti, kas m?sdien?s ir viena no lab?kaj?m Polij?.

Padomju varas gados ?viva turpin?ja b?t par vienu no ukrai?u nacion?l?s pa?apzi?as centriem. Kop? 1991. gada t? ir neatkar?g?s Ukrainas Republikas sast?v?.

Cilv?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?viv? (?vov?, Lemberg?) dzimu?i:

• Zbig?evs Herberts ( Zbigniew Herbert ; 1924?1998) ? po?u dzejnieks;
• Sta?islavs Je?ijs Lecs ( Stanisław Jerzy Lec ; 1909?1966) ? po?u dzejnieks;
• Sta?islavs Lems ( Stanisław Lem ; 1921?2006) ? po?u rakstnieks;
• Sta?islavs Le??i?skis ( Stanisław Leszczy?ski ; 1677?1766) ? Polijas karalis;
• Jans Lukasevi?s ( Jan Łukasiewicz ; 1878?1956) ? po?u matem?ti?is;
• Ludvigs fon M?zess ( Ludwig von Mises ; 1881?1973) ? austrie?u ekonomists;
• Rihards fon M?zess ( Richard von Mises ; 1883?1953) ? austrie?u matem?ti?is;
• Pols Muni ( Paul Muni ; 1895?1967) ? amerik??u aktieris;
• K?rlis Radeks ( Karl Radek ; 1885?1939) ? marksistu politi?is;
• Ruslana ( Руслана ; 1973) ? m?zi?e;
• Sta?islavs Ulams ( Stanisław Ulam ; 1909?1984) ? po?u matem?ti?is;
• Leopolds fon Zahers-Mazohs ( Leopold von Sacher-Masoch ; 1836?1895) ? austrie?u rakstnieks;
• And?ejs ?ulavskis ( Andrzej ?uławski ; 1940?2016) ? po?u kinore?isors.

Sadraudz?bas pils?tas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?vivas sadraudz?bas pils?tas ir :

• Vinipega , Kan?da
• Korninga , ASV
• Freiburga , V?cija
• ?e?ova , Polija
• Ro?deila , Lielbrit?nija
• Budape?ta , Ung?rija

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: ?viva .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklop?dijas raksts (angliski)
• M?sdienu Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas v?stures enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Kato?u enciklop?dijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklop?dijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklop?dijas Austrumeirop? raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)

s d l ?vivas apgabala pils?tas Belza Bibrka Borislava Brodi Buska ?ervonohrada Dobromi?a Drohobi?a Dub?ani Hiriva Hli?ani Hodoriva Horodoka Javoriva Kamjanka-Buzka Komarno ?viva Mikolajiva Mostiska Mor?ina Novijkali?iva Novijrozdila Novojavorivska Peremi??ani Pustomiti Radehiva Rava-Ruska Rudki Sambira Skole Soka?a Sos?ivka Starijsambira Stebnika Strija Sudova Vi??a Truskaveca Turka Uh?iva Veliki Mosti Vinniki Zolo?iva ?ida?iva ?ovkva

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrain? Kult?ra Bukovijas un Dalm?cijas metropol?tu rezidence Kijiva : Sv?t?s Sofijas katedr?le un ar to saist?t?s klostera ?kas , Kijivas-Pe?erskas Lavra Koka cerkvas Karpatu kalnu re?ion? Polij? un Ukrain? ?vivas v?sturisk? centra ansamblis Sen?s taurie?u pils?ta Herson?sa un t?s Horas Str?ves ?eod?ziskais loks Daba Karpatu un citu Eiropas re?ionu pirmatn?jie di?sk?bar?u me?i