??misk? reakcija ir ??misks process, kur? viena vai vair?kas ??misk?s vielas p?rv?r?as un veido jaunas vielas ar cit?m ??miskaj?m ?pa??b?m. Rea??jot vielu molekul?s vai krist?lre??os ??misk?s saites irst, atomi p?rgrup?jas un tad izveidojas jaunas ??misk?s saites. No izejviel?m radu??s jaun?s vielas sauc par reakcijas produktiem. Norisot ??miskaj?m reakcij?m, vai nu izdal?s vai ar? tiek pat?r?ta ener?ija . Atomi ??miskaj?s reakcij?s nez?d un ar? nerodas no jauna. Pie ??miskaj?m reakcij?m nepieder fizik?li procesi, piem?ram, vielas agreg?tst?vok?a mai?a ( ledus izk?st), dif?zija , t?ru vielu sajauk?an?s mais?jumos , k? ar? pie t?m nepieder kodolreakcijas .

Lai aprakst?tu ??misk?s reakcijas, tiek izmantots reakcijas vien?dojums , kur? izejvielas, produkti un da?reiz ar? svar?gi starpprodukti ir att?loti grafiski un savienoti ar reakcijas bulti?u.

??misk?s reakcijas ir neat?emama tehnolo?ijas, kult?ras un ikdienas dz?ves sast?vda?a. T?s noris, dedzinot kurin?mo , kaus?jot dzelzi , ra?ojot stiklu un keramiku , br?v?jot alu , ra?ojot v?nu un sieru , k? ar? daudz kur citur.

??misko reakciju iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Klasifik?cija p?c izejvielu un reakcijas produktu skaita un sast?va [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c izejvielu un reakcijas produktu skaita un sast?va ??misk?s reakcijas iedala:

• savieno?an?s reakcijas ? no div?m vai vair?k?m viel?m rodas viena jauna viela

${\displaystyle \mathrm {A+B\longrightarrow C} }$, piem?ram, ${\displaystyle \mathrm {2H_{2}+O_{2}\longrightarrow 2H_{2}O} }$;

• sadal??an?s reakcijas ? no vienas vielas rodas divas vai vair?kas vielas

${\displaystyle \mathrm {A\longrightarrow B+C} }$, piem?ram, ${\displaystyle \mathrm {2KClO_{3}\longrightarrow 2KCl+3O_{2}} }$;

• apmai?as reakcijas ? norisin?s starp div?m viel?m, kuras sast?v no joniem

${\displaystyle \mathrm {AB+CD\longrightarrow AD+CB} }$, piem?ram, ${\displaystyle \mathrm {Na_{2}SO_{4}+BaCl_{2}\longrightarrow 2NaCl+BaSO_{4}} }$;

• aizvieto?anas reakcijas ? vienk?r?as vielas aizvieto salikt? viel? eso?us k?da elementa atomus

${\displaystyle \mathrm {AB+C\longrightarrow AC+B} }$, piem?ram, ${\displaystyle \mathrm {2KI+Cl_{2}\longrightarrow 2KCl+I_{2}} }$.

Klasifik?cija p?c reakcijas siltumefekta [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c procesa siltumefekta , ??misk?s reakcijas iedala:

• eksotermiskas reakcijas : reakcij? izdal?s ener?ija (parasti tas ir siltums);
• endotermiskas reakcijas : reakcijai ir nepiecie?ama ener?ija.

Klasifik?cija p?c atgriezeniskuma [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Reakcijas klasific? ar? atgriezeniskaj?s reakcij?s, kur noteiktos apst?k?os reakcijas var norisin?ties abos virzienos, un neatgriezeniskaj?s reakcij?s, kur reakcija noris tikai vien? virzien?, l?dz visa viela ir beigusi rea??t.

Klasifik?cija p?c paz?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?aj? klasifik?cij? izdala oksid??an?s-reduc??an?s reakcijas , kur?s reakcijas laik? main?s ??misko elementu oksid??anas pak?pe , bet p?r?j?s reakcijas vienk?r?i tiek sauktas par cit?m reakcij?m, da?reiz par ne oksid??an?s un reduc??an?s reakcij?m.

Klasifik?cija p?c rea??jo?o vielu sist?mas veida [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?aj? klasifik?cija izdala homog?n?s reakcijas un heterog?n?s reakcijas . Pirmaj? gad?jum? reakcija noris vis? vielas tilpum?, savuk?rt heterog?naj?s reakcij?s ??misk? darb?ba norisin?s tikai vielu saskares viet?s.

??misko reakciju ener??tiskie procesi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ievie?ot termodinamikas j?dzienu "sist?ma", ??misk? reakcija aprakst?ma k? izejvielu sist?mas mai?a uz reakcijas produktu sist?mu. ??miskaj?s reakcij?s ener?ijas izmai?as parasti notiek siltuma (nevis darba ) veid?, t?p?c ??misko reakciju ener?ijas izmai?as var saukt par ??misko reakciju siltumefektu ${\displaystyle Q}$. Jebkuru sist?mu (gan izejvielu, gan produktu) raksturo termodinamiskie potenci?li , un ??misko reakciju (p?reju no vienas sist?mas cit?) raksturo ?o potenci?lu izmai?a.

Stehiometriskos vien?dojumus, kuros ir uzr?d?ti reakciju siltumefekti (entalpijas izmai?as) un visu vielu agreg?tst?vok?i , sauc par termo??miskajiem vien?dojumiem.

Iek??j? ener?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sist?mas iek??j? ener?ija ${\displaystyle U}$ ir visu sist?m? ietilpsto?o vielu mikroobjektu (atomu, molekulu, jonu) kust?bas un mijiedarb?bas ener?iju summa. Sist?mas ${\displaystyle U}$ absol?to v?rt?bu nevar noteikt, jo nav t?du procesu, kuros visa ${\displaystyle U}$ tiktu izdal?ta vai uz?emta. Ta?u, ?emot v?r?, ka ??misk?s reakcijas izejvielas ir viena sist?ma ar iek??jo ener?iju ${\displaystyle U_{1}}$ un ??s reakcijas produkti ir cita sist?ma ar iek??ju ener?iju ${\displaystyle U_{2}}$, ir iesp?jams apr??in?t iek??j?s ener?ijas izmai?u ${\displaystyle \Delta U=U_{2}-U_{1}}$. Ja ${\displaystyle \Delta U>0}$, tad reakcija ir endotermiska, tas ir, reakcij? siltums tiek pat?r?ts un uz?emts no apk?rt?j?s vides. Ja ${\displaystyle \Delta U<0}$, tad reakcija ir eksotermiska, tas ir, reakcij? siltums izdal?s apk?rt?j? vid?.

Entalpija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izob?riskus (nemain?gs spiediens ) procesus raksturo entalpija ${\displaystyle H}$. ??miskie procesi visbie??k norisin?s izob?ros apst?k?os ( ${\displaystyle p=const}$), piem?ram, va??j? kolb? vai m??en? , kur var main?ties sist?mas tilpums ( ${\displaystyle \Delta V}$). Entalpijas absol?to v?rt?bu nevar noteikt, var noteikt t?s izmai?u reakcijas gait?.

${\displaystyle H=U+pV}$ un ${\displaystyle \Delta H=\Delta U+p\Delta V=\Delta U+A}$, kur ${\displaystyle p\Delta V=A}$ ir izple?an?s darbs.

Ja ${\displaystyle \Delta H>0}$, tad reakcija ir endotermiska. Ja ${\displaystyle \Delta H<0}$, tad reakcija ir eksotermiska. Izob?riska procesa siltumefekts skaitliski ir vien?ds ar entalpijas izmai?u, bet abiem lielumiem ir pret?jas z?mes: ${\displaystyle \Delta H=-Q}$.

${\displaystyle \Delta H^{0}}$ ir standartentalpijas, standartapst?k?os (1 atm spiedien?, 25 °C temperat?r?) apr??in?ta entalpija, apz?m?jums.

${\displaystyle \Delta H_{r}^{0}}$ ir vielas ra?an?s standartenetalpija, kas ir entalpijas izmai?a reakcij?, kur? no stabil?m vienk?r??m viel?m rodas viens mols savienojuma. Stabilu vienk?r?u vielu alotropisko modifik?ciju ${\displaystyle \Delta H_{r}^{0}=0}$, bet maz?k stabilu modifik?ciju, piem?ram, dimanta , ${\displaystyle \Delta H_{r}^{0}\neq 0}$.

Hesa likums noteic, ka ??misk?s reakcijas entalpijas izmai?a (siltumefekts) nav atkar?ga no reakcijas ce?a, bet ir atkar?ga no rea??jo?o vielu st?vok?a reakcijas s?kum? un beig?s.

Reakcijas summ?ro standartentalpijas izmai?u ${\displaystyle \Delta H_{reakc}^{0}}$ var apr??in?t, no reakcijas produktu ra?an?s standartentalpiju summas ${\displaystyle \sum n_{2}\Delta H_{r.pr.}^{0}}$ at?emot izejvielu ra?an?s standartentalpiju summu ${\displaystyle \sum n_{1}\Delta H_{r.izejv.}^{0}}$ ( ${\displaystyle n}$ ir vielu daudzums ).

Entropija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Entropija ${\displaystyle S}$ ir sist?mas nesak?rtot?bas pak?pe. Vielu entropijas izm?r?t nevar, t?s tiek apr??in?tas. T?pat k? p?r?jiem termodinamiskajiem potenci?liem ${\displaystyle \Delta S=S_{2}-S_{1}}$. Standartentropiju apz?m? ar ${\displaystyle S^{0}}$.

${\displaystyle \Delta S_{reakc}^{0}=\sum n_{2}S_{pr}^{0}-\sum n_{1}S_{izejv}^{0}}$

?? izteiksme ir l?dz?ga standartentalpijas izmai?as vien?dojumam, ta?u vielas ${\displaystyle S^{0}}$ nav saist?ta ar ??s vielas ra?anos no vienk?r??m viel?m.

Gibsa ener?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izob?ri izotermiskaj?m reakcij?m ( ${\displaystyle p=const}$; ${\displaystyle T=const}$) Gibsa ener?ijas izmai?a ${\displaystyle \Delta G=\Delta H-T\Delta S}$. Gibsa ener?ijas absol?t? v?rt?ba nav izm?r?ma.

Tie?? reakcija (no izejviel?m veidojas produkti) var norisin?ties patva??gi, ja ${\displaystyle \Delta G<0}$. Ja ${\displaystyle \Delta G>0}$, patva??gi iesp?jama tikai pretreakcija (produkti rea?? sav? starp?, atkal rad?dami izejvielas). Ja ${\displaystyle \Delta G=0}$, sist?ma atrodas l?dzsvara st?vokl?.

${\displaystyle \Delta G^{0}}$ ir Gibsa ener?ijas standartizmai?a.

${\displaystyle \Delta G_{r}^{0}}$ ir vielu ra?an?s Gibsa ener?ijas standartizmai?a.

${\displaystyle \Delta G_{reakc}^{0}=\sum n_{2}\Delta G_{r.pr.}^{0}-\sum n_{1}\Delta G_{r.izejv.}^{0}}$

L?dzsvara temperat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

No Gibsa ener?ijas izmai?as izteiksmes ieg?st l?dzsvara jeb reakcijas s?kuma temperat?ras ${\displaystyle T_{lidzsv.}}$ izeiksmi:

${\displaystyle T_{lidzsv.}={\frac {\Delta H_{reakc.}}{\Delta S_{reakc.}}}}$.

Temperat?r?, kas maz?ka par ${\displaystyle T_{lidzsv.}}$, reakcija nenorisin?s. Temperat?r?, kas liel?ka par ${\displaystyle T_{lidzsv.}}$, reakcija norisin?s. Temperat?r?, kas vien?da ar ${\displaystyle T_{lidzsv.}}$, past?v l?dzsvars ? norisin?s atgriezeniska reakcija, tas ir, no izejviel?m rodas produkti, ta?u t?d? pa?? ?trum? no produktiem atkal rodas izejvielas. ^[1]

Da?u vielu termodinamisk?s konstantes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

^[2]

Viela	Agreg?tst?voklis	${\displaystyle \Delta H_{r}^{0}}$, kJ/mol	${\displaystyle S^{0}}$, J/mol·K	${\displaystyle \Delta G_{r}^{0}}$, kJ/mol
Ag	krist?lisks	0	42,55	0
Ag +	iz???din?ts	105,62	72,67	77,179
AgBr	kr.	-100,42	107,11	-97,02
AgCl	kr.	-126,78	96,23	-109,54
Ag 2 O	kr.	-31,2	121,0	-11,3
Al	kr.	0	28,33	0
Al 3+	iz??.	-530,0	-301	-490,54
Al 2 O 3	kr.	-1675,69	50,92	-1582,27
Al 2 (SO 4 ) 3	kr.	-3441,80	239,20	-3100,87
Au	kr.	0	48	0
Au(OH) 3	kr.	-418,4	121	-289,95
Ba 2+	iz??.	-538,0	9,6	-561,11
BaCO 3	kr.	-1210,85	112,13	-1132,77
BaO	kr.	-553,54	70,29	-525,84
BaSO 4	kr.	-1458,88	132,21	-1345,43
Be 2+	iz??.	-404	-197	-381
BeO	kr.	-598	14,1	-582,0
BeCO 3	kr.	-982,0	67,29	-944,75
Br -	iz??.	-131,21	212,9	-107,10
C	kr. ( dimants )	1,828	2,37	2,834
C	kr. ( graf?ts )	0	5,74	0
CH 4	g?zveida	-74,86	186,44	-50,85
C 2 H 2	g.	226,8	200,8	209,2
C 2 H 4	g.	52,3	219,5	68,16
C 2 H 6	g.	-84,67	229,49	-32,93
C 3 H 8	g.	-103,0	269,9	-23,49
C 6 H 6	g.	82,9	269,2	129,75
C 6 H 6	??idrs	49,04	173,2	124,43
CH 3 OH	g.	-201,2	239,7	-162,4
CH 3 OH	??.	-239,6	126,8	-167,2
C 2 H 5 OH	??.	-277,4	169,7	-174,2
CH 3 COO -	iz??.	-490	88	-369
CH 3 COOH	??.	-487,0	158,82	-392,5
CH 3 COOH	iz??.	-495,0	291,6	-396,6
CO	g.	-110,53	197,55	-137,15
CO 2	g.	-393,51	213,66	-394,32
COCl 2	g.	-219,50	283,64	-205,31
CO 3 2-	iz??.	-676,3	-54,9	-528,1
Ca 2+	iz??.	-542,96	-55,2	-553,0
Ca(AlO 2 ) 2	kr.	-2327,9	144,3	-2210,2
Ca(BO 2 ) 2	kr.	-2030,96	105,2	-1924,2
CaC 2	kr.	-59,9	69,96	-64,9
CaCO 3	kr.	-1206,83	91,71	-1128,35
Ca(NO 3 ) 2	kr.	-935,76	193,30	-743,44
CaO	kr.	-635,09	38,07	-603,46
Ca(OH) 2	kr.	-985,12	83,39	-897,52
CaS	kr.	-482	56	-477
CaSiO 3	kr.	-1636,0	81,98	-1550,8
Cd 2+	iz??.	-76	-71	-78
Cd(OH) 2	kr.	-563	88	-474
Cl -	iz??.	-167,2	56,6	-131,4
Cl 2	g.	0	222,9	0
Cr	kr.	0	23,64	0
Cr 2 O 3	kr.	1141,3	81,2	-1059,7
Cu	kr.	0	33,2	0
Cu 2+	iz??.	66,0	-92,8	65,0
Cu(OH) 2	kr.	-444,6	84,0	-359,6
CuS	kr.	-53,14	66,53	-53,58
Fe	kr.	0	27,2	0
Fe 2+	iz??.	-87,2	-110,9	-78,96
Fe 3+	iz??.	-46,4	-309,2	-4,5
FeO	kr.	-264,85	60,75	-244,30
Fe 2 O 3	kr.	-822,16	87,45	-740,34
Fe 3 O 4	kr.	-1117,13	146,19	-1014,17
Fe(OH) 2	kr.	-562,1	88,0	-480,1
Fe(OH) 3	kr.	-827,2	105	-700,1
FeS	kr.	-100,42	60,29	-100,75
H + ( H 3 O + )	iz??.	0	0	0
H 2	g.	0	130,7	0
HBr	g.	-36,38	198,58	-53,43
HCl	g.	-92,31	186,79	-95,30
HCl	iz??.	-166,9	56,5	-131,2
HCO 3 -	iz??.	-691,1	95,0	-587,1
H 2 CO 3	iz??.	-699,5	187,4	-619,2
HNO 3	??.	-173,0	156,16	-79,90
H 2 O	g.	-241,9	188,9	-228,8
H 2 O	??.	-285,9	70,0	-237,4
H 2 O	kr.	-291,85	44,1	-234
H 2 O 2	iz??.	-187,86	109,60	-120,52
HS -	iz??.	-18	63	12
H 2 S	g.	-20,60	205,70	-33,5
H 2 S	iz??.	-39,7	108,8	-27,9
H 2 SO 4	??.	-813,99	156,90	-690,14
H 2 SO 4	iz??.	-811,0	?	-714,1
H 3 PO 4	iz??.	-1288,3	-158,1	-1142,6
H 2 PO 4 -	iz??.	-1302,5	90,37	-1135,1
HPO 4 2-	iz??.	-1298,7	-36,8	-1094,1
Hg	??.	0	75,9	0
Hg 2+	iz??.	174,0	-22,6	164,8
HgS	kr.	-59,0	105,4	-56,9
KCl	kr.	-436,65	82,55	-408,93
KClO 3	kr.	-391,2	142,97	-289,9
K 2 O	kr.	-363,2	94,1	-323,1
KOH	kr.	-424,72	79,28	-379,22
K 2 S	kr.	-428,4	111,3	-404,2
K 2 SO 4	kr.	-1433,69	175,56	-1316,04
Mg	kr.	0	32,68	0
Mg 2+	iz??.	-467	-138	-455,1
MgO	kr.	-601,49	27,07	-569,27
Mg(OH) 2	kr.	-924,66	63,18	-833,75
Mn	kr.	0	32,01	0
Mn 2+	iz??.	-220	-67	-230
MnO 2	kr.	-521,44	53,14	-466,68
Mn(OH) 2	kr.	-702	82	-617
N 2	g.	0	191,50	0
NH 3	g.	-45,94	192,66	-16,48
NH 4 +	iz??.	-132,4	114,4	-79,5
NH 4 Cl	kr.	-314,22	95,81	-203,22
NH 4 NO 3	kr.	-365,43	151,04	-182,93
N 2 O	g.	82,01	219,83	104,12
NO	g.	91,26	210,64	87,58
N 2 O 3	g.	83,3	307,3	140,6
NO 2	g.	34,19	240,06	52,24
N 2 O 4	g.	9,37	304,3	98,0
N 2 O 4	??.	-19,05	209,3	98,0
NO 3 -	iz??.	-207,5	147,3	-111,7
NaAlO 2	kr.	-1132,2	70,4	-1066,3
Na 2 O	kr.	-417,98	75,06	-379,26
NaOH	kr.	-426,35	64,43	-380,29
Na 3 PO 4	kr.	-1924,64	224,68	-1811,31
Na 2 SiO 3	kr.	-1525,4	113,8	-1427,7
Ni 2+	iz??.	-54	-129	-45
O 2	g.	0	205,04	0
OH -	iz??.	-230,2	-10,8	-157,0
P 2 O 5	kr.	-1507,2	140,3	-1371,7
PO 4 3-	iz??.	-1284,1	-218	-1019,5
Pb	kr.	0	64,81	0
PbCl 2	kr.	-360,9	136,0	-315,6
PbO	kr.	-217,61	68,70	-188,20
PbO 2	kr.	-276,56	71,92	-217,55
PbSO 4	kr.	-912,0	148,7	-814,3
S	kr. (rombiska alotrofisk? modifik?cija)	0	31,9	0
S 2-	iz??.	33	-15	86
SO 2	g.	-296,90	248,07	-300,21
SO 3	g.	-395,85	256,69	-317,17
SO 4 2-	iz??.	-909	18	-744
SiO 2	kr. (trigon?ls)	-911,6	41,9	-857,2
Sn (balt?)	kr.	0	51,6	0
Sn 2+	iz??.	-10,5	-22,7	-27,2
SnO	kr.	-286,2	56	-258,1
SnO 2	kr.	-581,2	52,3	-520,2
Ti	kr.	0	31	0
TiO 2	kr.	-944,50	50,39	-889,2
Zn	kr.	0	41,63	0
Zn 2+	iz??.	-153,74	-110,67	-147,26
ZnO	kr.	-348,11	43,51	-318,10

??misk? kin?tika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??misko reakciju ?trums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??misk?s reakcijas ?trums ir izejvielu koncentr?cijas samazin??an?s jeb produktu koncentr?cijas palielin??an?s laika vien?b?.

${\displaystyle v_{vid}=|{\frac {\Delta c}{\Delta t}}|}$, kur ${\displaystyle v_{vid}}$ ir reakcijas vid?jais ?trums, ${\displaystyle \Delta c}$ ir izejvielu vai produktu koncentr?cijas izmai?a, ${\displaystyle \Delta t}$ ir laika interv?ls.

${\displaystyle v=|{\frac {dc}{dt}}|}$, kur ${\displaystyle v}$ ir reakcijas patiesais ?trums, ${\displaystyle dc}$ ir koncentr?cijas diferenci?lis , ${\displaystyle dt}$ ir laika diferenci?lis.

Darb?go masu likums : ??misko reakciju ?trums ir tie?i proporcion?ls rea??jo?o vielu mol?ro koncentr?ciju reizin?jumam .

Homog?nas un heterog?nas sist?mas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??misk? kin?tika p?ta homog?nas sist?mas , kuras sast?v no vienas f?zes , un heterog?nas sist?mas , kuras sast?v no div?m vai vair?k?m f?z?m. Parasti, ja netiek preciz?ts, k?da ir sist?ma un taj? notieko??s reakcijas (homog?nas vai heterog?nas), pie?em, ka ?? sist?ma ir homog?na.

Visp?r?gai reakcijai

${\displaystyle aA+bB\longrightarrow dD}$

saska?? ar darb?go masu likumu ir ??ds ?truma jeb kin?tiskais vien?dojums:

${\displaystyle v=k\cdot c_{A}^{n}\cdot c_{B}^{m}}$,

kur ${\displaystyle k}$ ir reakcijas ?truma konstante , ${\displaystyle c_{A}}$ un ${\displaystyle c_{B}}$ ir vielu mol?r? koncentr?cija. K?pin?t?ji ${\displaystyle m}$ un ${\displaystyle n}$ da?os gad?jumos ir attiec?gi vien?di ar ${\displaystyle a}$ un ${\displaystyle b}$, tie tiek apr??in?ti eksperiment?li . Summu ${\displaystyle m+n}$ sauc par reakcijas pak?pi (k?rtu).

Heterog?n?m reakcij?m, kur?s rea?? cietas (krist?liskas) vielas, ?truma vien?dojumos cieto vielu koncentr?cijas neraksta, ietverot t?s ?truma konstantes v?rt?b? (cietas f?zes sast?vs procesa gait? nemain?s).

Aktiv?cijas ener?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Aktiv?cijas ener?ija ir ener?ija, kas j?pievada izejvielu sist?mai, lai padar?tu molekulas (atomus) rea??tsp?j?gas un lai notiktu reakcija; t? ir akt?v? kompleksa un izejvielu ener?ijas kr?juma starp?ba. Aktiv?cijas ener?ija var tikt pievad?ta siltuma veid?.

Reakcijas ?truma atkar?ba no temperat?ras [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Van't Hofa likums nosaka, ka reakcijas ?trums, temperat?rai palielinoties par 10 kelviniem , palielin?s divas l?dz ?etras reizes. T? izteiksme:

${\displaystyle v_{T_{2}}=v_{T_{1}}\cdot \gamma ^{\frac {T_{2}-T_{1}}{10}}}$,

kur ${\displaystyle v_{T_{1}}}$ ir reakcijas ?trums pie temperat?ras ${\displaystyle T_{1}}$, ${\displaystyle v_{T_{2}}}$ ir reakcijas ?trums pie temperat?ras ${\displaystyle T_{2}}$, ${\displaystyle \gamma }$ ir reakcijas ?truma temperat?ras koeficients.

Ar?niusa vien?dojums :

${\displaystyle lnk=lnA-{\frac {E_{A}}{RT}}}$,

kur ${\displaystyle ln}$ ir natur?llogaritms , ${\displaystyle k}$ ir reakcijas ?truma konstante, ${\displaystyle A}$ ir no temperat?ras mazatkar?ga konstante, ${\displaystyle E_{A}}$ ir aktiv?cijas ener?ija, ${\displaystyle R}$ ir g?zu univers?l? konstante , ${\displaystyle T}$ ir absol?t? temperat?ra .

Katal?ze [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Katal?ze ir ??misko reakciju pa?trin??anas metode, kur? izmanto katalizatorus. Katalizatori veido cit?dus akt?vos p?rejas kompleksus, t?d?j?di samazinot aktiv?cijas ener?iju.

Inhibitori jeb negat?vie katalizatori ir vielas, kas samazina reakcijas ?trumu, ta?u to darb?ba nav pret?ja katalizatoru darb?bai. ^[1]

??miskais l?dzsvars [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??misk? l?dzsvara konstante [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??miskais l?dzsvars var iest?ties atgriezenisk?s reakcij?s nosl?gt? tilpum?. No termodinamikas viedok?a l?dzsvara st?voklis past?v, ja ??misk?s sist?mas Gibsa ener?ija nemain?s. No kin?tikas viedok?a l?dzsvara st?voklis past?v, ja tie??s reakcijas ?trums ir vien?ds ar pretreakcijas ?trumu. Reakcijas produktu l?dzsvara koncentr?ciju reizin?juma un izejvielu koncentr?ciju reizin?juma attiec?ba ir past?v?gs lielums, ko sauc par l?dzsvara konstanti ${\displaystyle k_{lidzsv}}$.

L?dzsvara st?vokl? visp?r?gai reakcijai

${\displaystyle aA+bB\leftrightarrows dD+eE}$

${\displaystyle k_{lidzsv.}={\frac {[D]^{d}\cdot [E]^{e}}{[A]^{a}\cdot [B]^{b}}}}$,

kur ar vielu formul?m kvadr?tiekav?s apz?m?tas attiec?go vielu koncentr?cijas l?dzsvara st?vokl?.

??s konstantes skaitlisk? v?rt?ba ir atkar?ga no temperat?ras un nav atkar?ga no vielu s?kotn?j?s koncentr?cijas vai katalizatora kl?tb?tnes. Ja l?dzsvara konstante ir skaitliski liela ( ${\displaystyle k_{lidzsv}\gg 1}$), tad l?dzsvaru sasniegu?aj? sist?m? ir liel?ks reakcijas produktu daudzums, bet, ja ${\displaystyle k_{lidzsv}\ll 1}$, tad sist?m? l?dzsvara st?vokl? vair?k ir izejvielu.

${\displaystyle \Delta G^{0}=-R\cdot T\cdot lnk_{lidzsv}}$

Le ?atelj? princips [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Mainot l?dzsvara st?vokl? eso?as sist?mas apst?k?us (spiedienu, temperat?ru) vai vielu koncentr?ciju, iesp?jams pan?kt ?slaic?gu tie??s vai pretreakcijas p?rsvaru, to sauc par l?dzsvara nob?di. P?c Le ?atelj? principa , mainot k?du no l?dzsvar? eso?as sist?mas apst?k?iem vai vielu koncentr?ciju, l?dzsvars p?rvietojas t?s reakcijas virzien?, kuras pa?trin??an?s samazina izdar?to izmai?u.

L?dzsvara reakcijas koeficients [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dzsvara reakcijas koeficienta ${\displaystyle Q_{lidzsv.}}$ izteiksme ir l?dz?ga k? l?dzsvara konstentei ${\displaystyle k_{lidzsv.}}$, tikai vielu koncentr?ciju l?dzsvara st?vokl? viet? tiek rakst?tas moment?n?s vielu koncentr?cijas. Ja ${\displaystyle Q_{lidzsv.}=k_{lidzsv.}}$, sist?ma ir sasniegusi l?dzsvara st?vokli. Ja ${\displaystyle Q_{lidzsv.}<k_{lidzsv.}}$, l?dzsvars v?l nav iest?jies, un tas iest?sies, notiekot tie?ajai reakcijai. Ja ${\displaystyle Q_{lidzsv.}>k_{lidzsv.}}$, l?dzsvars v?l nav iest?jies, un tas iest?sies, notiekot pretreakcijai.

Koncentr?cijas un apst?k?u ietekme uz l?dzsvaru [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atbilsto?i Le ?atelj? principam, palielinot izejvielu vai samazinot produktu koncentr?ciju, pa?trin?s tie?? reakcija. Palielinot produktu un samazinot izejvielu koncentr?ciju, pa?trin?s pretreakcija.

Temperat?ras paaugstin??ana padara varb?t?g?ku endotermisko procesu, bet pazemin??ana ? eksotermisko. Jo liel?ks ir reakcijas siltumefekts, jo vair?k temperat?ras izmai?a ietekm? l?dzsvaru.

Spiediens re?li iedarbojas tikai uz g?zveida viel?m, spiediena izmai?a ietekm? l?dzsvara st?vokli tikai tad, ja process norisin?s ar tilpuma izmai??m. Spiediena paaugstin??ana izraisa l?dzsvara p?rvieto?anos t?s reakcijas virzien?, kur? notiek g?zveida vielu daudzuma (sist?mas tilpuma) samazin??an?s, bet spiediena pazemin??ana ? t?s reakcijas virzien?, kur? g?zveida vielu daudzums palielin?s. ^[1]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??misk?s reakcijas j?dziens past?v kop? 18. gadsimta. T?s izcelsme bija agr?nos eksperimentos, kuros ??misk?s vielas klasific?ja k? ??miskos elementus un to savienojumus , un teorij?s, kas izskaidroja ?os procesus. ??misk?s reakcijas j?dziena izstr?dei bija noz?m?ga loma defin?jot ??mijas zin?tni, k? t? ir zin?ma m?sdien?s.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1. ↑ ^{1,0 1,1 1,2} Valdis Kokars. Visp?r?g? ??mija . R?gas Tehnisk? universit?te, 2009. 102.?135. lpp. ISBN   978-9984-32-700-6 .
2. ↑ J. Kreicberga, V. Kampars. Laboratorijas darbi ??mij? . R?gas Tehnisk? universit?te, 2002. 92.?99. lpp.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: ??misk? reakcija .
• ≪Chemical reaction≫ (ang?u). Encyclopedia Britannica.
• Kar?ms D?ar?hs. ≪What triggers a chemical reaction? (Kas izraisa ??misko reakciju?)≫ (ang?u). TED-Ed (youtube.com), 2015. gada 20. janv?ris.
• ≪Реакции химические≫ (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2019. gada 11. apr?l? . Skat?ts: 2019. gada 24. oktobr? .

Autoritat?v? vad?ba WorldCat LCCN : sh85022952 GND: 4009853-9 BNF: cb119418960 (data) NDL: 00564411 NKC: ph119150