Liel? bada laik? (1847)
Lielais bads ?rij?
(
?ru
:
An Gorta Mor
,
ang?u
:
Great Famine
), paz?stams ar? k?
Kartupe?u bads
, bija
bada
un
slim?bu
periods
?rij?
no 1845. l?dz 1852. gadam. T? bija v?sturiska l?me?a soci?l? kr?ze, kas b?tiski ietekm?ja ?rijas sabiedr?bu un v?sturi kopum?.
Liel? bada laik? g?ja boj? aptuveni 1 miljons cilv?ku un vair?k nek? 1 miljons pameta valsti, k? rezult?t? no 1841. l?dz 1871. gadam iedz?vot?ju skaits samazin?j?s par 20?25% (da??s pils?t?s l?dz pat 67%). No 1845. l?dz 1855. gadam ?riju pameta vismaz 2,1 miljons cilv?ku. T? k? visvair?k cieta ?rijas rietumu un dienvidu da?a, kur domin?ja
?ru valoda
, ?o periodu ?ru valod? d?v?ja par
an
Drochshaol
? "slikta dz?ve".
Bada c?lonis bija
kartupe?u
fitoftoroze
, kas 1840. gados sk?ra kartupe?u ra?u vis?
Eirop?
, izraisot papildu 100 t?ksto?u n?ves gad?jumu ?rpus ?rijas. Vald?bas r?c?bu bada posta mazin??anai aptur?ja jaun?
vigu
administr?cija
London?
, kas da??ji pietur?j?s pie
laissez-faire
ekonomisk?s
doktr?nas, da??ji t?p?c, ka uzskat?ja, ka bada c?lonis ir mor?les tr?kums. Londonas atteik?an?s aizliegt p?rtikas eksportu no ?rijas bada laik? nekav?joties izrais?ja str?dus, veicinot pretbritu noska?ojumu un
neatkar?bas
ieg??anas kampa?u. Saasin?j?s etnisk? un
reli?isk?
spriedze, vairojot
nacion?lismu
un
republik?nismu
gan ?rij?, gan ?ru emigrantu vid? vis? pasaul?.