Baltijas feder?cija bija Latvijas PSR VDK likvid?ta latvie?u jaunie?u nacion?l?s pretest?bas grupa, kurus apcietin?ja un noties?ja Arv?da Pel?es organiz?to "t?r??anu" laik? 1962. gad?, aps?dzot grupas dal?bniekus "pretpadomju a?it?cij?, grupas organiz??an? un dzimtenes nodev?b? ". ^[1]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c PSKP 20. kongresa 1956. gada febru?r? ?ikita Hru??ovs aizs?ka da??jas desta?iniz?cijas reformas. Tom?r jau 1959. gad? t. s. "Atkusnis" beidz?s un uz Latviju nos?t?ja PSKP CK brig?di, lai p?rbaud?tu LPSR vad?bas darbu. No 1959 . gada j?lija l?dz novembrim notika LKP rindu t?r??anas no nacion?lkomunistiem . Ap 2000 cilv?ku zaud?ja amatus. P?c A. Pel?es r?kojuma Latvijas PSR VDK 1960.- 1962. gad? apcietin?ja ar? daudzus nacion?lpatriotiski noska?otus Latvijas iedz?vot?jus. VDK darbinieki apcietin?tos nod?v?ja par "Baltijas feder?cijas" grupu, kuras dal?bnieki bija Gun?rs Rode , Dailis Rijnieks , J?nis Rijnieks , Aina Z?baka , Ziedonis Rozenbergs , Viktors Kalni?? un Uldis Ofkants . Lietu Latvijas PSR Augst?k? tiesa izskat?ja no 1962. gada 28. novembra l?dz 28. decembrim.

Tiesnesis Raimonds Br?ze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Z?bakai ? 12, U. Ofkantam un V. Kalni?am ? 10 gadus, Z. Rozenbergam ? se?us, J?nim Rijniekam ? piecus gadus ieslodz?jum?. ^[2] Ieslodz?jumu pavad?ja stingra re??ma nometn? Mordvij? , kur iepazin?s ar Gun?ru Astru . ^[3]

Latvijas PSR Augst?k?s tiesas izvirz?t?s aps?dz?bas (fragmenti) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Dz?vodams Maskav?, Viktors Kalni?? (..) sav? dz?vokl? klaus?j?s pretpadomju satura ?rzemju radio p?rraides, pie kam vair?kk?rt pie??va, lai ??s p?rraides kop? ar vi?u noklaus?s ar? Knuts Skujenieks;
• Sav?s v?stul?s t?vam (..) l?dz demobiliz??anai no Padomju armijas 1957. gad? Dailis Rijnieks apmeloja Padomju Savien?bas Komunistisko partiju, Padomju Savien?bas valsts iek?rtu un politiku, soci?lisma b?t?bu Padomju Savien?b?, izteica savas domas, ka "j?c?n?s par ?stu br?v?bu un ne t?du, k?da past?v";
• Dailis Rijnieks un Gun?rs Rode, savstarp?ji apsprie?oties, nol?ma, ka viena no pagr?des organiz?cijas c??as metod?m par Baltijas republiku atdal??anu no Padomju Savien?bas ir bru?ota sacel?an?s, pielietojot k? parastos, t? ar? modernos kaujas iero?us, ieskaitot ar? ra?e?u un bakteriolo?iskos iero?us, kurus dom?ja izgatavot pa?u sp?kiem vai ar? ieg?t, sagr?bjot Latvijas PSR teritorij? izvietot?s Padomju Armijas ra?e?u b?zes;
• 1961. gada ruden? p?c Rodes ieteikuma Ofkants ieg?d?j?s sev gr?matu "?au?ana ar autom?tisk?m pistol?m" nol?k? izmantot ?o gr?matu k? m?c?bu l?dzekli, lai prec?z?k var?tu pielietot iero?us c??? pret padomju varu. ^[4]

Sekas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c soda izcie?anas vair?kus "Baltijas feder?cijas" grupas dal?bniekus izs?t?ja uz ?rzem?m, kur vi?i piedal?j?s PBLA inform?cijas biroju rad??an?, izplatot inform?ciju par padomju repres?vaj?m metod?m. Gun?rs Rode uzst?j?s Kopenh?genas tribun?l?, liecinot par cilv?kties?bu p?rk?pumiem un p?rkrievo?anu Latvij?. ^[5]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]