Triju Zvaig??u ordenis
ir visaugst?kais
Latvijas
valsts apbalvojums
, ko pie??ir par sevi??iem nopelniem T?vijas lab?. Tie var izpausties valsts, pa?vald?bas, sabiedriskaj?, kult?ras, izgl?t?bas, zin?tnes, sporta vai saimnieciskaj? darb?. Par nopelniem uzskat?ms gan atsevi??s izcils darbs, gan ilgsto?a, priek?z?m?ga un pan?kumiem bag?ta darb?ba, gan ?pa?i nopelni Latvijas neatkar?bas atjauno?anas period? vai valsts t?l?kas nostiprin??anas laik?.
Ar Triju Zvaig??u ordeni var apbalvot ar? ?rvalstu vad?t?jus un ?rvalstu vald?bu vad?t?jus, starptautisko organiz?ciju vad?t?jus, ?rvalstu v?stniekus un citas ?rvalstu amatpersonas.
[1]
Orde?a dev?ze ir:
"Per aspera ad astra"
(
lat??u
:
Caur ?rk??iem uz zvaigzn?m
).
Triju Zvaig??u ordenis dibin?ts
1924
. gada
24. mart?
par piemi?u Latvijas valsts tap?anai, atjaunots p?c
Latvijas neatkar?bas atjauno?anas
ar
1994
. gada
25. oktobra
likumu "Par Triju Zvaig??u ordeni". Likums noteica ordenim to pa?u dev?zi, t?s pa?as orde?a ??iras un goda z?mju pak?pes.
Triju Zvaig??u orde?a metu autors ir latvie?u m?kslinieks
Gustavs ??ilters
. Triju Zvaig??u orde?us izgatavo juveliera un met?lm?kslinieka J??a Mik?na zeltka?u darbn?c? "Kalvis". Orde?u lent?tes jeb muar? tiek pas?t?tas no
D?nijas
firmas, kas lenti gatavoja
1920. gados
, jaun?s lentes tiek izgatavotas p?c t? pa?a laika analoga. No agr?kajiem tagad?jie orde?i at??iras ar to, ka tagad uz tiem ir atjauno?anas datums un tekst? nomain?ts
burtveidols
, k? ar? izmain?ts
ugunskrusta
elementa dizains ??d?. Orde?us un goda z?mes pas?ta
Prezidenta kanceleja
, bet visus izdevumus sedz valsts.
Triju Zvaig??u ordenim nosac?tas piecas ??iras:
- I ? lielkrusta komandieris
- II ? lielvirsnieks,
- III ? komandieris,
- IV ? virsnieks,
- V ? kavalieris.
Triju Zvaig??u orde?a Goda z?mes:
- I pak?pes ? zelta,
- II pak?pes ? sudraba,
- III pak?pes ? bronzas.
Triju Zvaig??u ordenis ir baltas emaljas
krusts
zelt?t? aplokojum?. Krusta aversa centr? atrodas zilas emaljas medaljons stiliz?t? zelt?t? aplokojum?. Medaljona vid? tr?s
zvaigznes
. Krusta reversa centr? ir zelt?ts medaljons ar dev?zi "Per aspera ad astra" aplokojum? un ierakstu medaljon? "Latvijas Republika - 1918.g. 18.novembris".
Pirm?s ??iras ordenis ? liel? zvaigzne ? ir piecst?ru zvaigzne sudrab?. Att?lums no zvaigznes viduspunkta l?dz st?rim ? 44 mm. Zvaigznes viduspunkt? zilas emaljas medaljons zelt?t? aplokojum?. Medaljona vid? tr?s zvaigznes. Aplokojum? uzraksts "Par T?viju".
K? ?pa?u balvu lielkrusta komandierim var pie??irt orde?a ??di.
Otr?s ??iras ordenis ? maz? zvaigzne ? ir t?da pa?a veida k? liel? zvaigzne, tikai att?lums no zvaigznes viduspunkta l?dz st?rim ? 41 mm.
Orde?a krusta diametrs ir 40 mm kavalieriem un virsniekiem, 49 mm ? komandieriem.
Orde?a ??de sast?v no 10 zelt?tiem posmiem. Orde?a lente ir gai?zil? kr?s? ar zelt?t?m sv?tr?m, abpus?gi ielokota.
Triju Zvaig??u orde?a goda z?me ir apa?? vairogs 30 mm diametr?, kura avers? reljefi izcelts Triju Zvaig??u orde?a krusta att?ls, bet revers? ir uzraksts "Par T?viju" un zem t? liesmaina sirds. Vairogs aplokots ar ozola vainagu. 1. pak?pes z?me ? zelta, 2. pak?pes ? sudraba un 3. pak?pes ? bronzas.
-
Orde?a komplekts
-
1929. gad? Zviedrijas karalim pasniegtaj? orde?a ??d? redzams ori?in?lais ugunskrusta dizains
-
Orde?a krusts (pirms 1940)
-
Orde?a zvaigzne (pirms 1940)
-
Orde?a zvaigzne
Ordeni n?s? tikai sv?tkos un svin?gos gad?jumos pie attiec?ga ap??rba un ja to prasa pas?kuma protokols. P?c apbalvo?anas ar augst?kas ??iras ordeni zem?kas ??iras ordeni vairs nen?s?.
- Kavalieri n?s? orde?a krustu 32 mm plat? lent?, bez rozetes, kr??u kreisaj? pus?.
- Virsnieki n?s? orde?a krustu 32 mm plat? lent?, ar rozeti, kr??u kreisaj? pus?.
- Komandieri n?s? orde?a krustu 52 mm plat? lent? ap kaklu.
- Lielvirsnieki n?s? orde?a krustu t?pat k? komandieri un mazo zvaigzni kr??u labaj? pus?.
- Lielkrusta komandieri n?s? p?r labo plecu 110 mm platu lenti, kuras galu savienojum? piestiprin?ts 54 mm orde?a krusts, vai ap kaklu ??di ar ?o krustu un lielo zvaigzni kr??u kreisaj? pus?.
- Orde?a goda z?mi n?s? virs trijst?ra veid? saloc?tas orde?a lentes kr??u kreisaj? pus?.
Ikdien? atsevi??os gad?jumos n?s? orde?a miniat?rz?mes vai maz?s noz?mes (svin?ga pie?em?ana, ofici?la tik?an?s).
Triju Zvaig??u ordeni pie??ir par nopelniem T?vijas lab?, kas var izpausties valsts, pa?vald?bu, sabiedriskaj?, kult?ras un saimnieciskaj? darb?. Ar ordeni var apbalvot ar? oblig?t? dienesta karav?rus un citu valstu pilso?us. Par nopelnu uzskat?ma ilgsto?a, priek?z?m?ga un pan?kumiem bag?ta darb?ba, k? ar? atsevi??i izcili darbi Latvijas neatkar?bas atjauno?anas period? vai valsts t?l?kas nostiprin??anas un veido?anas laik?.
[2]
L?dz
Latvijas okup?cijai
1940. gad? ar TZO bija apbalvotas 8822 personas, bet ar orde?a Goda z?m?m ? 7973 personas.
I ??iras ordeni pie??ir vien?gi
Latvijas Valsts prezidentiem
p?c iev?l??anas amat? un ?rvalstu vad?t?jiem vi?u ofici?lo viz??u laik?.
2000
. gada
3. maij?
ar III ??iras Triju Zvaig??u ordeni apbalvoja visus Latvijas Augst?k?s padomes deput?tus, kas balsoja par
deklar?ciju “Par Latvijas Republikas neatkar?bas atjauno?anu”
.
Da?a no Triju Zvaig??u orde?a sa??m?jiem ir apvienoju?ies Triju Zvaig??u orde?a br?l?b?.
[3]
|
---|
| ??iras
| |
---|
| Goda z?mes
| |
---|
| Citi Latvijas Valsts apbalvojumi
| |
---|
|