한국   대만   중국   일본 
Liep?ja ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Liep?ja

Vikip?dijas lapa
Liep?ja
Valstspils?ta
Skats uz Liepāju
Skats uz Liep?ju
Karogs: Liepāja
Karogs
Ģerbonis: Liepāja
?erbonis 		Logo: Liepāja
Logo
Liepāja (Latvija)
Liepāja
Liep?ja
Koordin?tas: 56°30′42″N 21°00′50″E  /  56.51167°N 21.01389°E  / 56.51167; 21.01389 Koordin?tas : 56°30′42″N 21°00′50″E  /  56.51167°N 21.01389°E  / 56.51167; 21.01389
Valsts Karogs: Latvija  Latvija
Pirmoreiz min?ta 1253. gad?
Pils?tas ties?bas kop? 1625. gada
Citi
nosaukumi 		v?cu : Libau
krievu : Лиепая
po?u : Lipawa
lietuvie?u : Liepoja
Administr?cija
 ? Domes priek?s?d?t?js Gun?rs Ansi?? ( Liep?jas Partija )
Plat?ba [1]
 ? Kop?j? 68,0 km 2
 ? sauszeme 51,3 km 2
 ? ?dens 16,7 km 2
Iedz?vot?ji (2023) [2]
 ? kop? 67 088
 ? vieta 3
 ?  bl?vums 1 307,0 iedz./km 2
Laika josla EET ( UTC+2 )
 ? Vasaras laiks ( DST ) EEST ( UTC+3 )
Pasta indeksi LV-34(01-17)
M?jaslapa www.liepaja.lv
Liep?ja Vikikr?tuv?

Liep?ja ir tre?? liel?k? pils?ta Latvij? , viena no desmit valstspils?t?m . T? ir liel?k? Kurzemes pils?ta, kas atrodas Latvijas rietumu krast? starp Baltijas j?ru un Liep?jas ezeru , kuru ar j?ru savieno Tirdzniec?bas kan?ls . Liep?ja ir noz?m?ga kult?ras, izgl?t?bas, r?pniec?bas un ostas pils?ta ar tre?o liel?ko ostu Latvij? p?c p?rkrauto kravu daudzuma.

V?stures avotos t? pirmo reizi min?ta k? L?vas ciems ( lat??u : villa Liva , v?l?k ar? Lyva, Live ) 1253. gad?, savuk?rt pils?tas ties?bas tai pie???ra 1625. gad?. Liep?jas kop?j? plat?ba ir 60,37 km² , p?c 2019. gada pils?t? dz?voja 68 945 iedz?vot?ji.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Liep?jas v?sture
1846. gada ?erbonis

Pils?ta ir izaugusi no L?vas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liep?jas ezera notekas uz j?ru. 1263. gad? te uzc?la V?cu orde?a bru?inieku cietoksni. Jau att?st?bas s?kum? bija m??in?jumi Liep?ju att?st?t k? ostas pils?tu, tom?r pirm? ostas izb?ve notika tikai 17./18. gadsimta mij?. Liel? Zieme?u kara laik? 1701. gad? Liep?ju ie??ma Zviedrijas karalis K?rlis XII , bet p?c kara beig?m pils?ta non?ca Polijas ?pa?um?. Tre?aj? Polijas dal??an? 1795. gad? to ie??ma Krievija. [4] 19. gadsimta s?kum? un vair?kos pa??mienos gadsimta vid? un beig?s, k? ar? 20. gadsimta s?kum?, ostu vair?kk?rt padzi?in?ja un turpin?ja izb?ves darbus, lai t? k??tu piem?rota oke?na tvaiko?u uz?em?anai. Ta?u Liep?jas strauj?kais uzplaukums s?k?s p?c Liep?jas - Romnu dzelzce?a atkl??anas, ar ko t? tika savienota ar p?r?jo Krievijas Imp?riju . ?? dzelzce?a Liep?jas - Ka?iodoru posmu atkl?ja jau 1871. gad?, bet 1873. gad? atkl?ja ar? Jelgavas - Ma?ei?u posmu, kas Liep?ju savienoja ar Jelgavu un R?gu . T? rezult?t? iev?rojami pieauga ne vien ostas apgroz?jumi, bet ar? lok?l? tirdzniec?ba, r?pniec?ba (sevi??i met?la, ??misk? un koku) un iedz?vot?ju skaits. K? gandr?z neaizsalsto?a osta l?dz Pirmajam pasaules karam Liep?ja uz??ma ar? to ostu (R?gas, Tallinas , P?terburgas ) apgroz?jumus, kas uz ilg?ku vai ?s?ku laiku aizsala. 1906. gad? tika atkl?ta satiksme starp Liep?ju un ?ujorku , un Liep?ja bija izejas osta ar? vair?k?m cit?m tvaiko?u l?nij?m satiksmei ar Londonu , Hamburgu , Kopenh?genu , R?gu un P?terburgu. [5]

Latvijas br?v?bas c??u laik? 1919. gada 7. janv?r? Liep?j? ierad?s Latvijas Pagaidu vald?ba ar K. Ulmani priek?gal? un l?dz 1919. gada j?lijam Liep?ja bija Latvijas vald?bas uztur??an?s vieta, 27. febru?r? t? izdeva r?kojumu par bezzemnieku apg?d??anu ar zemi. 1919. gada 16. apr?l? Liep?j? notika Apr??a pu?s , kura rezult?t? pie varas n?ca pu?istu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maij? Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu vald?ba . Likum?g? Pagaidu vald?ba l?dz 27. j?nijam p?rc?l?s uz tvaikoni "Saratova" , kas ang?u milit?raj? aizsardz?b? st?v?ja Liep?jas ost?.

P?c 1939. gada Savstarp?j?s pal?dz?bas pakta starp Latviju un PSRS nosl?g?anas Liep?j? izvietoja ap 15 000 padomju karav?ru. 1941. gada 23. j?nij? s?kas kauja par Liep?ju , kuras laik? tiek izn?cin?ta liela da?a pils?tas centra apb?ves. P?c kara Liep?ja nok?uva Latvijas PSR sast?v?, un t?s ekonomiku pak?rtoja vienotam Padomju Savien?bas tautsaimniec?bas pl?nam. 1966 . gada 15. septembr? PSRS Ministru Padome pie??ma l?mumu Liep?ju att?st?t k? j?ras kara b?zi. 1967 . gada 1. septembr? Liep?jas ostu sl?dza tirdzniec?bas ku?iem, iz?emot tos ku?us, kuri p?rvad?ja j?lcukuru no Kubas . 1987. gada novembr? notika pirm? grupas " Helsinki-86 " organiz?t? akcija pie Zieme?u kaps?tas , kas tika brut?li izkl?din?ta. 1991. gada Augusta pu?a laik? notika Liep?jas pils?tas padomes ?rk?rtas s?de, kas aicin?ja iedz?vot?jus izr?d?t pilsonisko nepak?au?anos gad?jum?, ja varu sagr?btu milit?ri civil? komiteja. Liep?jas uz??mumos s?k?s streiks, p?rtrauca tramvaju un autobusu satiksmi, n?kamaj? dien? streiku p?rtrauca. 23. august? LTF valdes locek?i, milicija un prokurat?ras darbinieki p?r??ma LKP ?pa?umu Graudu iel? 50 un demont?ja ?e?ina pieminekli.1994. gada 31. august? likvid?ja Krievijas j?ras kara flotes b?zi, un 1997 . gada 18. febru?r? Saeima pie??ma Liep?jas speci?l?s ekonomisk?s zonas likumu.

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pils?ta aiz?em 1,5 ? 6,5 km platu piekrastes k?pu valni un aizk?pas l?dzenumu Piej?ras zemienes B?rtavas l?dzenum? . Liep?ju ieskauj Dienvidkurzemes novads , un zieme?os pils?ta robe?ojas ar Medzes pagastu , austrumos ar Grobi?as pagastu , bet dienvidos - ar N?cas pagastu , T?s rietumu robe?a iet pa Baltijas j?ras krastu. [6] Tirdzniec?bas kan?ls savieno ezeru ar j?ru, sadalot pils?tu dienvidu un zieme?u da??, ko bie?i d?v? attiec?gi par Vecliep?ju un Jaunliep?ju . Gar krastu pils?ta stiepjas uz zieme?iem, l?dz sasniedz Karostas kan?lu. Uz zieme?iem no Karostas kan?la atrodas Karosta , kas tagad ir piln?b? integr?ta Liep?j? un ir pils?tas zieme?u rajons. Liep?jas piekrasti veido nep?rtraukta smil?aina pludmale un k?pas.

Aizsarg?jam?s teritorijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dabas teritorijas pavisam aiz?em aptuveni tre?o da?u no pils?tas teritorijas. ??s teritorijas p?rsvar? atrodas pils?tas nomal?s un nav savienotas ar nelielaj?m za?aj?m teritorij?m pils?tas centr?laj? da??. [7] Eiropas Savien?bas noz?mes ?pa?i aizsarg?jamie biotopi aiz?em 17,8 % no Liep?jas valstspils?tas teritorijas. Biotopi atrodas gan ?pa?i aizsarg?jam?s dabas teritorij?s, gan ?rpus t?m. Pavisam Liep?jas pils?t? konstat?ti 27 ES noz?mes biotopu veidi. Liep?jas pils?t? liel?k?s plat?bas aiz?em Ezeri ar mietura??u aug?ju (Liep?jas ezers) (biotopa kods 3140), Me?ainas piej?ras k?pas (biotopa kods 2180) un Staign?ju me?i (biotopa kods 9080) [8]

Me?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas pils?tas me?a zemes aiz?em 1368,9 ha, no kuriem me?audzes veido 83%, p?r?jo aiz?em purvi (4,7%), lauces un smilt?ji (9,5%), p?rpl?sto?i klajumi un infrastrukt?ras objekti (kop? nepilnus 3%). Priv?tajiem zemes ?pa?niekiem pieder 109,6ha, bet 92% me?a zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pa?vald?bai. Pils?tas me?u veido pieci atsevi??i me?u mas?vi: liel?kais ? pils?tas zieme?u da??, t.sk. Karostas me?s, Rei?u me?s, me?i pie re?ion?l?s slimn?cas , dienvidrietumu un Za??s birzs me?u mas?vi.

Pils?tai rakstur?ga liela me?a aug?anas apst?k?u tipu da??d?ba, ko nosaka un ietekm? teritorijas ?eolo?iskie un hidrolo?iskie apst?k?i. Sausie?u me?i aiz?em 39% no me?u teritorijas, me?i uz slapj?m miner?laugsn?m 13%, purvainie me?i 22%, bet nosusin?tie me?i 26%. Bie??k sastopami sausie?u me?i ir sils un m?tr?js . Sal?dzino?i lielas plat?bas aiz?em slapjie me?i, ?pa?i slapjais damaksnis (11% no visiem me?iem) un niedr?js (12% no me?iem). No nosusin?tajiem me?iem vair?k sastopams m?tru ?renis, platlapju ?renis un platlapju k?drenis. Me?a valsts re?istr? inventariz?cijas datos ir atz?m?ts ?oti rets aug?anas apst?k?u tips ? gr?nis , bet dab? ?? teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bag?tin?jusies un main?jusies ve?et?cija. [7]

Liep?jas ezers

Virszemes ?de?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?de?u teritorijas aiz?em 1009 ha (17% no pils?tas kopplat?bas). Liep?jas pils?tas hidrolo?isko sist?mu veido da??di elementi, tai skait? Liep?jas un Tosmares ezeri, kas pils?tu norobe?o no austrumiem, un ir Natura 2000 teritorijas.(pils?t? atrodas ¼ da?a ezera, p?r?j? da?a izvietojas Ota??u un N?cas pagast?). Ir ar? upes ? V?rnieku upe, Kal?jup?te un ?lande , kan?li: Tirdzniec?bas , Karostas, Cietok??a un P?rkones (bijus? upe), k? ar? m?ksl?g? ?denskr?tuve Beberli?i. Pils?ta atrodas Baltijas j?ras krast?. Atbilsto?i Latvijas iedal?jumam upju baseinu apgabalos Liep?jas pils?tas teritorija ietilpst Ventas upju baseina apgabal? [7]

Augsnes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Teritorij? domin?jo?o aug??u tipu, k? ar? valdo?o ?eogr?fisko ainavu nosaka Piej?ras zemienei rakstur?gie mazaugl?gie smil?ainie cilmie?i un apgr?tin?tas dabiskas noteces apst?k?i. P?c meh?nisk? sast?va domin?jo?as ?eit ir smilts augsnes, no aug??u grup?m ? tipiskais podzols reljefa pac?lumos un k?draina podzol?ta glejaugsne ieplak?s, ka ar? vel?nu glejaugsne un vel?npodzol?t? glejaugsne. Liel? mitruma d?? teritorijai rakstur?gi p?rpurvo?an?s procesi. [7]

Klimats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas pludmale

Klimatiskos apst?k?us Liep?j? b?tiski ietekm? tie?ais j?ras tuvums, t?p?c Liep?ja atrodas m?renaj? j?ras klimata josl? . J?ras gaisa izpl?de veido ?iem platuma gr?diem sal?dzino?i zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperat?ras. Liep?j? ir augst?k? vid?j? gaisa temperat?ra Latvij?, kas ir +7,0 °C. Gada vid?j?s gaisa temperat?ras v?rt?bu izmai?a Liep?j? starp m?sdienu klimatisk?s normas periodu (1981.-2010. g.) un klimatisk?s references periodu (1961.-1990. g.) uzr?da pieaugumu par ~0,7 °C. Silto diennak?u ?patsvara izmai?as Liep?j? uzr?da ?oti noz?m?gu pieaugo?u tendenci. Starp m?sdienu klimatisk?s normas periodu un klimatisk?s references periodu tas ir ~4,5%. [8] P?c stundu skaita Liep?j? ir viens no augst?kajiem vid?jiem Saules sp?d??anas ilguma r?d?t?jiem, kas ir vid?ji 1900 stundu gad?. [9] Ziemai rakstur?gi bie?i atku??i, t?p?c Piej?ras zemien? sniega sega parasti ?oti nenotur?ga, t?s biezums reti p?rsniedz 5?10 cm. [7]

Ir nov?rojams liels v?jaino dienu skaits sal?dzin?jum? ar Latvijas iek?zemes rajoniem. Teritorij? valdo?ie ir visi rietumu un dienvidu rumbu v?ji . To vid?jais ?trums ir 6,1 m/s. Maksim?lie v?ja ?trumi (liel?ki, k? 20 m/s) parasti tiek nov?roti rudens un ziemas period?, vairum? gad?jumu tie ir rietumu rumbu v?ji. Rakstur?gi, ka v?ja ?trums un nereti ar? virziens bie?i main?s ?oti ?s? laika spr?d?. [7] 1967. gada 17. ? 18. oktobr? notika valsts v?stur? sp?c?g?k? v?tra, un Liep?j? 18. oktobr? tika re?istr?ts l?dz ?im visliel?kais Latvij? nov?rotais v?ja br?zmu ?trums ? 48 m/s. Pils?t? ir vid?ji visvair?k v?trainu dienu gad? - 7,9, kad vid?jais v?ja ?trums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gad? ?is r?d?t?js sasniedza pat 36 dienas. [10] Ilggad?g?s izmai?as nor?da uz ?oti b?tisk?m v?trainu dienu skaita samazin??an?s tendenc?m. Sal?dzinot ar klimatisk?s references periodam pietuvin?ta perioda (1966.-1995. gads) v?rt?b?m, m?sdien?s vid?jais v?ja ?trums Latvij? ir caurm?r? par 0,1-0,4 m/s samazin?jies. Liep?jas meteorolo?isko nov?rojumu stacij? at??ir?bas p?rsniedz pat 1 m/s apm?rus, kas saist?tas ar sp?c?gaj?m v?tr?m, kuras ?pa?i izteikti sk?ra ?o nov?rojumu staciju apskat?t? perioda pirmajos gados. [8]

Liep?jas meteorolo?iskie dati
M?nesis Jan Feb Mar Apr Mai J?n J?l Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augst?k? temperat?ra °C (°F) 7.9
(46.2) 		15.5
(59.9) 		17.8
(64) 		24.5
(76.1) 		30.0
(86) 		32.7
(90.9) 		33.7
(92.7) 		35.6
(96.1) 		30.7
(87.3) 		22.2
(72) 		15.4
(59.7) 		10.1
(50.2) 		35.6
(96.1)
Augst?k? vid?j? temperat?ra °C (°F) 0.8
(33.4) 		0.7
(33.3) 		3.8
(38.8) 		9.8
(49.6) 		15.3
(59.5) 		17.9
(64.2) 		21.0
(69.8) 		21.0
(69.8) 		16.5
(61.7) 		11.3
(52.3) 		5.6
(42.1) 		2.3
(36.1) 		10.5
(50.9)
Dienas vid?j? temperat?ra °C (°F) ?1.3
(29.7) 		?1.7
(28.9) 		1.0
(33.8) 		6.0
(42.8) 		11.2
(52.2) 		14.3
(57.7) 		17.4
(63.3) 		17.4
(63.3) 		13.2
(55.8) 		8.6
(47.5) 		3.6
(38.5) 		0.3
(32.5) 		7.6
(45.7)
Zem?k? vid?j? temperat?ra °C (°F) ?3.3
(26.1) 		?4.1
(24.6) 		?1.9
(28.6) 		2.2
(36) 		7.0
(44.6) 		10.7
(51.3) 		13.8
(56.8) 		13.7
(56.7) 		9.9
(49.8) 		5.9
(42.6) 		1.5
(34.7) 		?1.8
(28.8) 		4.5
(40.1)
Zem?k? temperat?ra °C (°F) ?32.9
(?27.2) 		?31.6
(?24.9) 		?23.8
(?10.8) 		?10.1
(13.8) 		?4.3
(24.3) 		0.5
(32.9) 		4.8
(40.6) 		4.6
(40.3) 		?1.7
(28.9) 		?7.3
(18.9) 		?17.5
(0.5) 		?25.8
(?14.4) 		?32.9
(?27.2)
Nokri??u daudzums mm (collas) 58.5
(2.303) 		42.2
(1.661) 		46.5
(1.831) 		43.0
(1.693) 		41.2
(1.622) 		56.0
(2.205) 		72.1
(2.839) 		77.9
(3.067) 		81.9
(3.224) 		89.8
(3.535) 		87.8
(3.457) 		73.7
(2.902) 		762.9
(30.035)
Vid?jais dienu skaits ar nokr. 13.7 9.9 10.6 7.1 6.9 8.3 8.8 10.0 12.0 13.8 15.6 14.5 130.1
% gaisa mitrums 87.2 85.8 82.8 76.3 75.7 77.4 78.9 78.5 80.5 82.9 87.4 86.9 81.7
Vid?jais saulaino stundu skaits 34 64 130 187 273 295 279 248 173 103 43 28 1 857
Avots nr. 1: NOAA (sun 1961?1990) [11]
Avots nr. 2: Weatherbase [12]

Apkaimes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. Vecliep?ja
  2. Ezerkrasts
  3. Dienvidrietumu rajons
  4. Zieme?u priek?pils?ta
  5. Jaunliep?ja
  6. Velnciems
  7. Karosta
  8. Tosmare
  9. Za?? birze
  10. Jaun? pasaule

Administr?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pa?reiz?jais m?rs Gun?rs Ansi?? un biju?ais m?rs Uldis Sesks

Liep?jas pils?tas domi veido ?etrpadsmit deput?ti un m?rs . Pils?tas v?l?t?ji ik p?c ?etriem gadiem j?nij? iev?l jaunu vad?bu. Dome no sava vidus iev?l pils?tas domes priek?s?d?t?ju (saukts ar? par pils?tas m?ru), divus priek?s?d?t?ja vietniekus (m?ra vietniekus), kas ir pilnas slodzes amatpersonas. Pils?tas dome iece? ar? ?etru past?v?go komiteju locek?us, kas sagatavo jaut?jumus apsprie?anai domes s?d?s: Finan?u komiteja, Izgl?t?bas, kult?ras un sporta komiteja, Soci?lo lietu, vesel?bas un sabiedrisk?s k?rt?bas komiteja un Pils?tas att?st?bas komiteja. [13] Liep?jas pils?tas darb?bas bud?ets 2022. gad? bija 104 miljoni eiro. [14] Tradicion?li Liep?jas politisk?s nost?dnes ir lab?ji orient?tas. P?d?jos gados aptauj?s domin? Liep?jas partija .

Kult?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Romas d?rzs

Liep?ja ir zin?ma k? dzi??m kult?rv?sturisk?m trad?cij?m bag?ta pils?ta, un tai ir ?oti b?tiska vieta Latvijas un visa re?iona kult?rainav?. Liep?j? darbojas gan valsts, gan pa?vald?bas dibin?t?s instit?cijas, gan ar? Liep?jas Universit?tes un priv?ti finans?ti m?kslinieciskie kolekt?vi un strukt?rvien?bas. Liep?j? ir att?st?tas da??das kult?ras jomas, un ?pa?i sp?c?gas ir skatuves un izpild?t?jm?kslas trad?cijas, gan t?s profesion?laj?s, gan popul?raj?s un amatierm?kslas izpausm?s. Liep?j? ir iev?rojams mantojums gan v?sturisk?s kult?rvides, ?ku, pieminek?u zi??, gan vizu?l?s m?kslas kolekciju, muzeju un bibliot?ku zi??. Sp?c?gas ir nemateri?l? kult?ras mantojuma trad?cijas ? amatniec?ba , tautas m?ksla, tradicion?l? kult?ra ? gan latvie?u, gan maz?kumtaut?bu grup?s. Att?st?s kult?rt?risms un rado??s industrijas. Ir stipra kult?rizgl?t?bas b?ze (t?s profesion?laj?s izpausm?s). Atsevi??as nozares Liep?j? ir sal?dzino?i maz?k att?st?tas ( t?lot?ja m?ksla , literat?ra , pan?cis kino utt.).

Liep?ja piedal?j?s konkurs? par Eiropas kult?ras galvaspils?tas (EKG) statusu 2014. gad?, tom?r 2009 . gada 15. septembr? Eiropas Komisijas ??rija ieteica ?o statusu Latvij? pie??irt R?gai . [15] Piedaloties konkurs? uz kult?ras galvaspils?tas statusu 2027. gad?, 2022. gada 10. maij? ??rija pie???ra ?o statusu Liep?jai. [16]

Simboli [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?ja ir tr?s ofici?li apstiprin?ti simboli: ?erbonis , karogs un himna. Savu ?erboni Liep?ja ieguva l?dz ar pils?tas ties?bu pie??ir?anu ? 1625. gad?, savuk?rt karogs pirmo reizi ofici?li tika pasludin?ts 1938. gad? ar "Likumu par Liep?jas pils?tas karogu". Himna "Pils?ta, kur? piedzimst v?j?" ir apstiprin?ta 1999. gad? un savu pirmatska?ojumu piedz?voja 2000. gada pirmaj? stund?. Dziesmu "Pils?t?, kur? piedzimst v?j?" Imants Kalni?? sarakst?jis jau 1973. gad? velt?dams to Liep?ja un liep?jniekiem, bet teksta autors ir M?ris ?aklais . Pirm? to izpild?jusi Austra Pumpure , jau tad ?? dziesma ieguvusi neofici?las liep?jnieku himnas statusu. Liep?jai ir ar? savs ?pa?ais ?diens - "Liep?jas menci?i" (apd?mota, v?tin?ta menca ar kartupe?iem, s?poliem un dill?m saldaj? kr?jum?, sacepta keramikas podi??), kas ir balst?ts uz senu Dienvidkurzemes recepti. [17] Kalt?tas, ar? apd?motas vai viegli ??v?tas mencas Kurzemes piekrastes iedz?vot?ju ? l?bie?u un kur?u  ? uztur? lietotas v?l pirms v?cu kolonistu iera?an?s 13. gadsimt?.

Liep?jas simbolikas lieto?anu nosaka domes 1999. gada 25. febru?r? pie?emtie saisto?ie noteikumi.

"Spoku koks" - vides objekts, kas velt?ts grupai L?vi

M?zika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?ju d?v? par Latvijas m?zikas galvaspils?tu. [18] Pils?t? darbojas vec?kais or?estris Baltijas valst?s - Liep?jas simfoniskais or?estris . Latvij? tas aizvien ir vien?gais profesion?lais or?estris ?rpus R?gas. [19] No Liep?jas ir n?ku?as t?das grupas k? L?vi , Credo , 2xBBM un Tumsa , k? ar? t?di komponisti k? Zigmars Liepi?? , J?nis L?s?ns un Uldis Marhil?vi?s . Tiek r?koti m?zikas festiv?li, k? Summer Sound, Starptautiskais Zvaig??u festiv?ls, VIA Baltica festiv?ls, Starptautiskais ?r?e?m?zikas festiv?ls un citi. [20] No 1964. l?dz 2006. gadam koncertd?rz? "P?t, v?ji?i" tika organiz?ts ilglaic?g?kais un ar trad?cij?m bag?t?kais popul?r?s m?zikas festiv?ls Latvij? - Liep?jas dzintars . [21]

M?ksla [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas Sv?t?s Tr?svien?bas katedr?les interjers

Liep?jas m?kslas dz?ve ir ar sen?m un bag?t?g?m trad?cij?m. Vec?kais un izcil?kais m?kslas darbs Liep?j? ir kokt?lnieka Nikolasa S?frensa jaun?k? 1697. gad? darin?tais Sv. Annas bazn?cas alt?ris. 18. gadsimta iev?rojam?kais m?kslas darbs ir Sv. Tr?svien?bas katedr?les iek?rta un izcil?s ?r?eles , kas kop? 1912. gada ir liel?k?s v?sturisk?s meh?nisk?s ?r?eles, kuras saglab?ju??s sav? s?kotn?j? izskat? un nav p?rb?v?tas. lev?r?bas cien?ga ir ar? vec?s kato?u bazn?cas iek?sienu apdare - ornament?li veidojumi apmetum? (1762) un alt?ra retabls - rakstur?gs v?l? baroka darin?jums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitr??as. Lieti???s m?kslas meistaru darbi atrodas Liep?jas muzej? . Te redzamas 18. gadsimta durvju v?rtnes no nama Stendera iel? 13 un alvas l?j?ju darbi. 19. gadsimta izcil?kais t?lniec?bas darbs ir t?lnieka Fabiani veidot? skulpt?ra kapli?ai Vecajos kapos , tom?r t?lniec?bas darbus pils?t? p?rst?v galvenok?rt memori?lie darbi. Zieme?u kapos atrodas piemineklis Latvijas Br?v?bas c???s kritu?o karav?ru piemi?ai, turpat ar? piemi?as z?me pulkve?a Oskara Kalpaka pirmaj? apbed?juma viet?, L?vas kaps?t? ebreju apbed?jumu nodal?jum? piemineklis Latvijas Br?v?bas c???s pie Liep?jas kritu?o ebreju karav?ru piemi?ai. J?rmalas park? ier?koti pieminek?i boj? g?ju?ajiem j?rniekiem un zvejniekiem un 1905. gada 16. janv?ra m?ti?a atcerei. Net?lu ir piemineklis dzejniecei Mirdzai ?empei . Pils?t? l?dz valstisk?s neatkar?bas atjauno?anai bija vair?ki padomju okup?cijas period? rad?ti monumenti, no kuriem sav? viet? palicis monuments 1941. gada Liep?jas aizst?vjiem, [18] ta?u 2022. gad? tika demont?ts. [22] Kop? 1996. gada pils?tu rot? ?irta Burvja vad?taj? plen?r? veidot?s piemi?as skulpt?ras L?vas upes gultnei. Liep?jas himnas “Pils?t?, kur? piedzimst v?j?” t?li ir atveidoti bronzas skulpt?r?s, kas izvietotas vis? K?rm?jas prospekta garum?. [23] Bag?t?gas ir glezniec?bas trad?cijas. [18]

Te?tris [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Liep?jas te?tris

1907. gad? nodibin?ja Liep?jas Latvie?u dramatisko biedr?bu. Kop? ar cit?m biedr?b?m t? 1907. gada mart? dbin?ja un uztur?ja Liep?jas Latvie?u te?tri (tagad?jais Liep?jas te?tris), kur? ir vec?kais joproj?m past?vo?ais latvie?u profesion?lais te?tris . 1918. gad? te?tris p?rc?l?s uz pa?reiz?j?m telp?m ? uz pils?tas te?tri toreiz?j? Hagedorna (tagad - Te?tra ) iel?. [24]

Sports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas Olimpiskais centrs

1998. gad? Liep?j? tika atv?rta pirm? neatkar?bas gados uzb?v?t? hokeja halle Latvij?. Par Olimpisk?s ledus halles m?jinieci k?uva HK Liep?jas Metalurgs . Komandas past?v??anas gait? t? asto?as reizes izc?n?ja Latvijas ?empion?ta zelta meda?as, komanda svin?ja uzvaru ar? 2002. gada Austrumeiropas hokeja l?gas turn?r?. Metalur?ijas uz??muma probl?mu d?? hokeja komanda 2013. gada vasar? darb?bu p?rtrauca. 2014. gad? tika nodibin?ts Hokeja klubs "Liep?ja" . Futbola klubs "Liep?jas Metalurgs" p?rtrauca darb?bu 2014. gada janv?r? un t? viet? tika nodibin?ts Futbola klubs "Liep?ja" , kur? 2015. gad? k?uva par Latvijas ?empioniem. Liep?j? baz?jas Latvijas Basketbola l?gas klubs Betsafe/Liep?ja .

Liep?j? regul?ri tiek uz?emti da??di sporta pas?kumi, k? Pasaules un Eiropas ?empion?ti basketbol?, un 2009 . gada Eiropas ?empion?ta basketbol? sieviet?m A un B apak?grupas sp?les tika aizvad?tas Liep?jas Olimpiskaj? centr? . Tiek r?kots ar? Eiropas rallija ?empion?ta posms “Rally Liep?ja”, Starptautisk?s sacens?bas vinds?rfing? un citi. [25]

Izgl?t?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas Valsts 1. ?imn?zija

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Doma atv?rt skolu radusies 1560. gad? bazn?cu p?rl?ko?anas laik?, un skolas past?v?ja Liep?j? jau pirms 1625. gada. Ta?u tie?i pils?tas ties?bu ieg??ana veicin?ja skolu turpm?ko att?st?bu, jo skolas uztur??ana skait?j?s par vienu no pils?tas pien?kumiem. Jaundibin?to skolu apmekl?t tika mudin?ti gan v?cie?u, gan kur?u b?rni. ?Nev?ciem" ticis pasludin?ts, ka tiem b?rniem, kuri tik?ot s?t?ti skol?, atlaid??ot katru kalp?bu un pat atsvabin??ot tos no dzimtb??anas; ar? t?l?kai m?c?bai tiem tik?ot sniegta pal?dz?ba. S?kum? skola bijusi vienklas?ga; otr? klase atv?rta 1638. gad?; no 1650. gad? skolai biju?as jau 3 klases. bet 1750. gad? atv?rta 4. klase. 1788. gad? uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gad? pils?tas skola p?c 250 gadu past?v??anas p?rv?rsta augst?k? apri??a skol?. ?o apri??a skolu sav? laik? apmekl?ju?i Kri?j?nis Valdem?rs un Kronvaldu Atis . Apri??a skola 1866. gad? tika p?rv?rsta Nikolaja ?imn?zij? . 1861. gad? pie apri??a skolas tika atv?rta j?rniec?bas klase, kas 1876. gad? tika pievienota Liep?jas j?rskolai . Pirm? augst?k? meite?u skola atkl?ta 1871. gad?, un 1874. gad? past?v?ju?as jau 2 augst?k?s meite?u skolas, no kur?m viena tika p?rv?rsta par ?imn?ziju 1886. gad?. 1888. gad? Liep?j? biju?as divas skolas ar latvie?u m?c?bas valodu. T?l?kajos gados, ar 1889. gada likumu uzs?kt? skolu p?rkrievo?ana p?rv?rta visas skolas krievu skol?s, tom?r past?v?ja skolas, kuras sav? vairum? apmekl?ja latvie?u b?rni, Taj?s latvie?u valoda tika pasniegta k? priek?mets un tic?bas m?c?bas tika m?c?ta latvie?u valod?. Skolas ar latvie?u valodu k? vien?go valodu rad?s tikai p?c Latvijas neatkar?bas ieg??anas. [26]

Pirm?s br?vvalsts laik? Liep?j? darboj?s tr?s vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lieti???s m?kslas vidusskola, komercinstit?ts, tehnisk? vakara amatniec?bas skola, ebreju amatnieku skola, zvejniec?bas un zivkop?bas skola. Darboj?s ari tautas konservatorija un da??di vakara kursi. Past?v?ja Liep?jas pils?tas bibliot?ka (dibin?ta 1839. gad?; 1937. gad? no visa gr?matu skaita 39 t?ksto?i gr?matu bija latvie?u valod?). 1919. gada decembr? bibliot?k? atv?ra atsevi??u b?rnu noda?u - pirmo Latvij?.

Liep?jas Universit?te

P?c Otr? pasaules kara Liep?j? darboj?s Liep?jas Pedago?iskais instit?ts (dibin?ts 1954. gad?; 1945. gad? pedago?isk? skola, 1950. gad? Liep?jas Skolot?ju instit?ts), R?gas Politehnisk? instit?ta Visp?rtehnisk? fakult?te, j?rskola, medic?nas skola, politehnikums, Liep?jas lieti???s m?kslas vidusskola (dibin?ta 1926. gad?), m?zikas skola, desmit visp?rizgl?tojo??s skolas, divas profesion?li tehnisk?s vidusskolas un divas tehnisk?s skolas. [18]

M?sdienas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2019. gada mart? Liep?jas dome nol?ma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un piln?b? izmantojot 2. vidusskolas moderniz?to m?c?bu vidi. [27] 2022. gad? Liep?j? ir divpadsmit pa?vald?bas visp?r?j?s izgl?t?bas iest?des un divas priv?t?s skolas, kas nodro?ina izgl?t?bas ieg??anu liel?kajos pils?tas mikrorajonos. [28] Liep?j? ir ar? vair?kas augst?k?s izgl?t?bas iest?des. [29]

2023. gada 19. oktobr? Liep?jas valstspils?tas pa?vald?bas dome apstiprin?ja Liep?jas skolu nosaukumu mai?u. 16. novembra domes s?d? apstiprin?ja piecu izgl?t?bas iest??u nolikumus, l?dz ar ko Liep?jas 3. pamatskolai pie???ra Liep?jas Piemares pamatskolas , Liep?jas 7. vidusskolai ? Liep?jas Dzintara vidusskolas , Liep?jas 8. vidusskolai ? Liep?jas Rietumkrasta vidusskolas , J. ?akstes Liep?jas pils?tas 10. vidusskolai ? Liep?jas J??a ?akstes vidusskolas , Oskara Kalpaka Liep?jas 15. vidusskolai ? Liep?jas Oskara Kalpaka vidusskolas nosaukumu. Ar ?o l?mumu jaunus nosaukumus ieguva ar? Liep?jas Valsts ?imn?zija (iepriek? - Liep?jas Valsts 1. ?imn?zija ), Liep?jas Draudz?g? aicin?juma vidusskola (iepriek? - Draudz?g? aicin?juma Liep?jas pils?tas 5. vidusskola ), Liep?jas Rai?a vidusskola (iepriek? ? Liep?jas Rai?a 6. vidusskola ), Liep?jas Karostas m?zikas skola (iepriek? - Liep?jas 2. m?zikas skola ). [30]

Visp?r?j?s izgl?t?bas iest?des [28] Augst?k?s izgl?t?bas iest?des [29]
Liep?jas Valsts ?imn?zija Liep?jas Oskara Kalpaka vidusskola Liep?jas Universit?te
Liep?jas Liedaga vidusskola Liep?jas Piemares pamatskola R?gas Stradi?a universit?tes Liep?jas fili?le
Liep?jas Draudz?g? aicin?juma vidusskola Liep?jas L?vupes pamatskola - att?st?bas centrs R?gas Tehnisk?s koled?as Liep?jas fili?le
Liep?jas Rai?a vidusskola Liep?jas Centra s?kumskola Liep?jas J?rniec?bas koled?a
Liep?jas Dzintara vidusskola Liep?jas Ezerkrasta s?kumskola R?gas Tehnisk?s universit?tes Liep?jas fili?le
Liep?jas Rietumkrasta vidusskola Liep?jas Kato?u pamatskola Biznesa augstskolas “Tur?ba” Liep?jas fili?le
Liep?jas J??a ?akstes vidusskola Priv?ts?kumskola "Varav?ksne" Baltijas Starptautisk?s akad?mijas Liep?jas fili?le
Juridisk?s koled?as Liep?jas fili?le

Arhitekt?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas arhitekt?r? redzamas da??du gadsimtu ?kas: klasicisma koka ?kas s?kot no 17. gadsimta, augsti nov?rt?tas ?ie?e?a arhitekt?ras, eklektisma un j?gendstila ?kas 19. un 20. gadsimta mij?, k? ar? da?as Latvijas br?vvalsts laika ?kas, padomju laika funkcion?lisma un m?sdienu arhitekt?ras jaunceltnes. Daudz ?ku g?ja boj? Otr? pasaules kara laik?, k? rezult?t? tika izn?cin?ta gandr?z visa pils?tas apb?ve starp Tirdzniec?bas kan?lu un Ro?u laukumu ? vair?k nek? 100 ?kas. [31] Liep?jas att?st?bu piln?b? noteica ekonomiskie apst?k?i - s?kotn?ji ostas izveide, v?l?k, no 19. gadsimta beig?m - r?pniec?bas papla?in??an?s. [18] Liep?j? kopum? ir 64 valsts noz?mes kult?ras pieminek?i . [8]

Agr?n? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?ka Kungu iel? 26

Pirmo izb?ves un arhitekt?ras uzplaukuma posmu Liep?ja sasniedza 17. un 18. gadsimt?. Celt?u arhitekt?ras att?st?ba un m?kslas stili atspogu?oj?s tur?g?ko iedz?vot?ju m?j?s, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienk?r?ie iedz?vot?ji savas m?tnes c?la ar laukos rakstur?giem tautas celtniec?bas pa??mieniem. [31] Pie vec?k? Liep?jas ?ku tipa pieder koka gu?b?ve uz zema m?ra cokola ar st?vu k?rni?u jumtu. ??da tipa ?kas ir atrodamas Kungu iel?, kas 17. gadsimt? bija pils?tas galven? iela. [32] Iev?r?bas cien?ga ir ?ka Kungu iel? 24, kas paz?stama ar Krievijas cara P?tera I vieso?anos 1697. gad?, savuk?rt blakus ?k? Kungu iel? 26 1700. gad? viesoj?s Zviedrijas karalis K?rlis XII . [33] V?l v?r? ?emamas ir ?kas Lielaj? iel? 6, Kungu iel? 3, Stendera iel? 13, k? ar? noliktavas J??a iel? 1 un 2 un Zivju iel? 4/6 un 10/12. [18] P?c vair?kiem neveiksm?giem ostas cel?anas m??in?jumiem iepriek??j? gadsimta laik?, 1703. gad? tika izrakts Tirdzniec?bas kan?ls , kas veicin?ja pils?tas izaugsmi. ?aj? laik? no koka tika celtas ostas noliktavas, kur?m rakstur?gs augsts cokolst?vs, kas izveidots k? puspagrabs. LIel?k? da?a vec?ko noliktavu koncentr?j?s J?ras iel? , no kur?m viena 20. gadsimta 30. gados tika p?rvesta uz Br?vdabas muzeju , bet p?r?j?s nav saglab?ju??s. Dz?vojam?s ?kas ostas rajon? bija pavisam nelielas un bl?vi izvietotas. [33] 1848. gad? pils?t? bija 664 ?kas, no t?m tikai 46 bija m?ra ?kas. Kaut ar? b?v?ja koka ?kas, grezn?k?s bija ar jumta izb?v?m un grezn?m durv?m, apkalumiem un skaisti apgleznot?m podi?u kr?sn?m. Pati grezn?k? celtne 18. gadsimta Liep?j? bija Sv. Tr?svien?bas luter??u katedr?le . [18]

?ka K?rm?jas prospekt? 12, arhitekts: Pauls Makss Ber?i

Ber?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?kot ar Grobi?as ?osejas izb?vi 1841. gad?, un Liep?jas-Romnu dzelzce?a izb?vi 1870. gados, pils?ta ieguva citu raksturu. To v?l vair?k iez?m?ja Paula Maksa Ber?i iecel?ana par pirmo pils?tas arhitektu 1871. gad?. Ber?i celt?s m?jas veido Liep?jas v?sturisk?s apb?ves noz?m?g?ko da?u. M. P. Ber?i daudzveid?go darbu pla?ais kl?sts ietver gan e??as ekstrakcijas r?pn?cu un linoleja r?pn?cu, gan savrupm?jas Kri?j??a Valdem?ra iel? 14 un 16, Peldu iel? 15, gan ?res namus Peldu iel? 44, Peldu iest?di J?rmalas park? un slimn?cas kompleksu D?rtas iel?, ?imn?zijas ?ku Kri?j??a Valdem?ra iel? 4, kafejn?cu Kri?j??a Valdem?ra iel? 2, Sv. Annas bazn?cu , Romas viesn?cu un citas. Paz?stamas ir vi?a sarkano ?ie?e?u ?kas. ?? laika arhitekt?r? izmantoti augstv?rt?gi galdniec?bas izstr?d?jumi, piem?ram, durvis. lev?r?bas cien?gas ir apgleznot?s k?p?u telpas, t?s atrodamas ne tikai grezn?s m?j?s, bet ar? str?dnieku ?res namos Palmu iel? 6, Avotu iel? 9, Republikas iel? 28, Kur?u iel? 21. [18]

?ka Lielaj? iel? 5. arhitekts: Ludvigs Melvils

J?gendstils [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?j? ir atrodami Eiropas m?roga j?gendstila arhitekt?ras paraugi. Pils?t? ir vair?ki desmiti j?gendstila ?ku, kas absol?tos skait?os ir vair?k nek? cit?s Eiropas pils?t?s. Graudu ielu gandr?z vis? t?s garum? pils?tvides t?lu piln?b? nosaka j?gendstils. [34] Liel?k? da?a ?ku ir b?v?tas zieme?u nacion?l? romantisma stil?, kas ir attur?gs un lakonisks. [35] Pauls Makss Ber?i ir projekt?jis vair?kas j?gendstila ?kas, bet noz?migas ir ar? Teodora Mak?a Ber?i (Ber?i juniors), Ludviga Melvila, ?arla Karra, Lar?a Sonkes, Paula Kampes , Adolfa Ku?nera, Gustava Jani?eka, Viljama Losova, Mak?a K?na, Aleksandra Z?rensena un Vasilija Kosjakova b?v?t?s ?kas.

Visizcil?kie j?gendstila paraugi ir ?kas K?rm?jas prospekt? 2/6, Ausek?a iel? 9, Graudu iel? 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, Dzintaru iel? 3, 9, 16 un 23, Kri?j??a Barona iel? 8, Liepu iel? 23, Peldu iel? 33/35, Pasta iel? 1 un 11, Lielaj? iel? 4 un 5, Te?tra iel? 2, Bazn?cas iel? 18, B?ri?u iel? 21A, Tirgo?u iel? 22, Kur?u iel? 1, 5, 17 un 21, Ro?u iel? 8/10 un 16, Alejas iel? 6 (pagalm?), Toma iel? 43, D??a iel? 11, Avotu iel? 4 un 11, Republikas iel? 19 un 28, Uliha iel? 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, Rai?a iel? 1, Kro?u iel? 10/12 u.c. [34]

Karosta [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Karostas ainava

Pils?tas zieme?u da?? lab?ko Krievijas milit?ro arhitektu un b?vin?enieru vad?b? uzc?la Karostas kompleksu, kas gan funkcion?li, gan p?c apb?ves rakstura un trad?cij?m bija un ir piln?gi cit?ds nek? p?r?j? pils?ta. Karosta v?l joproj?m ir izcils militariz?tas kompleksas apb?ves paraugs Latvijas b?vv?stur?. Rajons b?v?ts krievu armijas vajadz?b?m, t? dominante ir pareiztic?go katedr?le centr?. Noz?m?gi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dz?vojamo ?ku komplekss, k? ar? unik?l? fortifik?cijas sist?ma, kas apjoza visu pils?tu un ar pazemes ej?m savienoja da??das pils?tas da?as. Pirm? pasaules kara laik? nocietin?jumi da??ji saspridzin?ti. [18]

Pirm? br?vvalsts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Neatkar?g?s Latvijas Republikas laik? arhitekts J?nis Blaus izstr?d?ja projektu Latvie?u biedr?bas namam Liep?j?. ?ku Ro?u laukum? uzc?la 1934. gad?. Armijas ekonomisk? veikala ?ku p?c arhitekta Aleksandra R?ce?a projekta uzc?la 1934.?1935. gad?, bet sagr?va Otr? pasaules kara laik?. Lombarda un kr?jkases ?ka Te?tra iel? 3 celta 1936.?1937. gad?. [31] ?aj? laik? b?v?ta ar? Draudz?g? aicin?juma pamatskola (tagad?j? 5. vidusskola ; K. Bik?e), k? ar? Jaunliep?jas Lutera bazn?ca (K. E. ?trandmanis). [18]

Padomju laiki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas pils?tas centru izpost?ja Otrais pasaules kar?, t?d?? bija nepiecie?ami jauni att?st?bas ?ener?lie pl?ni. Latvijas PSR arhitekt?ru un pils?tb?vniec?bu regul?ja Padomju Savien?bai vienveid?gie pils?tu pl?no?anas un apb?ves normat?vi. Jaunus centrus kara laik? nopost?t?m pils?t?m pl?noja atbilsto?i standartiz?ti form?liem principiem ? internacion?lajam modernismam, kur iel?m bija j?b?t pla??m, bet laukumiem ? regul?riem, simetriskiem ar ?e?ina pieminekli centr?. Sabiedrisk?s celtnes veidoja reprezentat?vas ? atbilsto?as padomju arhitekt?ras principiem ? lielas, pla?as, p?rliecino?as. P?c arhitekta Andreja Aivara projekta smagn?j? eklektisma stil? 1957. gad? uzc?la ?ku, kur? pa?laik atrodas Liep?jas Universit?te . Tai gandr?z identiska ?ka atrodas Daugavpil? . Tika uzb?v?ts tirdzniec?bas nams “Kurzeme”, kam ?rsien?s paredz?ja lielus logus, bet pirmaj? st?v? ? vitr?nas. Padomju laik? Liep?jas vecpils?tas v?sturisko apb?vi pla?? teritorij? likvid?ja, izb?v?jot tramvaja l?nijas posmu no “Kurzemes” l?dz Peldu ielai. P?rmai?as sk?ra ar? Lielo ielu. [31] Kara ostas d?? Liep?ja bija sl?gta pils?ta, un t?d?j?di b?vniec?ba pils?t? bija diezgan gausa l?dz pat 70. gadiem, kad s?k?s jaunu r?pn?cu ("Lauma", lauksaimniec?bas ma??nu r?pn?ca, "Hidrolats") un dz?vojamo rajonu celtniec?ba, noz?m?g?kais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons. [18]

Koncertz?le Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Ginke

P?c neatkar?bas atg??anas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c neatkar?bas atg??anas tika uzb?v?ta m?ksl?g? ledus halle (arhit. U. P?l?ns ), kato?u klosteris (A. Kokins) Jaunliep?j?, veikals "M?ja" (rekonstrukcija; A. Pad?lis-L?ns), tirgus jaunie paviljoni pils?tas centr? (U. P?l?ns). Visiev?rojam?k? 21. gadsimta celtne ir koncertz?le Lielais dzintars . Jauno laiku b?vniec?bai rakstur?gs jaunu materi?lu un tehnolo?iju lietojums, k? ar? racion?lisms un funkcion?lisms . [18]

Apskates objekti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas Sv?t?s Annas Bazn?ca

Pamatraksts: Valsts aizsarg?jamie kult?ras pieminek?i Liep?j?

Ekonomika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tosmares ku?ub?v?tavas sausie doki

P?c PSRS centraliz?t?s pl?nveida ekonomikas sabrukuma Liep?jai n?c?s risin?t infrastrukt?ras probl?mas. Lai nodro?in?tu uz??m?jdarb?bas inkub?ciju un att?st?bu pils?t?, tika izveidota Liep?jas speci?l? ekonomisk? zona (Liep?jas SEZ). Saska?? ar likumu Liep?jas SEZ tika izveidota 1997. gada 1. mart?, un t? past?v?s l?dz 2035. gada 31. decembrim. Liep?jas SEZ m?r?is ir att?st?t uz??m?jdarb?bas vidi, ra?o?anu, ku?niec?bu un gaisa satiksmi, k? ar? starptautisko tirdzniec?bu caur Latviju. Liep?jas SEZ m?r?is ir piesaist?t invest?cijas ra?o?anas un infrastrukt?ras papla?in??anai, k? ar? rad?t jaunas darba vietas un nodro?in?t re?iona att?st?bu. S?kotn?ji invest?ciju pieaugums bija l?ns kvalific?ta darbasp?ka tr?kuma d??, ta?u sh?ma izr?d?j?s veiksm?ga, jo v?rojamas pozit?vas tendences jaunu uz??mumu veido?an?. [37]

P?c iest??an?s Eiropas Savien?b? 2004. gad? daudzi uz??mumi sask?r?s ar stingriem Eiropas noteikumiem un saspringtu konkurenci. 2007. gad? sl?dza uz??mumus " Liep?jas cukurfabrika " un "Liep?jas s?rkoci?i", bet "L?vu alus", "Liep?jas maiznieks" un "Lauma" p?rdeva investoriem. 2013. gad? bankrot?ja t?rauda ra?o?anas uz??mums Liep?jas Metalurgs , kas rad?ja vienus no liel?kajiem ekonomiskajiem zaud?jumiem m?sdienu Latvijas v?stur?, valstij izmaks?jot aptuveni 230 miljonus latu (327 miljonus eiro). [38] [39]

M?sdien?s pils?tas ekonomisko att?st?bu galvenok?rt virza Liep?jas SEZ, Liep?jas osta un taj? izvietotie uz??mumi. 2021. gad? Liep?jas uz??mumi ar liel?ko apgroz?jumu bija TOLMETS, AE Partner un Jensen Metal . [40] 2022. gad? net?lu no Karostas pace?am? tilta s?ka b?v?t jaunu termin?li dzeram? ?dens eksportam no Liep?jas dzi?urbumiem. Projekta att?st?t?ji ir SIA "EIPU", kam ir saist?ba ar SIA "Lielb?tas avots" ?pa?niekiem, kuriem izdevies piesaist?t investorus. Termin?lis sast?v?s no diviem segtiem 30 000 tonnu ?dens rezervu?riem un tilpnes 21 600 kubikmetru ?dens uzkr??anai. Kop?j?s b?vniec?bas izmaksas prognoz?ja l?dz 30 miljoniem eiro, b?vniec?bu paredz?ts pabeigt 2024. gad?. [41]

Transports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jas dzelzce?a stacija m?sdien?s
Pamatraksts un citi raksti: Tramvaju satiksme Liep?j? , Starptautisk? lidosta "Liep?ja" un Autobusu satiksme Liep?j?

Liep?jas transporta sist?ma sast?v no 31 autobusu l?nijas (no t?m 5 mar?ruti savietoti ar Grobi?u), k? ar? vienas Liep?jas tramvaja l?nijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gad? tramvaja l?niju pagarin?ja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaip?das ielas) l?dz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgrie?an?s apli Mirdzas ?empes ielas gal?. Liep?jai ir tie?ie autobusu mar?rutu savienojumi ar R?gu, R?gas Starptautisko lidostu , Ventspili, Jelgavu, Klaip?du un citiem galapunktiem.

Akciju sabiedr?ba "Pasa?ieru Vilciens" nodro?ina pasa?ieru satiksmi ar vilcienu Liep?ja ? R?ga . Dzelzce?a l?nij? Liep?ja ? Ventspils 2009. gad? tika demont?tas sliedes, ar? dzelzce?a l?nija uz Vai?odi netiek izmantota.

7 kilometrus uz austrumiem no Liep?jas atrodas starptautisk? lidosta "Liep?ja" . 2008. gada august? Liep?jas starptautisk? lidosta nodro?in?ja gaisa savienojumus ar ?etr?m pils?t?m ? R?gu , Kopenh?genu , Hamburgu un Maskavu , bet finan?u un p?rvaldes kr?zes laik? regul?ros lidojumus no Liep?jas lidostas p?rtrauca, k? gaisa satiksmes mezgls att?st?j?s Palangas starptautisk? lidosta . 2017. gad? atjaunoja regul?ros lidojumus no Liep?jas uz R?gu, [42] bet COVID-19 pand?mijas d?? tie tika atcelti. Pagaid?m regul?rie lidojumi nav ats?kti. [43]

Ar pils?tu savienoti divi valsts galvenie autoce?i: A9 ( Skulte - Liep?ja) un A11 (Liep?ja - Lietuvas robe?a). [44]

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?sturiskais iedz?vot?ju skaits
Gads Iedz. ±% g.p.
1640 ap 1500 ?    
1797 4 516 ?    
1857 8 333 +1.03%
1863 9 970 +3.03%
1881 29 611 +6.23%
1897 60 653 +4.58%
1914 94 000 +2.61%
1920 51 583 ?9.52%
1925 60 762 +3.33%
1930 57 238 ?1.19%
1941 45 067 ?2.15%
1943 43 280 ?2.00%
1959 71 646 +3.20%
1970 92 884 +2.39%
1979 107 663 +1.65%
1980 108 262 +0.56%
1985 110 606 +0.43%
1990 114 337 +0.67%
1995 96 294 ?3.38%
2000 89 448 ?1.46%
2005 83 762 ?1.30%
2010 78 913 ?1.19%
2011 76 731 ?2.77%
2015 71 125 ?1.88%
2020 68 535 ?0.74%
2022 67 360 ?0.86%
Avots: [45] [46]

Iedz?vot?ju etniskais sast?vs Liep?j? 2023. gad?

    Latvie?i (59.6%)
    Krievi (26.6%)
    Ukrai?i (4.7%)
    Baltkrievi (2.9%)
    Lietuvie?i (2.7%)
    Po?i (0.9%)
    Romi (?ig?ni) (0.2%)
    Ebreji (0.1%)
    Igau?i (0.0%)
   Cita vai neizv?l?ta (2.3%)

Liep?jas iedz?vot?ju strukt?ra vienm?r ir bijusi multikultur?la, un tas ir ietekm?jis pils?tas soci?lo dz?vi, ekonomiku un p?rvaldi. Liep?jas iedz?vot?ju strukt?ra s?ka main?ties p?c dzimtb??anas atcel?anas 1817. gad?. Iedz?vot?ju skaits 1800. gad? bija 4500, bet 1840. gad? pils?t? jau bija 11 000 iedz?vot?ju. Pils?tas iedz?vot?ju skaits 40 gadu laik? bija divk?r?ojies. Tas turpin?ja pieaugt, un 1881. gad? Liep?j? bija jau 29 600 iedz?vot?ju. [47] Liep?j? iedz?vot?ju skaits visstrauj?k pieauga pirms Pirm? pasaules kara , un 50 gadu laik? tas gandr?z desmitk?r?oj?s. Padomju okup?cijas 50 gados tas divk?r?oj?s, jo tad iedz?vot?ju skaita pieaugumu bremz?ja sl?gt?s kara ostas past?v??ana. ledz?vot?ju nacion?lais sast?vs bija ?oti raibs. L?dz Pirmajam pasaules karam bija liels v?cbaltie?u ?patsvars, l?dz Otrajam pasaules karam - ebreju ?patsvars, padomju okup?cijas gados pieauga krievu daudzums. Latvie?u ?patsvars l?dz Otrajam pasaules karam palielin?j?s no 16% 1863. gad? l?dz 85% 1943. gad?, bet p?c kara tas atkal samazin?j?s. [18]

Liep?ja ar 67 360 iedz?vot?jiem 2022. gad? ir tre?? liel?k? pils?ta Latvij?. Liep?jas iedz?vot?ju skaits ir samazin?jies kop? padomju milit?ro sp?ku izve?anas, no kuriem p?d?jie atst?ja pils?tu 1994. gad?. Turkl?t daudzi etniskie krievi emigr?ja uz Krieviju no 1991. l?dz 2000. gadam. V?l ir j?min ekonomisk? migr?cija uz Rietumeiropas valst?m p?c Latvijas pievieno?an?s ES 2004. gad?, k? ar? zem?ks dzimst?bas l?menis. M?sdien?s demogr?fisk? situ?cija Liep?j? ir nelabv?l?ga, jo iedz?vot?ju dabiskais pieaugums ir negat?vs. [18] Tom?r iedz?vot?ju aizbrauk?anas tendence no Liep?jas pak?peniski samazin?s, un 2018. gad? pirmo reizi daudzu gadu laik? tika sasniegts pozit?vs migr?cijas saldo. Labv?l?gas migr?cijas tendences arvien b?tisk?k kompens? negat?vo dabisko pieaugumu, l?dz ar to kop?j? iedz?vot?ju skaita samazin??an?s tendence ir b?tiski izmain?jusies 2017. un 2018. gad?. 2018. gad? vid?jais iedz?vot?ju vecums Liep?j? bija 42,2 gadi, t?d?? t? ir tre?? jaun?k? pils?ta starp republikas pils?t?m. Demogr?fisk? slodze ir 690 b?rni, pusaud?i un pension?ri uz 1000 iedz?vot?jiem, kas ir augst?k? r?d?t?ja v?rt?ba starp republikas pils?t?m. [48] Iedz?vot?ju skaits laika posm? no 2012.-2018. gadam samazin?j?s vid?ji par 750 iedz?vot?jiem gad?. [20]

Iev?rojami cilv?ki Liep?j? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?j? dzimu?i
Liep?j? dz?voju?i

Sadraudz?bas pils?tas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liep?jai ir sadarb?bas l?gumi ar ??d?m pils?t?m: [52]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ 1,0 1,1 ≪Re?ionu, novadu, pils?tu un pagastu kop?j? un sauszemes plat?ba gada s?kum?≫ . Centr?l? statistikas p?rvalde . Skat?ts: 18 janv?ris 2023 .
  2. ↑ 2,0 2,1 ≪Iedz?vot?ju skaits p?c taut?bas re?ionos, pils?t?s, novados, pagastos, apkaim?s un bl?vi apdz?vot?s teritorij?s gada s?kum? (p?c administrat?vi teritori?l?s reformas 2021. gad?) 2021 - 2022≫ . Centr?l? statistikas p?rvalde . Skat?ts: 2 oktobris 2023 .
  3. ↑ ≪Iedz?vot?ju skaits un t? izmai?as statistiskajos re?ionos, republikas pils?t?s, novadu pils?t?s, 21 att?st?bas centr? un novados≫ . Centr?l? statistikas p?rvalde. 2020 . Skat?ts: 2020. gada 19. septembr? .
  4. ↑ ≪Liepaja | Facts, Port, & Population | Britannica≫ . www.britannica.com (ang?u) . Skat?ts: 2022-09-11 .
  5. ↑ J.Rutkis. ≪Latvijas ?eogr?fija≫ , 1960.
  6. ↑ ≪Letonika.lv. Enciklop?dijas - Latvijas Enciklop?disk? v?rdn?ca. Liep?ja≫ . www.letonika.lv . Skat?ts: 2022-03-19 .
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 SIA ?GRUPA 93” (2012). [ https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf "STRAT??ISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOV?RT?JUMS. Vides p?rskats"]. Liep?jas pils?tas teritorijas pl?nojums .
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 SIA “ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT”. ≪Liep?jas valstspils?tas? un Dienvidkurzemes novada ilgtsp?j?gas att?st?bas strat??ijas l?dz 2035. gadam un Liep?jas valstspils?tas un Dienvidkurzemes novada kop?g?s att?st?bas programmas 2022.-2027. gadam strat??isk? ietekmes uz vidi nov?rt?juma vides p?rskats≫ .
  9. ↑ ≪4. Latvijas klimats un t? main?bas raksturs≫ . edu.lu.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2022-03-19 .
  10. ↑ Zanita Avotniece, Svetlana A?iskevi?a, Edgars Ma?inovskis (2017). "KLIMATA P?RMAI?U SCEN?RIJI LATVIJAI. Zi?ojums" . VSIA “Latvijas Vides, ?eolo?ijas un meteorolo?ijas centrs” .
  11. ↑ ≪Liepaja Climate Normals 1961?1990≫ . National Oceanic and Atmospheric Administration . Skat?ts: 2013. gada 28. novembris .
  12. ↑ ≪Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia≫ . Weatherbase . Skat?ts: 2013. gada 4. febru?ris .
  13. ↑ ≪Citas komisijas≫ . Citas komisijas (latvie?u) . Skat?ts: 2022-09-11 .
  14. ↑ ≪Bud?ets 2022. gadam≫ . Bud?ets 2022. gadam (latvie?u) . Skat?ts: 2022-09-11 .
  15. ↑ ≪R?ga 2014. gad? b?s Eiropas kult?ras galvaspils?ta Latvij?, IP/09/1324, EUROPA ? Press releases≫ (html). europa.eu.
  16. ↑ ≪Liep?ja b?s Eiropas kult?ras galvaspils?ta 2027. gad?≫ . www.lsm.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2022-05-21 .
  17. ↑ CatchSmart | catchsmartsolution.com. ≪Liep?jas ?pa?ais ?diens ar Kurzemes sme?i ? “Liep?jas menci?i”≫ (lv-LV) . Skat?ts: 2022-08-14 .
  18. ↑ 18,00 18,01 18,02 18,03 18,04 18,05 18,06 18,07 18,08 18,09 18,10 18,11 18,12 18,13 Latvijas pils?tas : enciklop?dija . Riga : "Preses nams". 1999. ISBN   9984-00-357-4 . OCLC   50383143 .
  19. ↑ LSO. ≪Par mums | VSIA LIEP?JAS SIMFONISKAIS OR?ESTRIS≫ . www.lso.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2022-08-14 .
  20. ↑ 20,0 20,1 ≪ESO??S SITU?CIJAS RAKSTUROJUMS LIEP?JAS PILS?T? - KULT?RA≫ .
  21. ↑ ≪ " Liep?jas dzintars " ≫ . enciklopedija.lv (ang?u) . Skat?ts: 2022-08-14 .
  22. ↑ ≪Liep?j? demont?s tr?s padomju okup?cijas laika pieminek?us≫ . liepajniekiem.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2022-08-14 .
  23. ↑ CatchSmart | catchsmartsolution.com. ≪Liep?jas himnas t?lu skulpt?ras≫ (lv-LV) . Skat?ts: 2022-08-14 .
  24. ↑ ≪Liep?jas te?tris :: Te?tra iela 4, Vecliep?ja , Liep?ja , Kurzemes re?. :: Vietas.lv≫ . Vietas.lv - Latvijas ce?vedis, Latvijas karte, pils?tas, rajoni, t?risma un citi interesanti objekti, pas?kumi . Skat?ts: 2022-08-14 .
  25. ↑ ≪Par sporta dz?vi Liep?j?≫ . Par sporta dz?vi Liep?j? (latvie?u) . Skat?ts: 2022-05-26 .
  26. ↑ "Liep?jas 300 gadu jubilejas piemi?ai, 1625-1925." . Liep?jas pils?tas valde : 55. 1925.
  27. ↑ L?mums pie?emts. Apvieno?anas process ir s?cies Sarm?te Puj?na, irliepaja.lv 2019. gada 1. mart?
  28. ↑ 28,0 28,1 ≪Visp?rizgl?tojo??s skolas≫ . Visp?rizgl?tojo??s skolas (latvie?u) . Skat?ts: 2022-08-14 .
  29. ↑ 29,0 29,1 ≪Augst?k? izgl?t?ba≫ . Augst?k? izgl?t?ba (latvie?u) . Skat?ts: 2022-02-13 .
  30. ↑ Liep?jas izgl?t?bas iest?d?m main?ti nosaukumi 2023. gada 16. novembr?
  31. ↑ 31,0 31,1 31,2 31,3 dzejaprozamaterialiberniem. ≪Liep?jas arhitekt?ra gadsimtu grie?os≫ . Mani raksti (lv-LV), 2017-08-13 . Skat?ts: 2022-08-15 .
  32. ↑ ≪Koka apb?ve≫ . Koka apb?ve (latvie?u) . Skat?ts: 2022-08-15 .
  33. ↑ 33,0 33,1 L?ga S?ne-Alksne. Ce?vedis Liep?jas arhitekt?r? . Liep?ja : Liep?jas pils?tas arhitekt?ras un pils?tb?vniec?bas p?rvalde, 1991.
  34. ↑ 34,0 34,1 ≪J?gendstils k? Liep?jas arhitekt?ras ?st? rota≫ . building.lv (latvie?u). 2013-10-29 . Skat?ts: 2022-08-15 .
  35. ↑ ≪J?gendstils≫ . J?gendstils (latvie?u) . Skat?ts: 2022-08-15 .
  36. ↑ ≪Parki, skv?ri un laukumi≫ . Parki, skv?ri un laukumi (latvie?u) . Skat?ts: 2023-07-21 .
  37. ↑ Eglins-Eglitis, Atis; Lusena-Ezera, Inese (2016). "From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case" (en). Procedia Economics and Finance 39: 122?130. doi : 10.1016/S2212-5671(16)30256-8 .
  38. ↑ ≪Liep?jas metalurgs’ bankruptcy to cost Latvia around LVL 230 million | Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia≫ . web.archive.org . 2013-11-12. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013-11-12 . Skat?ts: 2022-09-11 .
  39. ↑ The Baltic Course-Балтийский курс. ≪The Baltic Course | Baltic States news & analytics≫ . The Baltic Course | Baltic States news & analytics . Skat?ts: 2022-09-11 .
  40. ↑ Lursoft. ≪Lursoft statistika≫ . Lursoft (latvie?u), 2022-09-11 . Skat?ts: 2022-09-11 .
  41. ↑ Liep?j? b?v? iespaid?gu dzeram? ?dens termin?li lsm.lv 2022. gada 30. septembr?
  42. ↑ ≪Pusgadu p?c ≪airBaltic≫ reisu ats?k?anas Liep?j? cer uz past?v?gu gaisa satiksmi≫ . www.lsm.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2023-06-22 .
  43. ↑ ≪Regul?rus lidojumus uz Liep?ju tuv?kaj? laik? neats?ks≫ . www.lsm.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2023-06-22 .
  44. ↑ ≪Noteikumi par valsts autoce?u un valsts autoce?u mar?rut? ietverto pa?vald?b?m piedero?o autoce?u posmu sarakstiem≫ . web.archive.org . 2013-05-13. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013-05-13 . Skat?ts: 2022-02-13 .
  45. ↑ Enciklop?dija "Latvijas pils?tas". R?ga 1999.
  46. ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/
  47. ↑ Eglins-Eglitis, Atis; Lusena-Ezera, Inese (2016-01-01). "From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case" (en). Procedia Economics and Finance . 3rd GLOBAL CONFERENCE on BUSINESS, ECONOMICS, MANAGEMENT and TOURISM 39: 122?130. doi : 10.1016/S2212-5671(16)30256-8 . ISSN   2212-5671 .
  48. ↑ ≪ESO??S SITU?CIJAS RAKSTUROJUMS LIEP?JAS PILS?T? - EKONOMIKA≫ .
  49. ↑ T?livaldis ?eni?? Arhiv?ts 2016. gada 5. mart?, Wayback Machine vietn?., Latvijas M?zikas inform?cijas centrs .
  50. ↑ Selga Mence Arhiv?ts 2016. gada 10. febru?r?, Wayback Machine vietn?., Latvijas M?zikas inform?cijas centrs .
  51. ↑ ≪J?nis Mencis≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 10. j?nij? . Skat?ts: 2009. gada 24. mart? .
  52. ↑ ≪Sadraudz?bas pils?tas≫ . Sadraudz?bas pils?tas (latvie?u) . Skat?ts: 2022-02-02 .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valstspils?tas
Novadu pils?tas
Valstspils?tu pa?vald?bas
Novadu pa?vald?bas
Republikas pils?tas
Novadi
Galven?s hercogu rezidences 1
Pils?tas
Miesti
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas , Dobeles pilskunga iecirk?i
Kuld?gas virspilskunga iecirknis
Grobi?as , Ventspils pilskunga iecirk?i
Tukuma virspilskunga iecirknis
Talsu pilskunga iecirknis
S?lpils virspilskunga iecirknis
Piez?mes
1 s?kotn?ji hercogs Gothards k? Livonijas vietvaldis un gubernators rezid?ja R?gas pil? (1562?1566), sav? testament? vi?? 1587. gad? nor?d?ja, ka hercogu rezidences b?s S?lpils un Kuld?ga, v?l?k Jelgava
2 Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596?1616)
Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Liep?ja&oldid=4062987 "