Krievijas Rietumu br?vpr?t?go armija
Западная Добровольческая армия

past?v:	05.09.1919.-01.1920.
pak?aut?ba:	nepak??v?s nevienam
pav?lnieks:	pulkvedis P?vels Bermonts-Avalovs (08.1919.-01.12.1919.) majors J.Bi?ofs (01.12.1919.-01.1920.)
?t?ba komandieris:	pulkvedis ?aikovskis

Rietumu Br?vpr?t?go armija (kr. Западная Добровольческая армия , an. West Russian Volunteer Army, Westrussische Befreiungsarmee , vc, Freiwillige Russische Westarmee ), Rietumkrievijas armija jeb dai?literat?r? Bermonta armija (vc. Bermondt-Armee ) - 1919. gada 5. septembr? M?tav? nodibin?ta karasp?ka grupa dal?bai Krievijas pilso?u kar? pret lieliniekiem (ar tiem armija t? ar? nesastap?s). Krievijas "augst?kais vad?t?js" admir?lis A.Kol?aks atzina Rietumu br?vpr?t?go armiju k? vienu no pretlielinieciskajiem sp?kiem un pak??va to Zieme?rietumu br?vpr?t?go armijas un Zieme?rietumu frontes virspav?lniekam N.Judeni?am . Optimuma br?d? ?aj? armij? bija aptuveni 14 000 kaujas sp?j?gu karav?ru ar aptuveni 65 lielgabaliem, 24 lidma??n?m un 2 bru?uvilcieniem. K? grafiskais simbols p?c pulkve?a Potocka ierosin?juma tika izv?l?ts melns Maltas krusts.

Armija s?ka veidoties 1919. gada vasar? M?tav? (m?sd. Jelgava), kad tur 12. j?nij? no V?cijas ierad?s Bermonta izveidotais vien?bas ?t?bs, bet 14. j?nij? ? V?cij? saverv?t?s vien?bas (pulkve?u A?isimova, Jevreinova, Vo?ska e?eloni), un ko nosauca par "Kellera v?rd? nosaukto br?vpr?t?go korpusu". J?lij? un august? tam pievienoj?s vair?kas citas pretlieliniecisko sp?ku vien?bas, kuras nebija ne V?cijas, ne Latvijas armiju sast?v? - papildin?tas ar atbr?votajiem krievu karag?stek?iem, vair?kiem V?cijas br?vkorpusiem un no landesv?ra demobiliz?tajiem, - ar Judeni?a pav?li ( приказ по армии №1 от 5 сентября 1919 г. ) 5. septembr? izveidoja t.s. "Krievijas Rietumu br?vpr?t?go armiju". Jau 21. septembr? fon der Golcs M?tav? nosl?dza vieno?anos ar P?velu Bermontu par varas p?rie?anu ?krievu milit?riest??u” rok?s v?cu karasp?ka ie?emtajos ?biju??s Krievijas imp?rijas apgabalos”, bet Latvij? disloc?tie v?cu sp?ki - Dzelzsdiv?zija un V?cu le?iona da?as, - form?li p?rg?ja Rietumu br?vpr?t?go armijas dienest? (3. oktobr? Kurzem? paliku??s v?cu armijas da?as juridiski p?rg?ja Bermonta pak?aut?b?). ^[1] V?cu kareivjiem tika apsol?ta Krievijas pavalstniec?ba un ties?bas apmesties no lieliniekiem atbr?votaj? teritorij?, sa?emot l?dz 35 ha zemes. No V?cijas vald?bas ?? armija sa??ma 200 000 000 marku lielu finansi?lu atbalstu, bez tam tai pien?c?s kara materi?lu s?t?jumi 300 000 000 marku v?rt?b?. ^[2] Armijas vad?ba izdeva ar? savu naudu, ko izmantoja t?s kontrol?taj? teritorij? (kurss 1:1,2 ar V?cijas marku). Algas: ierindniekam - 11 markas dien?, virsniekam bez poste?a (amata) - 18 markas dien?, jaun?kajam virsniekam - 24 markas, rotas komandierim - 30 markas, bataljona komandierim - 36 markas, pulka komandierim - 42 markas, brig?des komandierim - 48 markas, div?zijas komandierim - 54 markas, armijas ?t?ba priek?niekam - 75 markas, armijas komandierim - 100 markas dien?.

No visa karav?ru kopskaita aptuveni 1/6 da?a bija biju?ie Krievijas armijas karav?ri (t.sk. vair?ki desmiti latvie?u), bet p?r?jie - v?cie?i. ?t?ba priek?nieks bija pulkvedis ?aikovskis ( Чайковский ), milit?ro oper?ciju veidot?js - majors Bi?ofs, neofici?lais vad?t?js - k? autoritat?v?kais virsnieks re?ion?, - fon der Golcs . Lietved?bas valoda bija krievu un v?cu. 1919. gada vasar? armiju form?li veidoja:

• 1. korpuss - gr?fa Kellera Rietumu br?vpr?t?go korpuss ;
• 2. korpuss - Virgoli?a korpuss (realit?t? nepak??v?s Bermontam);
• 3. korpuss - firsta L?vena Rietumu br?vpr?t?go korpuss (tikai ?su br?di "uz pap?ra", realit?t? nepak??v?s Bermontam, bet p?rg?ja Zieme?rietumu armijas jurisdikcij?);
• V?cu le?ions (pak??v?s fon der Golca vad?tajam V?cijas armijas ?t?bam);
• Dzelzsdiv?zija ;
• Pl?ves grupa ;
• Lielupes kara flotile .
• avi?cij? 120 lidma??nu (lidotsp?j?gas aptuveni 40?45, p?r?jie lidapar?ti bija izjaukt? veid?). Lidma??nas bija tam br?dim modern?s Junkers , Rumpler un Halberstadt . Par Rietumkrievijas br?vpr?t?go armijas avi?cijas vien?bu b?z?m kalpoja Ozolmui?as lidlauks Jelgavas apk?rtn?, P?tersfelde pie Dobeles, lidlauki Vecauc? un Vai?od?.
• 16. oktobr? armij? ieskait?ja Dibi?a br?vkorpusu

Prec?zas uzskaites ?aj? visai haosa p?r?emtaj? laik? nebija, ta?u aptuveni l??ot 1919. gada novembra s?kum? Rietumu br?vpr?t?go armijas sast?v? (p?c saraksta) kop? bija 11-15 000 durk?u (kaujassp?j?gu k?jnieku), 1300-1500 zobenu (kaujassp?j?gu j?tnieku), 100-150 lielgabalu, 450-650 lo?met?ju. ^[3] Aptuveni 2/3 person?lsast?va bija v?cie?i: 99% v?ciskas bija Dzelzdiv?zija un V?cu le?ions, ta?u ar? abos t.s. krievu korpusos bija ?oti liels v?cu elementa ?patsvars, it sevi??i ?t?bos un tehniskaj?s vien?b?s.

1919. gada j?lij? Antantes deleg?cija pied?v?ja p?rvest armiju uz Rietumigauniju c??ai Zieme?rietumu armijas sast?v?. Bermonts piekrita tikai t?d? gad?jum?, ja sabiedrotie turpin?s karasp?ka apg?di t?d? pat m?r?, k? to l?dz tam dar?ja V?cija. T? k? Antante ??das garantijas nesniedza, Rietumu br?vpr?t?go armija atteic?s atst?t Latvijas teritoriju. 26. august? R?g? britu ?ener??a F.Mar?a vad?b? san?ca sabiedroto p?rst?vju sapulce (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ?en Judeni?a un Bermonta p?rst?vji), vienojoties par kop?gu uzbrukumu Sarkanajai armijai vis? front?. K? pamatvirziens tika noteikts Daugavpils ie?em?ana un uzbrukuma att?st??ana zieme?austrumu virzien?. P.Bermonts uz ?? pamata piepras?ja Latvijas Pagaidu vald?bai izlaist vi?a armiju cauri R?gai uz fronti. Pagaidu vald?ba atteica ??du iesp?ju. Savuk?rt sabiedroto pied?v?jumu p?rvest karasp?ku pa j?ras ce?u ar ku?iem, k? tas jau bija veikts ar firsta L?vena korpusu , vai virz?ties R?zeknes un Daugavpils virzien? caur Krustpili, noraidija Bermonts. Ar? ?ener??a Judeni?a, kam Rietumkrievijas br?vpr?t?go armija form?li pak??v?s, 27. septembra pav?li doties uz P?terburgas fronti Bermonts ignor?ja. 8. oktobr? Rietumu br?vpr?t?go armija uzs?ka kaujas oper?cijas pret Latvijas armiju. 9. oktobr? ?en. Judeni?s izdeva r?kojumu ( приказ главнокомандующего Северо-Западным фронтом №79 от 9 октября 1919 г. ), ka turpm?k Zieme?rietumu armijai nav nek?da sakara ar t.s. Rietumu br?vpr?t?go armiju, pasludinot to par nodev?jiem un dezertieriem.

23. septembr? armija izv?rs?s frontes l?nij? Olaines poz?cij?s un visai dr?z s?k?s bru?ots konflikts ar pie demark?cijas l?nijas sakoncentr?taj?m Latvijas bru?oto sp?ku vien?b?m - t.s. Bermonti?de . Novembra vid? armija galu gal? cieta sak?vi (no t?l?t?jas sagr?ves to izgl?ba 12. novembr? Tor?akaln? ien?ku?? Rosbaha br?vkorpusa varon?ba) un 3 kolonn?s ar kauj?m atk?p?s. Centraliz?tas vad?bas vairs nebija (p?c M?tavas pame?anas armijas pav?lnieks izdeva tiikai vienu pav?li 23. novembr?), katra vien?ba c?n?j?s par sevi. ?au?os disloc?tais Virgoli?a korpuss (2. korpuss), uzzin?jis par pamatarmijas sak?vi, nevis dev?s uz zieme?iem pal?g?, bet patva??gi uzs?ka evaku??anos uz V?ciju, pa ce?am iesaistoties sadursm?s ar Lietuvas armiju, kas cent?s to nepie?aut. Ar? p?r?j?s armijas da?as atk?p?s uz vien?g?s sev draudz?g?s valsts, V?cijas teritoriju. 1. decembr? armijas ?t?bs ierad?s Muravjov? (m?sd. Ma?ei?i), kur Bermonts pameta armiju, aizbraucot uz V?ciju, bet armijas pav?lnieka pien?kumus uz??m?s majors J.Bi?ofs. 2. decembr? armija ar pav?li ( приказом по армии N 97 от 2 декабря 1919 г. ) tika p?rd?v?ta par k?aza Avalova karasp?ka grupu ( войсковая группа князя П.М. Авалова ).

12.12.1919. M?meles tuvum? robe?u ???rsoja Rietumu br?vpr?t?go armijas ?t?bs, bet p?d?j?s armijas vien?bas - 14. decembr?. Kop? Austrumpr?sij? non?ca aptuveni 5 800 karav?ru. Majors Bi?ofs izdeva pav?li, ka turpm?k? armijas k? vienotas vien?bas izmanto?ana nav iesp?jama un t? tiek izform?ta un beidz past?v?t. Krievu karav?ri tika intern?ti Neises, Vinsdorfas, Altengrabovas nometn?s Sil?zij?. P?c tam visai daudzi biju?ie ??s armijas v?cu karav?ri, atjaunojot da?u numurus, iek??v?s V?cij? t.s. br?vkorpusu sast?v?.

Skat. ar? Rietumkrievijas kara politisk? padome

Atsauces un paskaidrojumi

Literat?ra un avoti par ?o t?mu

• Latvijas valsts v?stures arh?vs, fonds Nr. 3301.
• Latvijas valsts v?stures arh?vs, fonds Nr. 5434. (piem?ram, 3. apr., 77. l., 11. lp.)
• Latvijas br?v?bas c??as 1918-1920. Enciklop?dija. - Preses nams: R?ga, 1999., 77.-78.lpp.
• P. Bermonta-Avalova Rietumu br?vpr?t?go armijas virsniec?bas raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagr?mata. V. ? R?ga, 2004. ? 57.?66. lpp.
• Radzi?? P?teris. Latvijas atbr?vo?anas kar?. - R?ga, 1922. (R?ga, 1990.)
• Ciganovs Juris. Krievu Rietumu br?vpr?t?go armijas veido?an?s. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zin?t?u akad?mijas v?stis. 54. s?jums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.
• P?vels Bermonts-Avalovs. C??? pret bo??evismu. P?vela Bermonta-Avalova atmi?as par 1919. gada notikumiem Latvij?. - Zvaigzne ABC: R?ga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0

• Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
• Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
• Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
• Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
• Мусаев В.И. Drang nach Osten и русская реакция: история ≪Западной русской армии≫ (1919 г.) // Новый часовой. - № 6-7. -СПб, 1998. - С.82
• Смолин А.В. Белое движение на Северо-Западе России (1918-1920 гг.). - СПб, 1999
• Смолин А.В. Интервенция на Северо-Западе России. 1917-1920. - СПб 1995

• Goltz Rudiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
• Goltz Rudiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internet? par ?o t?mu

• Viesturs Spr?de. ≪Bermonti?des≫ v?stures nekoptais d?rzi??. // Latvijas Av?ze. 04.11.2009.
• Pavels Bermonts-Avalovs un Rietumu br?vpr?t?go armija.
• J?kabsons ?. Latvija un Krievu Zieme?u korpuss (Jude?i?a Zieme?rietumu armija) 1918?1920. // Latvijas Kara muzeja gadagr?mata. II. R?ga, 2001, 54.?84. lpp.

• Бермонт-Авалов П.Р. Документы и воспоминания
• Гольдин A. Речная флотилия Западной добровольческой армии полковника П. М. Бермондта-Авалова в боях в Прибалтике (октябрь ? декабрь 1919 г.) - diskusija
• Западная добровольческая армия - diskusija
• РУССКАЯ ЗАПАДНАЯ ДОБРОВОЛЬЧЕСКАЯ АРМИЯ
• Сергей Вейгман. Немецкий фашист из русских князей. // Столичные новости. №05 (201) 12-18 февраля 2002
• Сергей Базанов. Граф Келлер - первая шашка Русской армии.
• Западная добровольческая армия - Русская Идея
• Русская Западная добровольческая армия
• Крест Бермонт-Авалова
• Гольдин А.П. Наступление западной добровольческой армии на Ригу в октябре 1919 года: причины, цели и последствия.